Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) asi kritizē Nacionālās apvienības (NA) virzīto Krievijas graudu tranzīta aizliegumu – aiz skaļajiem politiskajiem saukļiem joprojām nav redzami aprēķini, kas pierādītu, ka šāds solis patiešām vājinās Krieviju, nevis Latvijas ekonomiku. Ar politisku lozungu vien nepietiek, lai pamatotu lēmumu, kura sekas var skart Latvijas ostas, dzelzceļu, uzņēmumus un valsts budžetu.
Šāda sasteigta lēmuma sekas Latvijai var būt mērāmas simtos miljonu eiro. Starptautiskie pārtikas tirgotāji jau noslēguši līgumus par kravu pārvadāšanu caur Latviju, tādēļ pēkšņs aizliegums rada tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanas risku. Kravu kritums var nozīmēt arī darbavietu zaudēšanu un papildu valsts finansējumu dzelzceļa uzturēšanai. Ostas un dzelzceļš jāuztur arī pie mazāka kravu apjoma – izmaksas nepazūd, tāpēc arvien lielāka to daļa būs jāsedz atlikušajām kravām, sadārdzinot arī Latvijas ražotāju eksportu. Arī ANO ir vairākkārt uzsvērusi Krievijas un Ukrainas pārtikas eksporta nozīmi globālajai pārtikas drošībai, tādēļ šādu plūsmu ierobežošanas sekas sniedzas ārpus Latvijas.
LSA noraida NA apgalvojumu, ka tranzīta dēļ Latvijas graudiem ostās trūkst vietas. Visās trīs lielajās ostās vietējiem graudiem ir pieejama kapacitāte, un ražas sezonā tiem tiek nodrošināta prioritāte. Arī Ministru prezidents apliecinājis, ka bažu par ostu kapacitāti nav. Tāpēc apgalvojumi, ka tranzīta kravas atņem vietu Latvijas graudiem, maldina sabiedrību.
Ja Latvija viena aizliegs šo tranzītu, kravas nepazudīs – tās aizies uz citām ostām un transporta koridoriem. Šādam lēmumam būtu jābūt koordinētam vismaz Baltijas valstu vai ES līmenī – vienpusējs Latvijas aizliegums Krievijas eksportu neapturēs, bet pasliktinās mūsu konkurences pozīcijas. Krievijas graudi turpinās nonākt pie pircējiem, bet Latvija zaudēs kravas, darbavietas un ieņēmumus. Tāpēc pirms šāda lēmuma NA būtu jāatbild uz vienkāršu jautājumu – cik miljonus šis aizliegums faktiski atņems Krievijai un cik simtus miljonu tas var izmaksāt Latvijai?