Granulu cenas sāk kristies – ražotāji prognozē, kas notiks tālāk

Pieprasījums pēc granulām sāk mazināties gan eksporta, gan vietējā tirgū, pastāstīja Latvijas Biomasas asociācijas “LATbio” valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Vērtējot pēdējā mēneša tendences, Palejs norādīja, ka situācija granulu tirgū uzlabojas, bet ne tik strauji, kā viņš iepriekš paredzēja. Pirms mēneša Palejs sagaidīja, ka granulu cenu kritums būs būtiskāks, nekā tas ir patlaban.

Palejs prognozēja, ka granulu cena turpmāk samazināsies nepārtraukti, bet lēnām. Viņš pauda, ka Rīgai tuvākie granulu ražotāji būtisku cenu kritumu sagaida ap oktobra vidu.

Patlaban granulu cena pie ražotājiem ir no 290 līdz 320 eiro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), norādīja “LATbio” valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka granulu cenas pie ražotājiem un veikalos samazinās, kā arī granulu pieejamība pie ražotājiem ir uzlabojusies, salīdzinot ar šī gada vasaru. Palejs atzina, ka pie dažiem ražotājiem vēl ir rindas, bet kopumā granulu ražotāji viņam apliecināja, ka cilvēki sāka pirkt mazāk.

Turklāt viņš pauda, ka pieprasījums pēc Latvijas granulām samazinās arī Polijas tirgū, un tas izpaužas cenās.

Ja iepriekš uz Poliju Latvijas granulas tika eksportētas par 350 eiro par tonnu bez PVN, tad patlaban cena Polijas pircējam samazinājusies līdz aptuveni 300 eiro par tonnu bez PVN. Viņš uzsvēra, ka šīs cenas ir aptuvenas un katram granulu ražotājam tās var atšķirties.

Palejs norādīja, ka ne visiem granulu ražotājiem pietiek izejvielu un lielākajai daļai ir grūtības ar izejvielu nodrošināšanu. Viņš skaidroja, ka sarežģījumi ar izejvielu pieejamību galvenokārt ir saistīti ar to, ka izejmateriālu cenas sāka kāpt straujāk nekā granulu cena. Līdz ar to ražotāji nevar atļauties nopirkt izejmateriālu par cenu, ar kuru viņiem nebūtu jāražo ar zaudējumiem. Joprojām izejmateriālu cenas saglabājas ļoti augstas, bet granulu cenas samazinās.

Tāpat izejvielu sagādi apgrūtina laika apstākļi, kas traucē koksnes ieguvi mežā. Tas būtiski ietekmē tos ražotājus, kas vairāk ražo industriālās granulas un izmanto zemas kvalitātes apaļkoksni, kas, piemēram, ir satrupējusi vai nav atbilstošas sugas, sacīja “LATbio” valdes priekšsēdētājs.

Palejs arī pieminēja, ka daudzi granulu ražotāji ir bažīgi par iespējamo elektrības cenu kāpumu. Viņš skaidroja, ka straujš elektrības cenu pieaugums būtiski ietekmēs ražošanas procesu, palielinot izmaksas. Tāpat koģenerācijas stacijas eksporta tirgos pie augstas elektrības cenas ražo pastiprināti, līdz ar to tām palielinās granulu patēriņš. Tādējādi, ja koģenerācijas stacijās neplānoti palielinās patēriņš, rodas jauns pieprasījums.

Palielināts pieprasījums koģenerācijas stacijās varētu ietekmēt granulu sadalījumu. Tādā situācijā, ja trūktu granulas un rastos jauns pieprasījums, tas varētu radīt sarežģījumus tirgū, teica Palejs.

Viņaprāt, šajā ziemā granulu trūkumam nevajadzētu veidoties, jo lielākā daļa cilvēku vasarā jau ir sapirkuši nepieciešamās granulas, kādēļ Latvijas patērētāji ir salīdzinoši drošā situācijā. “Pat, ja eksporta tirgus uzsprāgs, lielākajai daļai Latvijas patērētāju jau viss ir sagādāts,” pauda Palejs.

“LATbio” dibināta 2008. gadā, un tās galvenie mērķi ir veicināt biokurināmā, tajā skaitā koksnes, izmantošanu enerģētikas nozarē, veicināt biokurināmā ražošanu, kā arī pārstāvēt un lobēt biokurināmā ražotājus, tādējādi veicinot Latvijas neatkarību enerģētikas nozarē, izmantojot vietējos pieejamos resursus.

Lasiet arī: Stividori pārmet NA populismu graudu tranzīta jautājumā: skaļi saukļi bez izpratnes par sekām Latvijas ekonomikai

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas