ASV enerģētikas uzņēmumu centieni padziļināt ietekmi Rietumbalkānos raisījuši bažas Eiropas Savienībā, ka reģions varētu kļūt atkarīgs no amerikāņu fosilā kurināmā laikā, kad reģions cenšas sasniegt zaļās enerģijas mērķus un integrēties blokā, raksta “Politico.”
Albānija, Kosova un Bosnija-Hercegovina izrādījušas interesi par liela daudzuma sašķidrinātās dabasgāzes iepirkšanu no ASV vai infrastruktūras izveidošanu, lai veicinātu dabas gāzes piegādes. Valstis norādījušas, ka amerikāņu dabas gāze nepieciešama pārejas periodam, lai gan mazinātu Krievijas dabas gāzes patēriņu, gan atteiktos no ogļu izmantošanas, un varētu pārslēgties uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas ir vieni no galvenajiem jautājumiem, lai pievienotos ES.
ES amatpersonas tikmēr šaubās, vai projekti, par kuriem tiek runāts, ir vajadzīgi un vēlami, ņemot vērā, ka šajās valstīs praktiski netiek izmantota dabas gāze. Šo tirgu piesātināšana ar dabas gāzes krājumiem var izraisīt ilgtermiņa nepieciešamību to izmantot un palielināt atkarību no importa energoresursiem. ES ir stingri mērķi līdz 2050.gadam sasniegt nulles punktu siltumnīcas gāzu emisijās, un arī jaunajām bloka dalībvalstīm būtu tiem jāpakļaujas. Pastiprināts dabas gāzes imports apdraud klimata mērķus.
Savukārt ASV dabas gāzes sektors izmanto iespēju brīdī, kad ES strauji atsakās no Krievijas dabas gāzes, un Irānas kara izraisītais saspīlējums starptautiskajā tirgu samazinājis iespējas atrast alternatīvus piegādātājus. ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) administrācijas doktrīna arī paredz dominances nostiprināšanu enerģētikas tirgū. ES enerģētikas jomas diplomātijas vadītājs Rietumbalkānos Andrāšs Hujbers (András Hujber) forumā Vīnē sacīja, ka valstis, vēloties pievienoties ES, uzņēmušās pamazām atteikties no fosilā kurināmā. Šāda kontekstā dabas gāzes importēšana reģionā būtu pretrunā svarīgakiem dekarbonizācijas mērķiem. Viņš piebilda, ka darījumi ar ASV pārsniegtu vajadzību aizvietot Krievijas dabas gāzi, un palielinātu reģiona radītos oglekļa izmešus.
Hujbers norādīja, ka nevajadzētu ievest gāzi tirgos, kuros tā nav bijusi.
Hujbers atsaucās uz sākotnējo vienošanos starp Bosniju-Hercegovinu un Vašingtonu, kas paredz cauruļvada izveidi no Krkas salas Adrijas jūrā. Projekts bijis strīdīgs jau kopš brīža, kad Bosnijas-Hercegovinas parlaments šogad pieņēma likumu, kas padara nelielo, Trampam pietuvinato personu vadīto uzņēmumu AAFS par galveno cauruļvada operatoru. Tas papildus bažām par oglekļa izmešiem rada arī aizdomas par iespējamo korupciju.
ES amatpersonas norādījušas, ka tas var apdraudēt Bosnijas centienus iestāties blokā. Hujbars 22.septembrī sacīja, ka ES vēstnieks esot nosūtījis oficiālas vēstules, kurās izcelti projekta potenciālie riski. Viņš piebilda, ka Eiropas Komisija plāno sekot notikumu attīstībai, bet neatklāja, kādi mēri tiks izmantoti.
Sarajevas lēmums izsaucis nosodījumu no Enerģētikas kopienas. Tā ir inicatīva, kas palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES (tostarp Bosnijai-Hercegovinai, Albānijai, Kosovai, Serbijai, Gruzijai, Moldovai, Melnkalnei un Maķedonijai), saskaņot noteikumus ar bloka likumiem, bet ASV dziļāka iesaiste reģionā šo procesu apdraud. Enerģētikas kopienas vadītājs Arturs Lorkovskis (Artur Lorkowski) sacīja, ka vēstījums Bosnijai ir – kopienas virzītie ES tiesību akti nenosaka, kam jābūt piegādātājam, taču ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus regulējuma ietvaros. Citiem vārdiem sakot, kopiena nevēlas, lai Bosnija būtu izņēmuma gadījums vai tai būtu priviliģēta pieeja tirgum.
Neviens no darījumiem ar ASV vēl nav ratificēts.
Bosnijas savienojumam jāsaņem valsts augšpalātas apstiprinājums, savukārt Albānijas darījums, kas tiek veidots kā 20 gadu vienošanās sadarbībā ar Grieķiju un ASV uzņēmumu “Venture Global,” pašlaik pastāv tikai kā saprašanās memorands, un pašlaik gaida izvērtējuma rezultātus. Arī Kosova nav pieņēmusi skaidru lēmumu. ASV dabas gāzi caur Grieķijas savienojumu varētu saņemt arī Serbija un Ziemeļmaķedonija.
ASV Enerģētikas ministrijas pārstāvis tieši neatbildēja uz jautājumiem par iespējamo darījumu caurspīdīgumu, bet norādīja, ka tie veicinātu reģiona stabilitāti, samazinātu enerģijas cenas un stiprinātu tirdzniecības jomu un nestu pārticību.
Par spīti nepatikai no ES, Balkānu valstu amatpersonas sacīja, ka darījumi ar ASV nepieciešami, lai pieskaņotos ES pārejai uz zaļo enerģiju. Tam būšot nepieciešami ievērojami dabas gāzes krājumi, laii nodrošinātu enerģiju pamatvajadzībām, kad tiks izbeigta akmeņogļu lietošana vai gadījumos, kad neparedzamāki enerģijas avoti nespēs nodrošināt vajadzīgo enerģijas daudzumu.
Albānijā liela daļa energosektora paļaujas uz hidroelektrostacijām, kuru darbība klimata pārmaiņu dēļ kļūst neparedzama, jo ūdens līmenis upēs bieži ir nepietiekams. Tas radot nepieciešamību izmantot dabas gāzi. Pašlaik valstī tikai 1,8% enerģijas tiek ražots, izmantojot dabas gāzi.
Atteikšanās no Krievijas dabas gāzes radījusi robu tirgū. Bosnijā ir tikai viens gāzes cauruļvads, pa kuru tiek piegādāta gāze no Krievijas, kas nozīmē, ka ārkārtas situācijā nav alternatīvas. Bosnijas-Hercegovinas Enerģijas ministrijas pārstāve sacīja, ka Dienvidu savienojums nav paredzēts, lai padarītu valsti atkarīgu no dabas gāzes. Tas esot paredzēts, lai izbeigtu atkarību no viena piegādes ceļa un avota, un veicinātu valsts energodrošību. Viņa piebilda, ka dabas gāze ir pārejas degviela, nevis enerģētikas politikas galamērķis.
Lasiet arī: Virmo pamatīga neapmierinātība par ES sankciju atcelšanu krievu miljardieriem