Politisko spēku priekšvēlēšanu programmās nevalda vienprātība par nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzībai, secināts pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pasūtījuma veiktajā pētījumā par partiju piedāvājumu Saeimas vēlēšanās diasporas interesēm.
Pētījuma autors ir vēsturnieks un pētnieks, vēstures zinātņu doktors Kārlis Sils. Viņš secinājis, ka valsts aizsardzība ir viena no visplašāk izvērstajām tēmām priekšvēlēšanu programmās.
Sils izpētījis, ka pieci saraksti – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA), “Jaunā vienotība” (JV), “Latvijas attīstībai” (LA) un “Progresīvie” (P) – savās programmās ir iekļāvuši stingru apņemšanos saglabāt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai.
Pētījuma autors gan atgādina, ka Saeima jau 2026. gada 26. martā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz atvēlēt 5% no IKP aizsardzībai. “Līdz ar to punkta iekļaušana uzskatāma par atbalsta pārapstiprināšanu šim likumprojektam, nevis piedāvājums ievērojami palielināt aizsardzības finansējumu,” izceļ Sils.
Viņš aicina arī ņemt vērā, ka “par” grozījumiem balsoja arī Apvienotais saraksts (AS) un “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Sils arī uzskata, ka tāpat vairumā citu programmu 5% punkta neiekļaušana pati par sevi neliecina, ka šie kandidātu saraksti gribētu mainīt pieņemto likumu.
Tomēr pētījumā arī secināts, ka pilnīga vienprātība šajā jautājumā nevalda.
Ir divi kandidātu saraksti, kuru programmas liek domāt par vēlmi mainīt likumu. Pēc Sila domām, “aizplīvurotā veidā” atkāpšanos no 5% apņemšanās piedāvā “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (SV/AJ). Tas aicina “pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai un infrastruktūrai, nodrošinot papildu finansējumu medicīnai un glābšanas dienestiem”.
Savukārt “Stabilitātei”, kas valsts aizsardzības jautājumiem pievēršas maz, programmā apņemas “nodrošināt, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek novirzīti Latvijas iedzīvotāju vajadzībām”.
Sils izpētījis, ka šis saraksts kā iedzīvotāju vajadzības norāda veselības aprūpi, izglītību, sociālo aizsardzību un infrastruktūras attīstību. Vien pēdējā no prioritātēm atsevišķos gadījumos var iekļauties aizsardzības budžetā.
Tā kā “Stabilitātei” vēlas arī veidot bezdeficīta valsts budžetu un budžetu bez kredītu un aizņēmumu piesaistes, kā arī ievērojami samazināt nodokļus, reālistiskākais veids, kā saraksts varētu pildīt kaut daļu no saviem solījumiem, ir pamatīgi samazināt aizsardzības finansējumu, secināts pētījumā.
Pētījuma autors arī izceļ, ka par to, ka Latvijas militāro spēju stiprināšana nav “Stabilitātei” prioritāte un tā vietā saraksts paļaujas uz “valsts neitralitātes atjaunošanu un atteikšanos no dalības militāros konfliktos starp citām valstīm,” liecina pāris citi punkti partijas programmā.
Pirmkārt, “Stabilitātei” sola “atteikties no obligātā valsts aizsardzības dienesta”. Otrkārt, saraksts vēlas arī apvienot “Aizsardzības ministriju ar Iekšlietu ministriju”.
Līdzīgi solījumi parādās vēl divu partiju programmās. Piemēram, SV/AJ piedāvā “atcelt jauniešu obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD)”. Savukārt LPV sola “apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, lai garantētu valsts drošību un ieviestu vienotu atalgojuma sistēmu militārpersonām, policistiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem. Drošības struktūrās strādājošie saņems cienīgu atalgojumu par savu darbu”.
Atsauces uz valsts aizsardzības dienestu atrodamas arī dažu citu kandidātu sarakstu programmās, šajā gadījumā paužot vēlmi to stiprināt vai niansēti mainīt.
“Saskaņas centrs” (SC) sola “palielināt atlīdzību VAD dalībniekiem: iesauktajiem – 500 eiro, brīvprātīgajiem – 800 eiro”. Saraksts arī “paredz daļai VAD dalībnieku iespēju dienestu pildīt pašvaldības policijā vai civilās aizsardzības struktūrās.”
Sils novērojis, ka līdzīgus solījumus kā SC pauž arī citi saraksti. Piemēram, NA sola paplašināt atbalstu pilsoņiem, kuri dien Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Zemessardzē un VAD – finansiāli un karjeras garantijās. Savukārt AS apņēmies paplašināt VAD, piedāvājot papildu dienesta virzienus, kas nepieciešami visaptverošai valsts aizsardzībai.
LA sola paplašināt VAD, veicināt, lai pēc iespējas lielāks skaits dienētu, izvēloties tādas specializācijas kā karavīrs, kiberdrošības speciālists, medicīnas vai loģistikas atbalsts. Vienlaikus saraksts grib ieviest arī motivācijas sistēmu – augstākas stipendijas, nodokļu atlaides un priekšrocības darbā valsts sektorā. Jaunā konservatīvā partija (JKP) pauž vēlmi “pilnveidot valsts aizsardzības dienestu un zemessardzi, pielāgojot to mūsdienu karadarbības prasībām”.
Sils arī noskaidrojis, ka, atskaitot SV/AJ un “Stabilitātei”, pārējo 12 sarakstu programmas atšķiras niansētā un biežāk nebūtiskā veidā.
Līdzās VAD ir vēl trīs populāras tēmas, kas atkārtojas kandidātu sarakstu programmās – dronu karš un pretgaisa aizsardzība (“Mēs mainām noteikumus (MMN), SC, ZZS, NA, “Gobzema saraksts”, AS, LPV, JV, JKP, LA, “Austošā saule Latvijai”), militārās industrijas attīstība (“Gobzema saraksts”, AS, JV, JKP, LA, “Progresīvie”) un kiberdrošība (SC, “Gobzema saraksts”, LA).
Saeimas vēlēšanas gaidāmas 3. oktobrī.