Krievijas nacionālisti un atsevišķi likumdevēji pieprasījuši sodīt komandierus, kas pēc ukraiņu trāpījuma pa krievu kazarmām tiek apvainoti briesmu ignorēšanā, raksta aģentūra Reuters.
Krievijas Aizsardzības ministrija sniegusi tai neraksturīgu paziņojumu un atzinusi, ka Jaungada nakts triecienā, ko ukraiņi veica pa pagaidu kazarmām apmācību centrā Makijivkā, gājuši bojā 63 karavīri. Armijas kritiķi norāda, ka karavīri bijuši izmitināti blakus munīcijas izgāztuvei, kurai, kā ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija, trāpījušas četras no HIMARS palaistas raķetes.
Ukrainas amatpersonas norāda, ka 2.janvārī Krievija apšaudījusi Ukrainas kontrolētās Doneckas reģiona daļas, Kramatorsku un arī iznīcinājusi slidotavu Družkivkā.
Tāpat Ukrainas puse ziņo, ka mirušo skaits Makijivkā mērāms simtos, lai gan prokrievisko spēku pārstāvji norāda, ka tas ir pārspīlējums.
Bijušais prokrievisko spēku komandieris Austrumukrainā Igors Girkins, kas šobrīd tiek uzskatīts par militāro komentētāju, sacījis, ka bojā gājuši vai ievainoti ir simtiem karavīru. Girkins norādīja, ka munīcija nav bijusi pienācīgi nomaskēta un uzglabāta blakus barakām.
Ukraina parasti nekomentē triecienus Krievijas kontrolētajā Ukrainas daļā, un arī 2.janvāra uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nepieskārās notikumiem Makijivkā.
Tikmēr Krievijā sašutums beidzot sācis rasties arī likumdevēju vidū. Krievijas Senāta loceklis Grigorijs Karasins ne tikai pieprasīja atriebties Ukrainai un tās NATO sabiedrotajiem, bet arī aicināja veikt pamatīgu iekšējo izmeklēšanu. Bijušais Senāta priekšsēdētājs Sergejs Mironovs norādīja, ka amatpersonām, kas pieļāva liela apjoma personāla koncentrāciju nepasargātās ēkās un neparūpējās par pietiekamu drošības līmeni, esot jāpiemēro kriminālatbildība.
Maskavas pašvaldības parstāvis un prokremliskais žurnālists Andrejs Medvedevs sacīja, ka varas iestādēm, vienalga, civilajām vai militārājām, esot augstu jāvērtē krievu dzīvības. Medvedevs saziņas lietotnē Telegram rakstīja: «Vai nu cilvēks ir augstākā vērtība – un tādā gadījumā personāla pazaudēšana tik muļķīgā veidā ir jāsoda kā dzimtenes nodevība – vai arī valstij ir beigas.»
Pēc pamatīgu zaudējumu ciešanas 2022.gada otrajā pusē, Krievija glābiņu meklē nežēlīgos uzbrukumos Ukrainas pilsētām no gaisa. Ukraina ziņojusi, ka notriekti visi 39 lidroboti, ko Krievija palaidusi naktī no 2. uz 3.janvāri. Kā komentēja amatpersonas, tas nozīmē, ka arī šī Krievijas stratēģija – no gaisa mēģināt iznīcināt civilo infrastruktūru – pamazām sevi izsmeļ, un Kijiva arvien uzlabo pretgaisa aizsardzības kapacitāti.
Krievija joprojām noliedz, ka ar nolūku apdraud civiliedzīvotājus, tomēr uzreiz pēc jaunā gada sākuma uz Ukrainu ir izšauti vairāk nekā 80 Irānā ražotie lidroboti. Ukrainas prezidents norādīja, ka praktiski visi ir notriekti, un teica, ka tagad Krievija cenšas nogurdināt Ukrainu. Zelenskis sacīja: «Tā tagad paļaujas uz nogurdināšanu. Mūsu cilvēku, mūsu pretgaisa aizsardzības un mūsu enerģijas izsmelšanu.» Prezidents piebilda, ka jādara viss, lai teroristi nesasniegtu savu mērķi, tāpat kā nav sasnieguši citus mērķus.
Lasiet arī: Raķetes triecienā varētu būt nogalināti simtiem Krievijas mobilizēto
