Pēc izmeklēšanas trijos no Ukrainas rajoniem ANO Cilvēktiesību komiteja paziņojusi, ka Krievija kara sākumā nogalinājusi vismaz 441 civiliedzīvotāju, vēsta aģentūra Reuters.
ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs 7.decembrī informēja, ka patiesais nogalināto skaits Kijivas, Čerņihivas un Bučas apgabalos varētu būt vēl augstāks nekā ziņojumā minētais. Izmeklēšana veikta par noziegumiem laika periodā no 24.februāra līdz aprīļa sākumam, kad krievi atkāpās no šī apvidus. Ziņojumā teikts: «Izmeklētie vardarbības gadījumi noveda pie 441 cilvēka nāves (341 vīrietis, 72 sievietes, 20 zēni un 8 meitenes), un tos pastrādājuši Krievijas bruņotie spēki.»
Izmeklēšanas laikā ANO Cilvēktiesību komiteja savākusi pierādījumus no 102 pilsētām un ciemiem. Krievijas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija vēl nav sniegušas komentārus. Maskava regulāri noliedz civiliedzīvotāju tīšu apdraudēšanu, un apgalvo, ka «speciālā militārā operācija», kā Krievija dēvē karu, ir sarīkota, lai atbruņotu Ukrainu un padzītu pie varas esošos bīstamos nacionālistus. Ukraina un rietumvalstis to dēvē par nelikumīgu teritorijas sagrābšanu.
Visā kara gaitā līdz 4.decembrim ANO Cilvēktiesību komiteja reģistrējusi 6702 civiliedzīvotāju nonāvēšanas gadījumus. Tīša civiliedzīvotāju nogalināšana ir kara noziegums un ļoti smags Ženēvas konvencijas pārkāpums.
Izmeklēšana šobrīd notikusi tikai Kijivas, Bučas un Čerņihivas apkārtnēs, kuras Krievija ieņēma kara sākumā, jo no tām saņemts vairākums informācijas par civiliedzīvotāju slepkavībām. ANO Cilvēktiesību komitejai arī bija iespējams tur veikt izmeklēšanu pēc tam, kad krievi atkāpās.
Lielākā daļa atrasto mirstīgo atlieku ir ar vardarbīgas, tīši izraisītas nāves pazīmēm, norādīts ziņojumā. Vairākas apdzīvotas vietas pārcietušas lielāku slepkavību vilni, piemēram, Buča, kas atrodas netālu no Kijivas un bija Krievijas kontrolē no 5. līdz 30.martam. ANO Cilvēktiesību komiteja Bučā dokumentējusi 73 civiliedzīvotāju slepkavības un turpina izmeklēt vēl 105 gadījumus.
Ziņojuma mērķis ir palīdzēt upuriem, dokumentēt Krievijas armijas nodarīto un likt noziedzniekiem atbildēt par pastrādātajām slepkavībām. Ziņojumā detalizēti analizētas 100 slepkavības. 57 no tām bijušas nāvessoda izpildes gadījumi (30 cilvēki nogalināti pēc apcietināšanas, 27 – bez aresta). Ziņojumā teikts, ka pārējās slepkavības pastrādātas, kamēr civiliedzīvotāji pārvietojās: «Lielākā daļa upuru tika nogalināti, kamēr devās uz darbu, piegādāja citiem ēdienu, apciemoja kaimiņus vai radus, vai kamēr centās izbēgt no karadarbības zonas.»
Lasiet arī: Ukraina atkal pieredz tumsu pēc raķešu triecieniem
