Satiksmes ministrija (SM) kopā ar mobilo sakaru operatoriem strādā pie plāna un uzstādījumiem 72 stundu noturībai sakaru nodrošināšanā krīzes situācijās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien teica SM parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks.
SM Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis atzīmēja, ka SM mērķis ir krīzes situācijā saglabāt minimālo mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni, tostarp iespēju veikt ārkārtas palīdzības izsaukumus uz numuru 112, balss sakaru un īsziņu pakalpojumu pieejamību, valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas šūnu apraides paziņojumu saņemšanu, kā arī minimālu datu pārraidi, ciktāl to pieļauj tīkla tehniskā kapacitāte.
Runājot par izaicinājumiem, viņš minēja, ka ārkārtas palīdzības izsaukumu uz numuru 112 var veikt, ja ir pieejams vismaz viens funkcionējošs mobilais tīkls. Šūnu apraides paziņojumu saņemšanai nepieciešams funkcionējošs mobilais tīkls un ierīce, kas atbalsta attiecīgo funkcionalitāti. Minimālā pakalpojumu līmeņa nodrošināšana vērtējama kā prioritāro tīkla elementu darbības saglabāšana, nevis katra pakalpojuma atsevišķa atjaunošana.
Komentējot vētras ietekmi uz sakaru pieejamību, Sadovskis uzsvēra, ka pēc sākotnējā novērtējuma 20-30% tīkla mezglu nebija pieejami, savukārt mobilo sakaru operatori pirmajā diennaktī atjaunoja 80% sava tīkla kapacitātes.
Upenieks norādīja, ka SM kā potenciālo risinājumu redz grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kurus Ministru kabinets (MK) skatīs otrdien un kuri paredzētu krīzes situācijā nodrošināt viesabonēšanu.
Vienlaikus Upenieks atzīmēja, ka SM kopā ar mobilo sakaru operatoriem strādā pie plāna un ir izveidoti uzstādījumi 72 stundu noturībai. Ir plāns un stratēģija, kuri torņi strādā, lai vismaz 72 stundas nodrošinātu tīkla pārklājumu.
Viņš skaidroja, ka mērķis nav katram operatoram pie katra sava torņa uzstādīt ģeneratoru, kas teorētiski ir iespējams,
taču krīzes apstākļos prasītu lielus resursus, lai tos apgādātu ar degvielu un uzturētu. Mobilo sakaru operatori kopā ar SM veido plānu, kā ar iespējami mazāku ģeneratoru skaitu, krīzes gadījumā izmantojot arī viesabonēšanas pakalpojumu, maksimāli efektīvi nodrošināt sakaru pārklājumu.
Upenieks uzsvēra, ka pēc vētras priekšlikumu un diskusiju ir daudz, un patlaban tie tiek apkopoti un apspriesti darba grupā ar mobilo sakaru operatoriem. Kā piemēru viņš minēja diskusijas par “Starlink” pakalpojuma izmantošanu.
Vienlaikus Sadovskis pieminēja, ka no mobilo sakaru operatoriem, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) un SIA “Tet” saņemts aicinājums izstrādāt uz kopējas platformas balstītu informācijas apmaiņas rīku, lai efektīvāk pārvaldītu krīzes situācijas un redzētu, kur nepieciešams novirzīt resursus, lai efektīvāk un ātrāk nodrošinātu sakaru pārklājumu.
SM ar komisiju vienojās, ka oktobra otrajā nedēļā informēs par attīstību, kā arī par noslodzes vērtējumu saistībā ar optiskā tīkla infrastruktūru, kas ierakta zemē.
Jau ziņots, ka 22. augustā un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā – vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits sasniedza 285 000. Elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.
Tāpat ziņots, ka satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzdevis mobilo sakaru operatoriem sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), SIA “Tet” un SM sagatavot rīcības plānu par sakaru nozares noturību ārkārtas apstākļos.
Rīcības plāna mērķis būs uzlabot mobilo sakaru pārklājumu krīzes situācijās un operatīvu sakaru atjaunošanu. Vienlaikus ministra ieskatā ir svarīgi stiprināt Krīzes vadības centra kapacitāti un tā spēju koordinēt dažādu dienestu un iestāžu sadarbību ārkārtas situācijās.
Kā viens no risinājumiem tiek vērtēta nacionālā viesabonēšana ārkārtējās situācijās, kas ļautu viena operatora klientiem izmantot cita operatora tīklu, ja viņu operatora tīkls konkrētajā teritorijā nedarbojas. Vienlaikus SM uzsvērusi, ka nacionālā viesabonēšana nevar aizstāt ieguldījumus infrastruktūras fiziskajā noturībā, jo gadījumā, ja elektroapgādes pārtraukuma dēļ nedarbojas visu operatoru bāzes stacijas, nav tīkla, uz kuru pārslēgties.