Autore: Ilona Bērziņa
“Jaunajai Vienotībai” (JV) ļoti patīk “pieaugušā istabā” loma. Taču kad šis “pieaugušais” sāk uzvesties kā niķīgs bērnudārznieks, nav jābrīnās, ja atnāk cits un paņem sev viņa izmētātās mantas. 14.Saeimas vēlēšanu uzvarētājai mīņāšanās uz piecu procentu barjeras sliekšņa ir ļoti vājš sniegums. Tā vien šķiet, ka šis politiskais spēks tiek atsviests atpakaļ situācijā, kādā bija pirms 13 Saeimas vēlēšanām.
2018.gada gada rudenī šķita, ka no JV kādreizējās politiskās varenības nekas daudz pāri nav palicis. 13.Saeimas vēlēšanās tā ieguva vien 6,7% balsu un astoņus mandātus – mazāko frakciju parlamentā. Četrus gadus vēlāk partija ar 173 425 vēlētāju atbalstu un 26 deputātu vietām atkal bija zirgā. Vēl pēc četriem gadiem situācija atkal apmetusi kūleni. 2026. gada augusta SKDS aptaujā par JV bija gatavi balsot tikai 4,2% visu aptaujāto pilsoņu, savukārt “Latvijas fakti” sadarbībā ar SIA “Faktu logs” augusta izskaņā veiktajā aptaujā – 5,9%. Partija Saeimā gan iekļūtu, taču uzvarētāja lauru vietā tai jādomā, kā saglābt ietekmes paliekas. Kritiens ir dramatisks un ne ar kādu nepopulāru, bet vajadzīgu lēmumu vīģes lapu to neaizsegsi.
“Progresīvo” faktors
Iesākumā minēju, līdzko JV sāka uzvesties kā niķīgs bērnudārznieks, atnāca apsviedīgs “kolēģis” no citas grupiņas un paņēma ko vien varēja. Runa ir par “Progresīvajiem”, kurus JV sākumā baidījās atstāt opozīcijā (abām partijām pārklājās vēlētāji), un vēlāk pati ievilka valdībā.
Pretēji uzskatam, ka JV pagrieziens “Progresīvo” virzienā sākās tikai 2023. gada vasarā, kad Kariņš ņēmās iznīdēt savu otro valdību, šī koķetērija sākās krietni agrāk. Atcerēsimies metaforu par četrkāju un trīskāju ķeblīšiem, kad Krišjānis Kariņš pēc 2022.gada vēlēšanām ķērās pie valdības veidošanas un JV apsvēra četru partiju koalīciju – kopā ar “Apvienoto sarakstu”, Nacionālo apvienību un “Progresīvajiem”. Turklāt JV vēlētājam pret “Progresīvajiem” nekādu īpašu iebildumu nebija. SKDS aptaujā divas nedēļas pēc vēlēšanām 60% JV vēlētāju atbalstīja četru partiju valdību, kurā būtu arī “Progresīvie”. Tikai 34% deva priekšroku JV, AS un NA koalīcijai bez viņiem. “Progresīvo” iesaistīšanu bloķēja galvenokārt AS un NA pretestība.
Pēc Kariņa demisijas JV tomēr tika pie sava “trijkāju ķeblīša” Evikas Siliņas valdības veidolā, bet tajā pašā laikā JV reitings no 10,3% 2023.gada augustā nokrita līdz 7,7% tā paša gada septembrī – lielākais kritums starp partijām attiecīgajā mēnesī.
JV un Progresīvie – tuvāki, kā varētu šķist
Pēc Siliņas valdības sabrukuma 2026. gadā pati Siliņa atzina, ka “Progresīvie” JV ideoloģiski esot tuvākais spēks parlamentā. Abas ir proeiropeiskas, pro-NATO un stingri atbalsta Ukrainu. Abas uzsver tiesiskumu, Rietumu demokrātisko orientāciju, investīcijas izglītībā un zinātnē. Sociālo vērtību jautājumos JV ir daudz tuvāka “Progresīvajiem” nekā konservatīvajām partijām – to pierādīja arī partnerības regulējuma un Stambulas konvencijas jautājumi. Atšķiras ekonomiskā politika. Ja JV sevi definē kā labēji centrisku partiju, uzsverot fiskālo disciplīnu, uzņēmējdarbību, investīcijas, kapitāla tirgu un konkurētspēju, tad “Progresīvie” – kā sociāldemokrātisku un zaļu spēku. Viņu programmā daudz lielāks uzsvars ir uz progresīvu nodokļu sistēmu, publiskajiem ieguldījumiem, sociālo drošību, pieejamiem īres mājokļiem, klimata politiku un sabiedriskā transporta prioritāti.
Ja jautāsiet, kādēļ “Jaunās Vienotības” priekšvēlēšanu apskatā tik daudz vietas atvēlēts “Progresīvajiem”, atbilde ir vienkārša – JV cerēja atņemt lielu daļu “Progresīvo” vēlētāju, taču, spriežot pēc reitingiem, sanāca otrādi.
Lūk, manuprāt, uzskatāms piemērs: 2025.gada gada SKDS aptaujā potenciālajiem Rīgas vēlētājiem jautāja par piemērotāko mēra amata kandidātu. 33% potenciālo JV vēlētāju izvēlējās “Progresīvo” Viesturu Kleinbergu, kamēr pašas “Jaunās Vienotības” kandidātu Vilni Ķirsi par labu esam atzina vien 16%. Tas, ka JV vēlētajam “Progresīvo” politiķis var šķist kā pilnīgi normāla alternatīva pašas partijas kandidātam, jau ir trauksmes karogs, kuru nedrīkst novērtēt par zemu. Citādi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām stāsts par “Jauno Vienotību” varētu sākties līdzīgi kā latviešu tautas teikas – “Reiz bija…”
Kariņš un “pieaugušais istabā”
Izteiciens “adult in the room” jeb “pieaugušais istabā” ir sena Vašingtonas politiskā metafora – apzīmējums pragmatiskam, paredzamam politiķim, kurš haotiskā situācijā saglabā vēsu galvu. Latvijas politikā šī metafora Krišjānim Kariņam un JV pielipa gandrīz ideāli.
Te atkal jāveic neliels ekskurss pagātnē. Pēc 2018. gada vēlēšanām lielākās partijas vairākus mēnešus nespēja izveidot valdību. Tikai 109 dienas pēc vēlēšanām Krišjānim Kariņam – politiķim no parlamenta mazākās, astoņu deputātu frakcijas, izdevās izveidot piecu partiju kabinetu (JV, Attīstībai/Par! Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība, KPV LV) Politiskais vēstījums bija elegants: vēlēšanu uzvarētāji nespēja vienoties, tad ieradās mierīgais, tehnokrātiskais Kariņš un salika visu pa plauktiņiem.
JV ieguva premjera amatu, nepārtrauktu publisko redzamību un reputāciju kā partijai, kura varbūt nav pati skaļākā, toties ir tas pats jau iepriekš minētais “pieaugušais istabā”.
Kāpiens kalnā
Jau 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās JV ieguva 26,24% balsu un pirmo vietu. Protams, EP vēlēšanās bija cita aktivitāte un ļoti spēcīgi kandidāti – Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete – tomēr politiskais signāls bija nepārprotams: partija ir atgriezusies un spēcīgāka kā jebkad.
Tikmēr daļa no 2018. gada politiskajiem jaunpienācējiem četru gadu laikā izšķīda, sašķēlās vai zaudēja vēlētāju uzticību. KPV LV praktiski pašiznīcinājās, Konservatīvie zaudēja atbalstu, “Attīstībai/Par!” 2022. gadā palika zem 5% barjeras un JV uz šī fona izcēlās kā stabila sala visai nemierīgajā un arī šmucīgajā politiskajā purvā.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, JV jau martā kļuva par SKDS reitingu līderi. Krīzes situācijā sabiedrībā pieauga atbalsts esošajai varai, bet priekšplānā nonāca ārpolitika un drošība – jomas, kurās JV bija gan premjers Kariņš, gan populārais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tā 13.Saeimas astoņi mandāti pārvērtās par 26 mandātiem 14.Saeimā.
Arogances un kļūdu cena
“Pieaugušā istabā” tēlam ir viena nepatīkama īpašība – no viņa prasa vairāk nekā no pārējiem. Ja partija gadiem sevi piedāvājusi kā kompetences, profesionalitātes un godprātības etalonu, kļūdas tiek vērtētas pēc citas skalas. Tā arī bija tā “banāna miza”, uz kuras JV ar apskaužamu aizrautību kāpa atkal un atkal.
Viens no skaļākajiem skandāliem bija par Kariņa speciālajiem lidojumiem un tas trāpīja punktā, kur partijas tēls bija visjutīgākais. Proti, JV 2022. gada programmā sevi pozicionēja ar vārdiem par kompetenci, tālredzību un godaprātu. Uz šī fona Valsts kontroles secinātais, ka speciālajiem lidojumiem 2021.–2023. gadā kopumā izlietoti aptuveni 1,2 miljoni eiro, tostarp vismaz 221 566 eiro valsts budžeta līdzekļu iztērēti nelikumīgi, bet 323 688 eiro ES Padomes finansējuma neekonomiski, izskatījās ļoti nelāgi. Protams, grēkāzis tika atrasts, tas ir bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tomēr JV politiskos zaudējumus tas nemazināja. Atkal pievērsīsimies reitingiem. 2023.gada gada novembrī, kad tikko izcēlās Kariņa specreisu skandāls, SKDS aptaujas datos “Jaunās Vienotības” reitings bija 11,1%, decembrī – 8,3%.
Kariņš “iemeta plinti krūmos” 2023.gada 14.augustā un jau desmit dienas vēlāk – 24.augustā, Valsts prezidents Ministru prezidenta amatam nominēja Eviku Siliņu, kura ātri vien vienojās par kopīgu koalīciju ar “Progresīvajiem” un ZZS.
Padarītais un nepadarītais
JV ir, ko ierakstīt padarīto darbu sarakstā. Aizsardzības izdevumi 2026. gadā pēc aktualizētās IKP prognozes sasniedz aptuveni 4,73% no IKP; ieviests un nostiprināts obligātais Valsts aizsardzības dienests; Baltijas valstis 2025. gada februārī sinhronizēja savus elektrotīklus ar kontinentālo Eiropu un pārtrauca atkarību no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas; izglītībā pabeigta pāreja uz mācībām latviešu valodā un ieviests centralizētais dabaszinātņu eksāmens. Tiesa, lēmums par pāreju uz latviešu valodu bija pieņemts jau iepriekšējā Saeimā. Noteikti ir vēl citas labas lietas.
Un tagad paraudzīsimies, kā veicies ar vairāku būtisku 2022.gadā doto solījumu izpildi.
JV pirms 14. Saeimas vēlēšanām savā programmā solīja palielināt pedagogu atalgojumu, sasniedzot par 20% augstāku līmeni nekā vidējā alga valstī. Algas ir augušas, taču šis līmenis nav sasniegts. Partija arī solīja obligātu vidējo izglītību. Šāda prasība likumdošanā kā nebija, tā nav ieviesta. Arī iepriekšējās priekšvēlēšanu diskusijās dotais solījums noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamu minimumu primārajam mājoklim, palika nerealizēts. Tāpat bremzējas solītā straujā ekonomikas transformācija un atpalicības mazināšana no Lietuvas un Igaunijas.
Ņemot to visu vērā, JV 2026. gada programmas ievada sadaļā paustais formulējums par politiku, kura spēj labot kļūdas un izdarīt solīto līdz galam, šķiet īpaši pikants. Kādēļ gan cilvēkiem jātic, ka šis partijas “darba līgums ar sabiedrību” strādās, ja iepriekšējie priekšvēlēšanu solījumi izpildīti tikai daļēji?
JV un grandiozs izrāviens
Teorētiski tas ir iespējams. Kā piemēru var minēt to pašu “Vienotību”, kura ap 2017.gadu vēlētājiem asociējās ar politisko intrigu perēkli, aroganci, nespēju risināt sociālās problēmas, un kuras reitings 2018.gada jūnijā un jūlijā pēc SKDS datiem svārstījās ap 2,7%-2,9%, bet atsevišķās “Latvijas faktu aptaujās pat nokrita līdz 1,5%. Tomēr par spīti katastrofālajiem reitingiem vasarā, partijai rudenī izdevās mobilizēt vēlētājus, startējot ar “Jaunās Vienotības” vārdu. Vai līdzīgs lēciens būs iespējams arī šoruden? Diezin vai.
JV vairs nav premjera partija, bet spilgti izteiktu līderu vietā ir “smagsvaru komanda”. Viņi visi nes līdzi četru gadu valdīšanas bagāžu un vēlētāju acīs tā nav nekāda tīkamā nasta. JV vēl var mobilizēt savu disciplinēto kodola elektorātu un iegūt daļu vēl neizlēmušo. Tomēr 2022. gada triumfa atkārtojumu pašreizējie dati neparedz.