Baikeru kluba sarīkotā akcija pie Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā esošās mošejas likusi uzsākt kriminālizmeklēšanu par iespējamu naida kurināšanu pret reliģisko grupu un reliģisko rituālu traucēšanu.
Kauņas policija informējusi, ka uzsākta pirmstiesas izmeklēšana par iespējamo naida kurināšanu uz nacionālā, rases, etniskā, reliģiskā vai cita pamata, un par reliģisko rituālu traucēšanu. Varas iestādes arī sākušas administratīvās procedūras, jo akcijas rīkotāji nebija saņēmuši pulcēšanās atļauju.
Protestā pie mošejas bija iesaistītīti vairāki motociklistu klubi, to vidū “Roadhogs MC,” “Vilkai MC” un “Vorai MC.” Klubu pārstāvji negribīgi runāja par notikušo, tomēr viens, kurš vēlējās palikt anonīms, sacīja, ka baikeri protestējuši pret nekārtībām ap mošeju. Viņš LRT sacīja, ka laikā, kad mošejas pagalmā notiek lūgšanas, tiek traucēta satiksme un sabiedriskā kārtība. Galvenā problēma esot pilnīga nekartība, un necieņa pret Lietuvas pilsoņiem un citiem apkārtējiem cilvēkiem. Protests neesot bijis vērsts pret islāmu kā tādu, bet gan lai parādītu, ka lūgšanās sabiedriskā vietā un traucēšana vietējiem iedzīvotājiem ir nepieņemama.
Neskatoties uz to, protests plaši tiek uzskatīts par naidīgu aktu pret musulmaņiem. Juridisko jautājumu pētnieks Skirmants Bikelis (Skirmantas Bikelis) sacīja, ka Lietuvas politiķi esot palaiduši garām iespēju ātri reaģēt un nosodīt to, ko Bikelis raksturoja kā naida noziegumu.
Kauņas arhidiecēzes “Caritas” direktors un Caritas Lietuvas padomes priekšsēdētājs Arūns Kučiks (Arūnas Kučikas) norādīja, ka centieni iebiedēt reliģisko kopienu tās lūgšanu laikā, jo īpaši izmantojot vēsturiski nozīmīgus simbolus, var nest nopietnas sekas. Kučiks sacīja, ka kristieši neaizstāv tikai abstraktu toleranci.
Varot nepiekrist reliģiskajam saturam, tomēr nevajadzētu liegt kopienai iespēju lūgties,
un iebiedēt un baidīt tās pārstāvjus. Viņš piebilda, ka cūkas galvas izmantošana protesta akcijā atgādinājusi vēsturiskas vajāšanas epizodes, tostarp grautiņus (pogromus) un uzbrukumus ebrejiem.
Lietuvas tiesas jau iepriekš saskārušās ar starpgadījumiem, kuros iesaistītas cūku liemeņa daļas, lai veiktu uzbrukumus ebrejiem. 2013.gadā Šilutē tiesa atzina vīrieti par vainīgu pēc tam, kad viņš pienagloja divas cūku ausis pie bijušās Švekšnas sinagogas durvīm. Tiesa secināja, ka vīrieša rīcība ir bijusi publiska izsmiešana un naida kurināšana pret ebrejiem.
2015.gadā Kauņas tiesa piesprieda sodu Jevgēņijam Pleganovam (Jevgenijus Pleganovas), kurš 2010.gadā pie Kauņas sinagogas novietoja cūkas galvu ar uzliktu cepuri un pielīmētiem peisākiem.
Gan islāmā, gan jūdaismā cūkgaļas lietošana uzturā ir liegta, un līdz ar to šis dzīvnieks abās reliģijās tiek uzskatīts par aizvainojošu.
Vītauta Dižā Universitātes islāma un musulmaņu kopienu jautājumu profesors Egdūns Račus (Egdūnas Račius) norādīja, ka
rietumu kopienās cūka ir zināma kā simbols, ar ko apzināti aizvainot musulmaņus.
Viņš gan brīdināja, ka musulmaņu izpratnē cūkas simbolisms nav tik vienkārši skaidrojams. Cūkas galvas pasniegšana esot klasisks ikdienas orientālisma piemērs, bet daži musulmaņi, jo īpaši no zemēs, kur cūkas ir reti sastopamas, var uzreiz nesaprast žesta mērķi.
Savukārt Vītauta Dižā Universitātes socioloģijas un reliģisko pētījumu profesore Milda Ališauskiene (Milda Ališauskienė) sacīja, ka Kauņā notikušais atspoguļo pārmaiņas šādu aktu izpildē. Savulaik cūku galvas tikušas novietotas slepeni, bet tagad varot vērot, ka cilvēki lepni stāv, turot cūkas galvu un cenšoties pazemot citas rases un reliģijas pārstāvjus. Tas radot jautājumus, vai Lietuvas sabiedrība ir kļuvusi tolerantāka pret reliģijā un rasē balstītu naidu.
Kučiks sacīja, ka notikušais parādot nepieciešamību pēc spēcīgāka dialoga starp reliģiskajām kopienām, vienlaikus ar plašāku Kauņas pašvaldības varas iestāžu iesaisti. Viņš atzina, ka pēdējos gados saasinājusies spriedze starp Kauņas vēsturisko tatāru musulmaņu kopienu un jaunāku kopienu, kas izveidojusies nesen, bet tās varot risināt dialoga, nevis sadursmju ceļā. Kučiks uzsvēra, ka ne Kauņā, ne Lietuvā kopumā nav normālas starpreliģiju komunikācijas prakses, un aicināja reliģiskos līderus regulāri tikties, lai apspriestu kopīgus jautājumus, tostarp tiesības piekopt katram savu reliģiju.
Arī Kauņas arhidiecēze nosodīja protestu, norādot, ka iestājas pret lūgšanu traucēšanu
un necieņas izrādīšanu islāmam. Arhibīskaps Ķēstutis Kēvals (Kęstutis Kėvalas) uzsvēra, ka reliģiskā brīvība un cilvēka cieņas saglabāšana ir neatņemama nobriedušas, demokrātiskas sabiedrības daļa. Var nepiekrist, var būt dažādi pasaules uzskati, var kritizēt, bet nedrīkst pazemot cilvēku viņa reliģiskās pārliecības dēļ.
Bikelis norādīja, ka iepriekšējie tiesu spriedumi parāda, ka cūkas galvas demonstrēšana vai novietošana pie reliģiskajām ēkām var tikt uzskatīta par pazemošanu, izsmiešanu un naida kurināšanu. Tiesa, viņš piezīmēja, ka nesenais apelācijas tiesas spriedums saistībā ar bijušā deputāta Petra Gražuļa (Petras Gražulis) izteikumiem ar sarežģīt juridisko novērtējumu. Gražulis publiski nodēvēja homoseksuālas personas noniecienošos vārdos, un apsūdzēja tās seksuāli trasmisīvo slimību izplatīšanā. Tiesa secināja, ka viņa paziņojumi bija izsmiešana, pazemošana un naida kurināšana, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, bet apelācijas tiesa spriedumu atcēla, norādot, ka izsmiešana un pazemošana kā tādas neatbilst naida kurināšanai. Tagad lieta gaida izskatīšanu Lietuvas Augstākajā tiesā.
Kā sacīja Bikelis,
apelācijas tiesas spriedums var mazināt iespēju, ka Kauņas gadījumā tiks izvirzīta apsūdzība naida noziegumos,
lai gan notikušais bija īpaši agresīva un iebiedējoša naidīguma izrādīšana musulmaņiem.
Bikelis kritizēja Lietuvas politiķu lēno atbildi uz starpgadījumu, un norādīja, ka valsts līderu izteiktais nosodījums varētu novērst līdzīgu starpgadījumu atkārtošanos. Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs (Mindaugas Sinkevičius) 14.septembrī aicināja visas puses atturēties no situācijas saasināšanas. Parlamenta spīkeris Jozs Oleks (Juozas Olekas) sacīja, ka viedokļu atšķirības migrācijas, reliģiskajos vai citos jautājumos nevajadzētu paust, pazemojot citus cilvēkus vai iejaucoties reliģiskajos rituālos. Bikelis sacīja, ka viņu īpaši satraukuši aizsardzības ministra izteikumi, pēc kuriem varēja noprast, ka musulmaņi paši kaut kādā veidā izraisījuši notikušo.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/3054175/pig-s-head-at-kaunas-mosque-fuels-debate-over-religious-hatred