Novērotāji norādījuši, ka jaunie noteikumi, kas nosaka ceļošanas kārtību uz un no Ķīnas, vēl vairāk pastiprinās valdības kontroli pār valsts pilsoņiem, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pilsoņiem, kuri tiek uzskatīti par kaitējušiem Ķīnas valsts drošībai vai interesēm, kamēr atrodas ārzemju ceļojumā, pēc atgriešanās var tikt piemērots trīs gadu liegums atstāt Ķīnu. Valsti atstāt var liegt arī tiem, kas pārkāpuši tehnoloģiju importa un eksporta likumus.
Ķīnas varas iestādes informējušas, ka jaunie noteikumi paredzēti, lai sargātu valsts drošību un suverenitāti, un noliegušas, ka tiks ierobežotas vienkāršo pilsoņu tiesības ceļot. Tikmēr kritiķi sacījuši, ka jaunie noteikumi varētu paplašināt Pekinas spējas izdarīt spiedienu uz savu pilsoņu darbībām ārzemēs. Džordžtaunas Universitātes Āzijas Likumu centra izpilddirektors, profesors Toms Kellogs (Tom Kellog) sacīja, ka tas ir vēl viens rīks, kas radīts, lai kontrolētu, ko Ķīnas pilsoņi saka un dara ārzemēs.
Profesors norādīja, ka dažos gadījumos, lai novērstu valdības kritizēšanu vai lai sodītu iesaistīšanos cilvēktiesību aktivitātēs, valdība vienkārši atsākās izsniegt pasi.
Saskaņā ar noteikumiem, kas stājas spēkā 15.septembrī,
Ķīnas pilsoņiem var aizliegt pamest valsti, ja tie pārkāpuši tehnoloģiju importa un eksporta regulējumu,
apdraudot valsts industriālo un tehnoloģisko drošību. Ķīnas valdības baumu novēršanas platformā “Piyao” pagājušajā nedēļā publicēts paziņojums, kurā sacīts, ka jaunie noteikumi neierobežo vienkāršo pilsoņu tiesības ceļot, bet gan kalpo kā preventīvs rīks attiecībā uz galamērķiem, kas uzskatāmi par riskantiem, un attiecībā uz personām ar neparastiem ceļošanas paradumiem.
Noteikumi esot ieviesti, lai risinātu tādas problēmas kā to, ka cilvēki tiek ievilināti pamest valsti vai ārzemēs iesaistīties nelegālās azartspēlēs un krāpnieciskās darbībās.
Tajā pašā laikā daži Ķīnas pilsoņi pēdējos gados ziņojuši par neskaidriem ceļošanas ierobežojumiem. Kāds 26 gadus vecs Ķīnas pilsonis, kas sevi dēvēja par Pipi, BBC Ķīnas redakcijai sacīja, ka 2023.gadā tika noraidīts viņa pases pieprasījums. Viņaprāt, tas saistīts ar dalībuu demokrātijas atbalsta demonstrācijās Hongkongā 2019.gadā. Saskaņā ar Pipi teikto, protestu laikā viņu intervēja Hongkongas mediji, un pēc atgriešanās mājās iztaujāja Ķīnas Valsts Drošības policija. Imigrācijas dienesta amatpersona esot sacījusi, ka pase atteikta Hongkongas dēļ, bet rakstiski neviens to neesot apstiprinājis. Pipi piebilda, ka tad, ja atteikums būtu noformēts rakstiski, to varētu pārsūdzēt, bet viss, ko viņš saņēma, bija atbilde, ka nevar nekur braukt. Viņš nesot strīdējies, no nevēlējās nonākt cietumā.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju,
Ķīnas pilsoņi pašlaik nevar paši pārbaudīt, vai viņiem piemērots izbraukšanas aizliegums.
Ja vien netiek izsniegta rakstiska izziņa, vai tas paziņots mutiski, pilsoņi par liegumu izbraukt parasti uzzina vien tad, kad piesakās dokumentu izgatavošanai vai jau dodas ceļojumā.
Ķīnas Administratīvās licencēšanas likums paredz, ka tad, ja varas iestādes lemj neizsniegt dokumentu, iemesli būtu jāizskaidro rakstiskā atbildē. Tomēr daži BBC intervēti cilvēki sacīja, ka šī prasība netiek īstenota.
Cilvēktiesību grupa “Safeguard Defenders” BBC informēja, ka Ķīnas varas iestādes pēdējo gadu laikā manāmi palielinājušas izbraukšanas aizliegumu skaitu. 2016. gadā Ķīnas Augstākās tiesas datu bāzē bija tikai 89 ieraksti par izbraukšanas aizliegumu, bet pērn to skaits pieaudzis līdz 188 760.
Jaunie noteikumi arī paredz, ka
robežkontroles amatpersonām ir pienākums ieteikt pilsoņiem nedoties uz “augsta riska” valstīm.
Bet jau iepriekš Ķīnas pilsoņi – no ierēdņiem un valsts uzņēmumu darbiniekiem līdz vienkāršajiem pilsoņiem – saskārās ar ierobežojumiem ceļošanai uz noteiktām valstīm. Kāds vīrietis, kas strādā valsts finanši institūcijā Pekinā, izmantoja pseidonīmu Sjao Vangs, un sacīja, ka kolēģiem prasīts nodot pases, un pirms ceļojumiem ir jāiegūst atļauja. Vadītāji regulāri atgādinot, ka sensitīvas valstis, piemēram, Japāna, vispār nav izskatāmas kā galamērķis.
Citi Sjao draugi, kas ir ierēdņi, pat tie, kas strādā muzejos, īsti nevar nekur aizceļot, un viņiem sacīts, ka darba dēļ nav iespējams pieteikties pases saņemšanai.
Kellogs nodēvēja ceļošanas ierobežojumus par “ļoti straucošiem” un sacīja, ka tie atspoguļo pieaugošo ideoloģisko kontroli.
Lasiet arī: 11.septembris – spiegi, stratēģija, vējā palaistas iespējas un mācības