Lielbritānija ceturtdien, 3.oktobrī, paziņoja, ka tā nodos Čagosas salu suverenitāti Maurīcijai, noslēdzot vienošanos, kas, pēc tās teiktā, nodrošina Apvienotās Karalistes un ASV Djego Garsijas militārās bāzes pastāvēšanas nākotni un kas varētu arī pavērt ceļu pirms vairākiem gadu desmitiem pārvietotajiem iedzīvotājiem atgriezties mājās, ASV prezidentam Džo Baidenam (Joe Biden) atzinīgi vērtējot šo vienošanos, bet kritiķiem sakot, ka solis ir kapitulācija Ķīnai, kamēr pārvietoto Čagosas salu iedzīvotāju pārstāvoša grupa pauda neapmierinātību, ka viņi tika izslēgti no sarunu procesa, ziņo “Reuters”.
Ārlietu ministrs Deivids Lamijs (David Lammy) paziņoja, ka ar šo vienošanos ir atrisināts strīdīgais jautājums par salu, kas ir pēdējā Lielbritānijas aizjūras teritorija Āfrikā, suverenitāti.
Ārlietu ministrs Lamijs paziņoja, ka, neraugoties uz juridiskajām problēmām, kas apdraudējušas Djego Garsijas militārās bāzes ilgtermiņa nākotni, tās stratēģiskā nozīme, kas Irākas un Afganistānas konfliktu laikā kalpoja kā palaišanas platforma tāla darbības rādiusa bumbvedējiem, tagad ir nodrošināta vismaz uz 99 gadiem.
“Šodien panāktā vienošanās… stiprinās mūsu lomu globālās drošības nodrošināšanā,” paziņojumā sacīja Lamijs.
Baidens pievienojās šim viedoklim, sakot, ka Djego Garsijai ir “būtiska nozīme valsts, reģionālajā un globālajā drošībā”.
“Tas ļauj ASV atbalstīt operācijas, kas apliecina mūsu kopīgo apņemšanos nodrošināt reģionālo stabilitāti, ātri reaģēt uz krīzēm un novērst dažus no vissarežģītākajiem drošības apdraudējumiem, ar kuriem saskaramies,” viņš sacīja.
Kopš 1814.gada Lielbritānija ir kontrolējusi Čagosu arhipelāgu, 1965.gadā atdalot to no Maurīcijas un izveidojot Britu Indijas okeāna teritoriju, bet 20.gadsimta 70.gadu sākumā izraidot aptuveni 2 000 iedzīvotāju, lai izveidotu ASV aviācijas bāzi uz salas Djego Garsija. ANO 2019.gada rezolūcijā aicināja Lielbritāniju atteikties no arhipelāga kontroles, atsaucoties uz iedzīvotāju nelikumīgu izraidīšanu. Lielbritānija 2016.gadā pagarināja Djego Garsijas nomas līgumu līdz 2036.gadam un aizliedza izraidītajiem salas iedzīvotājiem atgriezties.
Jaunajā nolīgumā teikts, ka Maurīcija varēs brīvi īstenot pārvietošanas programmu uz visām citām salām, izņemot Djego Garsijas salu, un par nosacījumiem varēs lemt pati Maurīcija.
“Mūs vadīja mūsu pārliecība pabeigt mūsu republikas dekolonizāciju,” televīzijas uzrunā teica Maurīcijas premjerministrs Pravinds Džugnauts (Pravind Jugnauth).
Maurīcijā bāzētās Čagosas bēgļu grupas vadītājs Olivjē Bankūts (Olivier Bancoult) sacīja, ka tas iezīmē pagrieziena punktu un to, ka tiek oficiāli atzīta netaisnība, no kuras cietuši čagosieši.
Taču Lielbritānijā bāzētā diasporas grupa “Čagosas balsis” pauda nosodījumu, jo “Čagosas kopiena tikusi izslēgta no sarunām”.
“Čagosieši… paliek bezspēcīgi un bez balsstiesībām, lemjot par mūsu pašu un mūsu dzimtenes nākotni,” teikts paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.
Savukārt Ekseteras Universitātes Starptautiskās drošības un stratēģijas asociētais profesors Deivids Blagdens (David Blagden) sacīja, ka šis darījums ir “liels ieguvums” Maurīcijai, ļaujot tai saņemt finansiālu palīdzību no Ķīnas “apmaiņā pret to, ka tā apgrūtina ASV un Apvienotās Karalistes Djego Garsijas izmantošanu”.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stērmers (Keir Starmer) pēc savas Leiboristu partijas uzvaras par prioritāti izvirzīja Čagosas salu jautājuma atrisināšanu, taču opozīcijā esošās Konservatīvās partijas vadošie pārstāvji kritizēja vienošanos, apgalvojot, ka tā rada draudus, ka Ķīna var nostiprināties Indijas okeānā, un konservatīvo drošības pārstāvis Toms Tugendhats (Tom Tugendhat) to nodēvēja par “bīstamu kapitulāciju”.
Taču ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers (Matthew Miller) apliecināja, ka saskaņā ar nolīgumu bāzes drošība tiks saglabāta.
