Francijā starp streikotājiem ir vilcienu vadītāji, skolotāji un rūpnīcu darbinieki, kas kopā ar citiem protestē pret pensionēšanās vecuma palielināšanu, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Streiki un protesti, kas pārņēmuši visu valsti, ir pamatīgs izaicinājums Francijas prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron), kurš apgalvo, ka viņa reformu plāns pasargās pensiju sistēmu no sabrukšanas. Aptaujas rāda, ka plāns sabiedrībā ir ļoti nepopulārs. Savukārt arodbiedrību lielākais izaicinājums ir pārveidot pretošanos reformai un dusmas par dzīves dārdzību par plašu sabiedrības protestu, kas varētu likt valdībai mainīt taktiku. Francijas lielākās arodbiedrības vadītājs Lorēns Bergers (Laurent Berger) sacīja:
«Nepieciešams, lai protestiem pievienotos daudz cilvēku. Ļaudis ir pret reformu… Un mums tas ir jāparāda.»
Viņš un citi arodbiedrību līderi ir gatavi izziņot jaunus streikus un protestus un norāda, ka ceturtdienas, 19.janvāra, streiks ir tikai sākums.
Skolotāja Rozenna Kro (Rozenn Cros) kurā Kannās kopā ar kolēģēm gatavojās streikam, sacīja: «Reformā nav nekā laba.» Franču skolotājas bija sagatavojušus plakātus, uz kuriem rakstīts «Nē 64».
Uz spēles ir gan Makrona reformatora reputācija, kā Francijā, tā visā Eiropas Savienībā, gan arī sociālo izdevumu noturēšana rāmjos. Pensionēšanās vecuma palielināšana par diviem gadiem, līdz 64 gadu vecumam, ik gadu pensiju fondam pievienotu papildus 17,7 miljardus eiro. Francijas darba lietu ministrs Olivjē Dusopts (Olivier Dussopt) medijiem paziņoja, ka reforma ir nepieciešama un godīga.
Tikmēr Parīzē sabiedriskais transports ir praktiski apstājies. Dažas metro stacijas ir slēgtas un kursē tikai neliela daļa vilcienu. Lielākā daļa no metro stacijā sastaptajiem cilvēkiem atbalsta streikotājus, tomēr ir arī tādi, kurus streiks sanikno. Nekustamo īpašumu uzņēmuma darbinieks Virdžīnijs Pinto (Virginie Pinto) teica: «Es nesaprotu, tie vienmēr ir vieni un tie paši cilvēki, kas streiko, un mums tas ir jāpacieš.»
2007.gadā stājās spēkā ierobežojumi streikošanai, kas nosaka, ka ir jānodrošina minimālais pakalpojumu apjoms, un tas ierobežo arodbiedrību spēju ietekmēt valdību. Sava nozīme ir arī tam, ka kopš pandēmijas ierasta kļuvusi strādāšana no mājām.
Lasiet arī: BNN pēta | Viļņas šoferi streiko, protestējot pret zemo algu un lielo stresu
