Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) savā paziņojumā norāda, ka tās izstrādātie sabiedriskā pasūtījuma plāni šim gadam tika apstiprināti «neparastā un neskaidrā situācijā par sabiedrisko mediju budžetu».
Tādēļ Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) nepietiekama finansējuma dēļ var nākties būtiski samazināt oriģinālā satura apjomu.
«Sabiedriskie mediji nav saņēmuši apstiprinājumu, ka tiem jebkādā apjomā 2023.gadā tiks kompensēts energoresursu un inflācijas radītais sadārdzinājums. Tikmēr,
lai atspoguļotu karu Ukrainā, LR un LTV iegulda papildu darbu un resursus,
kā arī ģeopolitiskās situācijas dēļ ir neatliekami jārisina ar kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko mediju darbības nepārtrauktību saistītie jautājumi, kas paredz apjomīgus ieguldījumus. Satura samazināšana vai nepietiekams sabiedrisko mediju tehnoloģiskais nodrošinājums var apdraudēt Latvijas informatīvās telpas drošību,» uzsver SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, SEPLP paredz, ka sabiedriskā pasūtījuma plāni būs jāgroza šī gada pavasarī pēc valsts budžeta pieņemšanas, un – atkarībā no finansējuma pieejamības sabiedriskajiem medijiem – tas var nozīmēt arī būtisku satura ražošanas samazinājumu. Lai arī sabiedriskie mediji īsteno taupības pasākumus, samazinot energoresursu patēriņu, tas tomēr nespēj nosegt kopējo inflācijas pieaugumu, kas skar gan infrastruktūras uzturēšanu, gan satura ražošanas izmaksas.
Ja 2023.gadā netiks piešķirts papildu finansējums, kas to kompensē, tad LTV satura budžets būs par 11% mazāks nekā 2022.gadā. Tas nozīmē, ka tiks samazināts oriģinālā satura apjoms gan lineārajos kanālos, gan digitālajā vidē. Savukārt LR, lai noturētu oriģinālo saturu līdzšinējā apjomā, šobrīd plāno būtiski mazākus kapitālieguldījumus.
Lasiet arī: Ministrijas un neatkarīgās institūcijas 2023.gadam papildus prasa vairāk nekā 2,23 miljardus eiro
