Latvijā 67% iedzīvotāju neseko sava pensijas plāna sniegumam, vēsta bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Pēc aptaujas datiem secināts, ka visbiežāk jeb 46% respondentu zina, kāds ir kopējā uzkrājuma apmērs, taču izvēlētā plāna ienesīgumam neseko. Tajā pašā laikā 21% atzīst, ka nezina arī savas pensijas kopējā uzkrājuma apjomu – 12% norāda, ka tas viņus neinteresē, savukārt 9% nezina, kur šādu informāciju meklēt.
Visbiežāk savas pensijas uzkrājuma apjoms neinteresē jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Kļūstot vecākam un jo sevišķi pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, pieaug arī interese par regulāru pensijas plāna ienesīguma monitoringu, liecina aptaujas dati.
Tāpat secināts, ka 17% no visiem respondentiem zina gan savu pensijas uzkrājuma apmēru, gan regulāri seko līdzi izvēlētā plāna ienesīgumam. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Savukārt 33% nezina, kāda ir viņu izvēlētā plāna pārvaldīšanas pieeja – aktīva vai pasīva, turklāt 12% no šiem respondentiem atklāj, ka nemaz nezina atšķirību starp abām pārvaldīšanas pieejām. Šāda atbilde biežāk raksturīga iedzīvotājiem, kuri vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu.
Starp aptaujātajiem iedzīvotājiem 34% izmanto aktīvo pensijas plāna pārvaldīšanu, kamēr 31% izvēlējušies pasīvo jeb indeksu plānu opciju. Aptaujas dati liecina, ka indeksu plānus biežāk izvēlas cilvēki pēc 50 gadu vecuma.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par pensijas uzkrājumu monitoringu banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veica 2024.gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot 1008 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Lasiet arī: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā janvāra beigās saglabājās 5,7%
