TV3 raidījums Nekā personīga sniedz plašāku ieskatu par Valsts drošības dienesta (VDD) aizturētājiem un Rīgas apgabaltiesas apcietinājumā paturētājiem – Igoru Bobiru, Raiti Dolgovu un Aleksandru Rjabikinu –, kurus VDD tur aizdomās par sadarbību ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
Šī organizācija ir arī starptautiski pazīstama ar savu krievu valodas saīsinājumu FSB, kas lietots arī šajā Nekā personīga sižetā. Savukārt aizturētās personas bijušas un ir saistītas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm. Par viņiem publiski zināms maz.
Raidījums norāda, ka notikušais met ēnu arī uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, jo kratīšanas veiktas arī vienas augstas tā amatpersonas dzīvesvietā. Tāpēc finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka ir VID jāizvērtē drošības riski saistībā ar savas darbinieces Natālijas Dolgovas bijušā vīra apcietināšanu.
***
Krievijas Federālais drošības dienests jeb FSB, ko deviņdesmito gadu beigās īsu brīdi vadīja arī Vladimirs Putins, ir tieši pakļauts Krievijas prezidentam. FSB faktiski ir PSRS Valsts drošības komitejas (“KGB”) un staļiniskā Iekšlietu tautas komisariāta jeb “NKVD” pēctecis ar plašām pilnvarām, tajā strādā ap 350 tūkstošiem darbinieku.
Tieši FSB darboņi ar Novičok indi centās noindēt Kremļa kritiķi Alekseju Navaļniju. Visticamāk šim specdienestam bija dots uzdevums likvidēt algotņu grupējuma Vāgnera grupa līderi Jevgeņiju Prigožinu pēc sacelšanās pret Putinu, vērtē Ukrainas aizsardzības ministrija. FSB vāc informāciju un atbalsta Putinu viņa asiņainajā karā Ukrainā.
Augusta sākumā VDD aizturēja Latvijas pilsoņus aizdomās par FSB uzdevumā veiktām darbībām, kas vērstas pret Latvijas un tās iedzīvotāju drošību. Trīs personas apcietinātas, vienai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Rīgas apgabaltiesa pirms dažām dienām noraidīja aizturēto iesniegtās apelācijas sūdzības – tas nozīmē, ka viņi paliks apcietinājumā.
Uzņēmējam Igoram Bobiram 2005.gadā naturalizācijas kārtībā tika piešķirta Latvijas pilsonība. Viņš ilgus gadus vadījis apdrošināšanas kompānijas BTA drošības dienestu, bet patlaban ir līdzīpašnieks un valdes loceklis vairākās privātfirmās.
Kādreizējais Valsts policijas darbinieks Raitis Dolgovs līdz 2005.gadam bijis Kriminālpolicijas inspektors Rīgas reģionā Valsts policijā. Vēlāk pieņemts darbā Bobira vadītajā drošības dienestā BTA. Pēdējos gados strādā par privātdetektīvu. Valsts policijas mājas lapā uzrādīts, ka sertifikātu saņēmis 2020.gadā.
Trešais apcietinātais ir jurists Aleksandrs Rjabikins. Viņš darbojas kā tiesnesis Saimnieciskajā šķīrējtiesā. Rjabikinam pieder uzņēmumi, kuri reģistrēti Igoram Bobiram piederošajā īpašumā Rīgā, Klijānu ielā. Ir arī kopīgs uzņēmums ar Bobiru – RC 7 Group. Abi darbojas arī nodibinājumā Sertifikācijas akadēmija, kas gan ir likvidācijas procesā.
Saistība ar Bobiru joprojām ir arī Raitim Dolgovam. Viņa firma Meža biotops, kas uzpērk īpašumus, reģistrēta jau pieminētajā Klijānu ielas adresē. Šajā uzņēmumā līdzīpašnieks ir arī Andrejs Podrezs, bijušais tiesībsargājošo un drošības iestāžu darbinieks. Podrezs šajā VDD kriminālizmeklēšanā ir Dolgova aizstāvis.
Zvērināts advokāts Andrejs Podrezs stāsta raidījumam:
“Pazīstu Raiti ļoti sen. Esam seni draugi. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņam ir noteikta attieksme pret šo kaimiņvalsti (Krieviju), it sevišķi pēc 2014.gada un darbībām Krimā. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka viņš nevarētu būt saistīts ar palīdzību šiem te dienestiem (kā FSB). Varētu būt viņu paziņu lokā kādai personai pazīšanās ar kādu, kurš vēl līdz kara sākumam ir bijis saistīts ar citu valstu drošības dienestiem.”
Arī apcietinātā Bobira aizstāvis advokāts Jānis Dambītis noraida pret viņa klientu vērstās aizdomas. Dambītis, arī bijušais tiesībsargājošo iestāžu darbinieks, zināms kā pietuvināts Vienotības politiķiem. Savulaik sniedzis padomus toreizējam premjeram Einaram Repšem un vairākiem finanšu ministriem, kas arī tagad ir aktīvi Jaunās Vienotības politiķi [Nekā personīga te “dod mājienu”, ka viņu vidū ir Jānis Reirs – BNN]. Apcietināto Bobiru Dambītis pazīstot sen, jo kopā darbojušies apdrošināšanas biznesā.
Zvērināts advokāts Jānis Dambītis:
“Tās darbības, par kurām ir runa, es nevarētu teikt, ka tās apraud Latvijas suverenitāti un drošību. Par to mēs vēl acīmredzot strīdēsimies lietā.
Tur nav runa, ka būtu fotografēti kādi stratēģiski objekti, vai kas cits, kas tiešām varētu apdraudēt Latvijas drošību. Nekas tāds tur nav. Zinot viņa [Bobira] profesionalitāti, kad mēs bijām kolēģi, es zinu arī viņa morālo nostāju. Īpaši viņa nostāju pret Krieviju. Zinot, ka viņš ir ukrainis, man ir grūti iedomāties, ka viņš būtu kaut kādus uzdevumus pildījis.”
***
VDD kratīšanās pie aizturētajiem uzgājis ierīces, kas domātas prettiesiskām operatīvām darbībām. Advokāts Dambītis pieļauj, ka iespējams tādas Bobiram varētu būt saglabājušās no laikiem, kad viņš darbojās apdrošināšanas biznesā. Viņš arī skaidro, ka Bobiram savas darba specifikas dēļ bija jākomunicē ar daudzu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Tai skaitā KNAB galveno operatīvo darbinieku, vēlāk Saeimas deputātu Juri Jurašu.
Viena tāda tikšanās fiksēta kriminālprocesa materiālos saistībā ar miljona kukuļa piedāvājumu Jurašam. Krogā Brālis 2015.gada rudenī tikušies ne vien kursa biedri Dambītis un Jurašs, bet sarunā klāt bijis arī Bobirs. Viņš Jurašu raksturo kā labu paziņu. Uzņēmējs minēts arī kā Juraša lauku īpašuma pircējs.
Kādi bija FSB uzdevumi, ko pildīja apcietinātie, VDD neatklāj
un intervijai nepiekrita. Kratīšanu laikā izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu.
***
VDD sāktā izmeklēšana par Latvijas pilsoņu iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestu met ēnu arī uz Valsts ieņēmuma dienestu. Pie Raita Dolgova veiktās kratīšanas notika saimniecībā, kas viņam ir kopīga ar šķirto sievu. Viņa ieņem augstu amatu Valsts ieņēmumu dienestā, un Natālijai Dolgovai ir piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
Viņu par savu vietnieci savulaik izvēlējās VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks. Dolgova pārvaldē ieņem Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amatu. VID Iekšējās drošības pārvaldei jāizmeklē iespējamu negodprātīgu VID auditoru, muitnieku un policistu rīcība. Tā var operatīvā ceļā vākt informāciju, novērot, noklausīties sarunas.
Kopdzīve ar apcietināto ir nopietns reputācijas risks ne vien Dolgovas darbam, bet visam dienestam, uzskata finanšu ministrs. VID raidījumam atbildēja, ka nav saņēmis no VDD informāciju par kratīšanu savas darbinieces dzīvesvietā un šobrīd neesot likumīga pamata viņas atstādināšanai.
Neoficiāli zināms, ka Dolgova patlaban paņēmusi slimības lapu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens sarunājas ar raidījuma sižeta veidotāju:
“Ja tādas lietas ir, tad jānāk klajā ar skaidru paziņojumu, kādā veidā viņa [Natālija Dolgova] sevi no tā atstata. Ka tas nav ietekmējis dienesta darbu un tā tālāk. Ja šeit ir kādas šaubas, tad nekavējoties ir jāveic jebkāda veida pārbaudes. Dienesti šobrīd arī diezgan rūpīgi to uzrauga.
Tas, ka VID nereaģē, kaut ir pagājušas jau vairākas nedēļas kopš apcietināšanām, liecina par ko?
Protams, pēc tā, ko jūs man sakāt, man neliekas jēdzīgi. Tas būtu jākomentē, jāpasaka, ka tāds fakts ir bijis. Un ko mēs tālāk darīsim.”
***
VDD kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma 80.1 panta par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību. Par to “soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu”.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) vērš uzmanību, ka pēdējā laikā par noziegumiem pret valsti pieķertos nevis soda ar brīvības atņemšanu, bet gan liek samaksāt naudas sodu.
Deputāts atsaucas uz gadījumu, kad prokrieviskais aktīvists, Krievijas medija Sputnik Lietuva redaktors Marats Kasems tika apcietināts saistībā ar reālu palīdzību iespējamam Krievijas iebrukumam, gatavojot atbalstu diversijām, bet mūsu ģenerālprokuratūra vienojās par 15 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, jo “apsūdzētais esot izdarījis secinājumus un izvērtējis savas rīcības nepieļaujamību”.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava:
“Šo problēmu mēs noteikti Saeimas līmenī gribēsim saprast. Kā tas nākas, ka personām, kuras ir veikušas noziedzīgas darbības pret valsti, var piemērot kā drošības līdzekli salīdzinoši simbolisku naudas summu vai citos gadījumos vispār palaist uz brīvām kājām, vai piemērot mazu naudas sodu. Tur ir jāsaprot, vai tur ir kaut kāda neizpratne no attiecīgajām institūcijām, nekompetence, vai sliktākajā gadījumā, ka tur ir saskatāma kaut kāda ietekme?”
Situāciju raidījumam komentē arī iekšlietu ministrs un bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis ( AS):
“Es nevaru iejaukties tiesu kompetencē, protams, ka tas ir tāds kopējs darbs. Vienmēr ir jārēķinās, ka personas, kuras ir iedzītas stūrī, viņi atradīs labākos advokātus. Viņi darīs visu, lai no tā tiktu ārā. Ar to valstij jārēķinās, un kaut kā vajadzētu kopīgi strādāt pie tā.”
Detektīviem Valsts policija izsniedz sertifikātu uz pieciem gadiem. Raidījums atgādina, ka Raitis Dolgovs to bija saņēmis 2020.gadā. Šobrīd Valsts policijā par viņu ir sākta pārbaude. Ja tiek saņemta informācija par personas reputācijas vai drošības riskiem, sertifikātu detektīviem anulē, skaidro Nekā personīga.
Lasiet arī: Latvijā notiesātais Krievijas propagandists Kasems pametis valsti
