Akciju tirgi strauji kritās un ceturtdienas, 3.aprīļa, rīta ASV akciju indekss samazinājās par vairāk nekā 4%, savukārt ASV dolāra kurss un naftas cenas arī samazinājās, jo prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) jaunie tirdzniecības tarifi radīja bažas par recesiju un investori meklēja, kur droši ieguldīt, ziņo “Reuters”.
10% importa pamattarifs un bargie sodi daudzām valstīm satrauca tirgotājus.
Investori bažījas, ka tirdzniecības karš varētu palēnināt globālās ekonomikas attīstību un palielināt inflāciju, jo jaunie ASV tarifi ietekmē trauslo atveseļošanos.
Eiro kurss pret dolāru pieauga par vairāk nekā 2% un dolārs attiecībā pret eiro saruka par 2,6%, kas ir lielākais dienas kritums desmit gadu laikā.
Savukārt dolāra kurss pret jenu samazinājās par 2,51%.
“Nasdaq” ASV biržas vērtība kritās par vairāk nekā 5%, no kuriem vissmagāk cieta tehnoloģiju nozares akcijas – “Apple” samazinājās par 8,5% Ķīnas tarifu dēļ, “Amazon” – par 7,8%, “Microsoft” – par 2% un “Nvidia” – par 5,1%.
Naidžels Grīns (Nigel Green), pasaules finanšu konsultāciju uzņēmuma “deVere Group” vadītājs, nosauca tarifus par ekonomisku “sabotāžu”.
Akciju tirgi turpināja kristies pēc tam, kad šogad, pieaugot bažām, no “lieliskā septiņnieka” tehnoloģiju gigantu kontiem jau tika izdzēsti triljoni dolāru.
“Dow Jones”, kas aptver 30 lielos ASV uzņēmumus, samazinājās par 3,53% līdz 40 735,53 punktiem, “S&P 500” kritās par 4,04% līdz 5 442,13 punktiem, bet “Nasdaq Composite” samazinājās par 5,20% līdz 16 685,61 punktam.
MSCI pasaules akciju rādītājs samazinājās par 2,83% līdz 812,43 punktiem.
Eiropas valstu STOXX 600 indekss samazinājās par 2,59%.
Ieguldītāji steigšus pirka drošas valdības obligācijas, kas nodrošina garantētus ienākumus, tādējādi samazinot ASV un Eiropas obligāciju ienesīgumu.
Eksperti brīdina, ka, ja tarifi izraisīs recesiju, centrālās bankas var samazināt procentu likmes, tādējādi labvēlīgi ietekmējot obligāciju peļņu.
Kredītreitingu aģentūra “Fitch” nosauca tarifus par “spēles pavērsienu”, savukārt “Deutsche Bank” norādīja, ka tie varētu samazināt ASV izaugsmi par 1-1,5%. “Fitch” arī pazemināja Ķīnas kredītreitingu.
Naftas cenas samazinājās par vairāk nekā 6%. ASV jēlnaftas cena bija 66,64 ASV dolāri par barelu un “Brent” – 70,06 ASV dolāri par barelu.
Zelts sasniedza rekordaugstu līmeni virs 3 160 ASV dolāriem par unci, bet pēc tam zaudēja spēku, kamēr Japānas jenas vērtība pieauga. Zelta tūlītējais cenas kritums bija 1,23 %, sasniedzot 3 094,14 ASV dolārus par unci.
Lasiet arī: Vērienīgie Trampa tarifi skāruši arī neapdzīvotas un attālas salas
