Valsts uzņēmuma Latvijas Valsts meži (LVM) provizoriskā peļņa pērn bija 240 miljoni eiro. TV3 raidījums Nekā personīga atgādina, ka Zemkopības ministrija no tās cerēja izmaksāt rekordlielus ziedojumus. Jaunā valdība šo vēlmi neakceptēja.
Tika liegts atbalsts Ukrainas bēgļiem, kā arī sešām Nacionālās apvienības (NA) un Apvienotā saraksta (AS) vadītām pašvaldībām. Taču tādejādi tika apturēti ziedojumi, ar kuriem jau rēķinājās labdarības, kultūras un sporta organizācijas. Tagad LVM nauda nonāks valsts kasē, un par tās saņēmējiem budžeta veidošanā lems valdība un Saeima.
Valdībai, skatot ziņojumu par LVM ziedojumiem, bija tiesības izsvītrot tās daļas, par ko nebija vienprātības.
Taču ministri izvēlējās atstāt bez finansējuma visus saņēmējus,
arī tos, kas jau gadiem ar valdības akceptu saņēma naudu no LVM.
Viens no tiem ir Valsts kultūrkapitāla fonds, kas atbalsta latviešu kultūras jaunradi – mūziku, literatūru, kino un daudzas citas radošās nozares. Naudu fonds pamatā saņem no valsts budžeta, bet ik gadu tam ziedo arī privātpersonas un uzņēmumi. Ilgus gadus lielākais ziedotājs fondam bija LVM. Šogad valdība uzņēmuma neatļāva ziedot, tā pārtraucot ilgi strādājušo politisko vienošanos ar šī uzņēmuma peļņu atbalstīt kultūru.
Līdz divtūkstošo gadu sākumam kultūras fonda finansējums bija stabils: tam bija iezīmēta konkrēta daļa no nodokļiem par kaitīgiem ieradumiem – no azartspēļu nodevas un akcīzes tabakai un alkoholam. Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe atceras: «Tad atnāca Jaunais laiks un nolēma, ka Kultūrkapitāla fonds ir jāfinansē no budžeta, ka sliktos nodokļus lietot kultūrai nav labi. Repše solīja, ka jums būs daudz labāk, jo deputāti vienmēr kultūru ir mīlējuši un cienījuši un iedos jums daudz vairāk nekā no tiem nolāpītajiem sliktajiem nodokļiem. Atnāca krīze 2008.gadā, fonda finansējumu tie paši deputāti samazināja uz pusi, atnāca 2009.gads – vēlreiz uz pusi, un mēs attapāmies pie tā, ka mums finansējums bija 27% no iepriekš esošā.»
Fondam nācās pārtraukt visas ilgtermiņa programmas, un veselas kultūras nozares apstājās. Turīgie LVM 2011. gada nogalē Kultūrkapitāla fondam ziedoja 800 tūkstošus latu, kas bija trešā daļa no visa fonda budžeta. Arī turpmākajos gados LVM turpināja ziedot fondam, tāpat atbalstīja labdarības organizāciju Ziedot.lv. Meža attīstības fondam uzņēmums piešķīra naudu pētniecībai, vēl tas vairāk nekā divus miljons deva sporta atbalstam. Kopā uzņēmums ziedoja ap četriem miljoniem eiro.
Gadu gaitā LVM ziedojumi kultūrai nedaudz sarukuši. Sporta sadaļā nākuši klāt jauni saņēmēji: 2016.gadā degvielas tirgotāja Raimonda Kisiela vadītā Automobiļu federācija, 2021.gadā bijušā Rīgas ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova Zēģelētāju savienība.
Uz Nekā personīga vaicāto – vai abas biedrības lūgušas atbalstu un tas tika piešķirts teju automātiski, vai tur ir kāds politisks izvērtējums no akcionāru puses? – LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atbildēja, ka tā ir akcionāra izvēle. Tāpat LVM 2019.gadā pusotru miljonu eiro atvēlēja arī bērnu laukumu būvēšanai trīs pašvaldībās – Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Uzņēmuma ziedojumu summa 2021.gadā sasniedza 4,5 miljonus eiro.
Pagājušais gads mežu nozarei finansiāli bijis ļoti veiksmīgs, un arī LVM peļņa bijusi lielāka nekā jebkad. Tādēļ gada nogalē Zemkopības ministrija ierosināja ziedojumos sadalīt divreiz vairāk naudas nekā parasti – gandrīz 10 miljonus eiro.
Plānoties LVM ziedojumi no uzņēmuma 2022. gada peļņas bija paredzēti: kultūras un mākslas attīstības veicināšanai – 1,18 miljoni eiro; sporta attīstības veicināšanai – 3 749 211 eiro; izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai – 1,1 miljons eiro; sociālās palīdzības veicināšanai – 3 458 639 eiro.
No Valsts kultūrkapitāla fondam paredzētajiem gandrīz 1,2 miljoniem eiro 300 tūkstoši bija iezīmēti vēsturiskas filmas par leģionāriem Neredzamais cietoksnis tapšanai, vēl 300 tūkstoši bija mērķziedojums koriem un deju kolektīviem.
Sportam papildus tradicionālajam atbalstam lielajām biedrībām bija plānoti ap 400 tūkstošiem eiro Vieglatlētikas manēžas jumta maiņai, 200 tūkstoši – Zēģelētāju savienībai, 300 tūkstoši – Automobiļu federācijai.
Papildus ierastajiem 800 tūkstošiem Meža attīstības fondam vēl bija paredzēts maksāt arī 300 tūkstošus Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes Meža fakultātes infrastruktūras uzlabošanai.
Tāpat kā iepriekšējos gados, LVM plānoja ap 400 tūkstošiem izmaksāt fondam Ziedot.lv dažādu mērķu īstenošanai.
200 tūkstoši bija paredzēti Ukrainas bēgļu atbalstam, Lielāka summa atvēlēta arī Latvijas Bērnu fondam.
Ziedošanas plānus, uzsver Nekā personīga,sagrāva sociālās palīdzības sadaļā plānotie ziedojumi kopā vairāk nekā divu miljonu vērtībā bērnu sporta un atpūtas laukumu izveidei sešās pašvaldībās. Šo novadu vadībā ir Nacionālās apvienības vai Apvienotajā sarakstā ietilpstošo partiju politiķi.
Jēkabpils saņemtu 500 000 eiro; Liepāja – 600 000; Ogre – 600 000; Zvejniekciems Saulkrastu pagastā, Saulkrastu novadā – 86 839; Sigulda – 500 000; Gulbenes novads (par sadarbības kopprojekta atbalstīšanu) – 50 000 eiro.
Ogres novada pašvaldību vada bijušais nesenā zemkopības ministra Kaspara Gerharda padomnieks Egils Helmanis (NA). Viņš uzsver, ka pirms trim gadiem LVM finansējumu bērnu laukuma būvei saņēma arī Jaunās Vienotības valdes locekļa Jāņa Baika vadītā Valmiera, tāpēc tikai godīgi, ka arī citiem ir tādas pašas iespējas.
Decembra sākumā Zemkopības ministrija iepriekšējā valdībā iesniedza informatīvu ziņojumu par plānotajiem ziedojumiem. Taču ziņojumu no darba kārtība izslēdza. Neoficiāla informācija liecina, ziņo Nekā personīga, ka
premjers Gerhardam lūdzis no saņēmēju loka izslēgt pašvaldības,
taču nu jau bijušais zemkopības ministrs to ignorējis.
Pēc tam iesniegts labots piedāvājums, bet arī tas netika izskatīts. Gerhards uz Nekā personīga rakstiski nosūtītiem jautājumiem neatbildēja. Viņa pēctecis Didzis Šmits (AS) ziedojumu lietai atmeta ar roku. Pēc jaunās valdības apstiprināšanas politiķi vienojās, ka ziedojumus vispār vairs neizmaksās un LVM peļņu ieskaitīs valsts kasē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) raidījumam skaidroja: «Mēs sapratām, ka tur jau sen vairs nav tikai kultūra. Tur ir arī sports, pašvaldības, visādas citas lietas. Tas sāk vairāk atgādināt budžeta procesu, nevis ziedošanas procesu. [..] Nodoms šobrīd ir tāds, ka mēs budžetā iestrādājam mehānismu, kas ļauj kultūras institūcijām rēķināties ar līdzvērtīgu finansējumu. Šo nav apstiprinājusi ne valdība, ne parlaments, mēs esam tādā darba stadijā.»
Skaidrība par to, kā līdzšinējās ziedojumu sistēmas likvidēšana ietekmēs Kultūrkapitāla fonda budžetu, būs tikai pavasarī. Tad paredzēta budžeta pieņemšana. Pat ja Ašeradena solījumi piepildīsies, nauda līdz projektu īstenotājiem nonāks tikai vasarā.
Gada pēdējās dienās Zemkopības ministrija tomēr mēģināja pārskaitīt ziedojumus fondam Ziedot.lv, ukraiņu bēgļu atbalstam un Meža attīstības fondam. Tam bija vajadzīgs Finanšu ministrijas saskaņojums. Tā to nedeva, un naudu LVM nepārskaitīja.
Tagad Finanšu ministrija mierina, ka LVM valsts budžetā neiemaksās visu peļņu. Tās dividendes, ko kapitālsabiedrība paturēs sev, varēs izmantot labdarībai. Kultūras un sporta sponsorēšanu gan valdība vairs negrib pieļaut. Taču nebūs iespējams atlikt daļu no mērķiem, kam bija paredzēts izmantot LVM naudu – piemēram, Dziesmu svētkus. Kultūrkapitāla fonds būs spiests finansējumu pārdalīt no citām programmām. Tādējādi sekas izjutīs visa nozare, brīdina Nekā personīga.
Lasiet arī: BNN vaicā | Uldis Pīlēns: «Mūsu politika un ierēdniecība darbojas pārāk fragmentēti»
