Krievija arvien biežāk veic uzbrukumus ar lidrobotiem Ukrainas pasažieru vilcieniem, tā apdraudot valsts ekonomikai, militārajai loģistikai un cilvēku transportam īpaši būtisko dzelzceļa tīklu, raksta “Politico.”
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022.gadā Maskavas triecienos bojātas vairāk nekā 500 lokomotīves, un vairāk nekā 60% no tām – pēdējo astoņu mēnešu laikā. Ukrainas Dzelzceļš zaudē 37 līdz 40 lokomotīves mēnesī. Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka mērķē pa vilcieniem, un aprakstījusi to kā daļu no stratēģijas, lai iznīcinātu ukraiņu loģistikas tīklu ieroču transportam.
Ukrainas amatpersonas norādīja, ka kampaņai ir plašāki mērķi. Krievija cenšoties izolēt frontes līnijas tuvumā esošās kopienas, sēt paniku un bailes jau tā spēku izsīkuma priekšā esošajos vietējos iedzīvotājos, un paralizēt ekonomiku.
Krievija sāka uzbrukumus pasažieru vilcieniem pērnajā rudenī, kad savā rīcībā ieguva tīkla antenas. Tehnoloģija ļauj lidrobotiem savstarpēji nodot signālus vai pieslēgties uz zemes izvietotiem raidītājiem Baltkrievijā vai Ukrainas okupētajās teritorijās, tā ļaujot to vadītājiem, par spīti elektronisko traucējumu metodēm, tos vadīt reāllaikā un trāpīt kustīgiem mērķiem, piemēram, vilcieniem. Ukrainas valsts dzelzceļa operatora “JSC Ukrzaliznytsia” valdes priekšsēdētājs Oleksandrs Pertsovkis sacīja, ka pagājušajā rudenī krievi trāpīja vilcienam netālu no Lozovas Harkivas reģionā, nogalinot sešus cilvēkus. Kopš tā laika esot ieviesti evakuācijas protokoli. Lielākā daļa cilvēku tiek izglābti, tomēr valsts turpina zaudēt lokomotīves.
Krievija pret vilcieniem lielākoties izmanto lidrobotus ar reaktīvajiem dzinējiem,
un šiem draudiem Ukraina nespēj pilnībā stāties pretī. Kamēr Ukrainas Aizsardzības ministrija izstrādā risinājumus cīņai pret lidrobotiem, “JSC Ukrzaliznytsia” veido integrētu transporta modeli, kas ļautu pārvietot pasažierus ar autobusiem, kad vilcieni apstājušies vai tiem trāpīts. Lai gan lielākā daļa uzbrukumu notiek līdz 200 kilometriem no kontaktlīnijas ar Krievijas robežu vai Krievijas armijas atrašanās vietu, tādējādi vairāk ietekmējot Ukrainas austrumu un dienvidu apvidus, Maskava paplašinājusi gan ģeogrāfisko tvērumu, gan mērķu izvēli.
Pertsovkis norādīja, ka krievi tagad izmanto antenas un raidītājus Baltkrievijā, lai veiktu triecienus arī Ukrainas rietumos. Ģeogrāfiskā tvēruma paplašināšanās bija skaidri redzama pagājušajā nedēļas nogalē, kad Krievijas lidrobots pie Polijas robežas trāpīja vilcienam stacijā, ko nesen bija pametušu Eiropas drošības padomnieki un bijušie valstu līderi, viņu vidū arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson). Lai gan diplomāti trieciena laikā jau atradās Polijā, “JSC Ukrzaliznytsia” norādīja, ka ir ļoti iespējams, ka patiesais mērķis bija diplomātiskais vilciens, kas staciju pameta mazliet ātrāk, nekā bija plānots. Pertsovkis sacīja, ka jaunākie triecieni pie Polijas robežas liecina par krievu mērķi paaugstināt risku ārvalstu viesiem, partneriem, diplomātiem, politiķiem un žurnālistiem. Krievi vēloties, lai cilvēki baidītos doties uz Ukrainu, jo fakts, ka, par spīti centieniem radīt pilnīgu izolāciju, Ukraina joprojām ir atvērta un saistoša pārējai pasaulei, krievus tracina.
Ukrainas Informācijas noturības centra direktore Jūlija Čikolba trieciena dienā ar citu vilcienu devas no Kijivas uz Helmu Polijā. Viņa sacīja, ka ieradās galamērķī septiņas stundas vēlāk nekā plānots. Lidrobotu dēļ nācies divreiz evakuēties. Evakuācijas process esot bijis ļoti organizēts – personāls lika pasažieriem pamest vagonus un doties tik tālu no vilciena, cik iespējams. Tad pasažieri redzējuši lidrobotu tuvošanos, to pašu, kas vēlāk trāpīja vilcienam robežas tuvumā. Kavēšanās dēļ Čikolba nokavēja lidmašīnu, un Nīderlandē nonāca 12 stundas vēlāk nekā bija sākotnēji plānots.
Ukrainai kritiski nepieciešama nauda lokomotīvju remontam vai to aizstāšanai.
Katra jauna lolomotīve izmaksā ap pieciem miljoniem eiro. Pertsovkis sacīja, ka galvenā prioritāte ir lokomotīvju remonts, un nepieciešamas rezerves daļas, materiāli un personāls, lai nepārtraukti varētu veikt labošanas darbus. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir uzticami partneri, kas palīdz ar finansēm, bet temps, ar kādu vilcieni tiek iznīcināti, ir daudz ātrāks, nekā finanšu krājumi spēj tikt līdzi. Nauda nav vienīgā problēma. “JSC Ukrzaliznytsia” lieto 1520 milimetru sliežu platuma dzelzceļa tīklu, bet Eiropā standarta sliežu platums ir 1435 milimetri, kas ierobežo ritošā sastāva apjomu, ko partneri varētu ātri nodot Ukrainas rīcībā. Līdzīgu aprīkojumu izmanto tikai Baltijas valstīs un Somijā. Lietuva apņēmusies uz Ukrainu kā daļu no ziemas palīdzības pakotnes nosūtīt arī lokomotīves. Pertsovkis informēja, ka Ukraina sadarbojas arī ar citiem partneriem.
Tikmēr “JSC Ukrzaliznytsia” gatavojas dažādiem scenārijiem. Pertsovkis norādīja, ka izveidoti dažādi darbības plāni, lai līdzsvarotu drošību, bet netiekot apsvērta pilnīga darbības apturēšana. Tieši tāpat kā Ukraina negrasoties padoties, arī tās dzelzceļš neplānojot apstāties pavisam.
Lasiet arī: Dānija ziņo par krievu raidītām signālraķetēm uz tās helikopteru