ĀM: Pieaug Krievijas iejaukšanās riski rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās

Ārējas iejaukšanās riski rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no Krievijas puses pieaug, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijā pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) īpašais pārstāvis digitālajos jautājumos Viktors Makarovs.

Komisija trešdien uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku, kurš iepazīstināja ar EK stratēģiju – Eiropas demokrātijas vairogu -, kurā paredzēti pasākumi demokrātijas stiprināšanai. Līdz ar to komisijā tika aktualizēta diskusija par gaidāmo Saeimas vēlēšanu drošību.

Kā atzina Makarovs, būtu ļoti naivi cerēt, ka nebūs mēģinājumu no Krievijas izmantot jebkādu ievainojamību, “caurumu” Latvijas sistēmās. “Iejaukšanās vēlēšanās nesāksies dienu vai trīs mēnešus pirms vēlēšanām, iespējas tiks meklētas jau tagad, jau vakar tika meklētas,” pauda Makarovs.

Viņš norādīja, ka jau tagad Briseles institūcijās ir rīki, ko var izmantot, lai palīdzētu sev šajā jautājumā. Proti, jau patlaban Eiropas ārējā dienestā darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma, kuru iespējams izmantot. Tāpat arī Eiropas demokrātijas vairogs paredz veidot Eiropas demokrātiskās noturības centru, kas būs noderīgs instruments, ja Latvija tajā iesaistīsies, sacīja Makarovs.

ĀM izpratnē Valsts kanceleja šajā jautājumā ir koordinējošā un vadošā struktūra, kurai tas būtu jādara.

Runājot par komunikāciju ar lielajām digitālajām platformām, Makarovs atzīmēja, ka dialogs notiek divos līmeņos. Pamatlīmenī notiek reaģēšana uz konkrētiem incidentiem. Viņš norādīja, ka Latvijai šādi kanāli ir, un, cik viņam zināms, mums veicoties labāk nekā moldāviem. Pērnā gada septembrī notikušās Moldovas parlamenta vēlēšanas aizēnoja viltus spridzināšanas draudi un kiberuzbrukumi, viņš atgādināja.

Otrais līmenis ir lielais dialogs ar platformām. “Mums ir stimuls, tas ir Digitālo pakalpojumu akts, kura ievērošana visā Eiropas Savienībā (ES) ir absolūtais priekšnosacījums, lai arī uz sīkajiem incidentiem tiktu reaģēts,” pauda Makarovs.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris sēdē atzina, ka no Eiropas demokrātijas vairoga sagaida skaidru plānu, kā rīkoties gadījumā, ja konstatēts vēlēšanu apdraudējums. Zviedris norādīja, ka pagaidām par šo skaidrības vēl nav, un viņš sagaida, ka starpinstitūciju darba grupā par drošu gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi taps skaidrs rīcības plāns.

Kā vēstīts, Eiropas demokrātijas vairoga mērķis ir palielināt ES spēju apkarot informācijas manipulāciju un dezinformāciju, kā arī stiprināt demokrātijas noturību, izmantojot visas sabiedrības pieeju.

Iniciatīva paredz pasākumus trīs galvenajos virzienos – informācijas telpas integritātes aizsardzībā, demokrātisko institūciju, brīvu un godīgu vēlēšanu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu stiprināšanā, kā arī sabiedrības noturības un iedzīvotāju iesaistes veicināšanā.

Tāpat vēstīts, ka plānots izveidot starpinstitūciju darba grupu, kuras uzdevumi būs identificēt un vadīt riskus, lai nodrošinātu drošu un demokrātisku šī gada rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu norisi, liecina Tiesību aktu projektu portālā pieejamā rīkojuma projekta anotācija.

Tajā skaidrots, ka godīgu, demokrātisku un caurskatāmu Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešama vairāku institūciju iesaiste, kas rūpētos gan par fiziskās drošības, gan digitālās drošības risinājumiem.

Tiek uzsvērts, ka mūsdienu tehnoloģiju pasaulē nelikumīgs saturs un dezinformācija var radīt maldīgu priekšstatu par vēlēšanām, politiskajām partijām un deputātu kandidātiem, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm un citiem partneriem ir jāspēj identificēt un novērst šādus riskus.

Plānots, ka darba grupu vadīs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet viņa vietnieks būs Zviedris.