Ģimene ir pirmā vieta, kur ikviens cilvēks gūst sev “garīgo degvielu” jeb mīlestību, ceturtdien Aglonā notiekošo Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenajā dievkalpojumā sacīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, mudinot iedziļināties jēdziena “mīlestība” saturā.
Uzrunas sākumā arhibīskaps pievērsās jautājumam par to, kas ir cilvēku “degviela”. Viņš salīdzināja cilvēkus ar automašīnām, norādot, ka mašīnas ar iekšdedzes dzinēju var braukt tikai ar vienu konkrētu degvielu, pretējā gadījumā tās nedarbosies. “Līdzīgi ir ar cilvēcisku būtni – mūsu Radītājs ir paredzējis, ka cilvēka normālai dzīvei un darbībai ir vajadzīga “degviela”- un tā ir mīlestība. Bez tās cilvēks degradējas un iznīkst, zaudē savu cilvēcību,” skaidroja arhibīskaps.
Stankevičs turpināja, ka vārdam “mīlestība” ir plašs nozīmju spektrs, kā arī paskaidroja, ka Svētos Rakstus lasot grieķu valodā, var atrast trīs vārdus, ar kuriem tiek apzīmēta mīlestība – “eros”, “philia” un “agape”.
Arhibīskaps norādīja, ka divi no šiem jēdzieniem – “eros” kā cilvēciskas mīlestības apzīmējums un “agape” kā ticībā balstītas un ticības veidotas mīlestības apzīmējums –bieži tiek pretstatīti, tomēr tas savā ziņā ir pārpratums. Viņš atzina, ka reizēm kristīgā mīlestība tiek saistīta ar tādu, kas noliecas pie otra, tātad ir sevi dodoša, upurgatava – “agape”. Bet “eros” mīlestību, kas ir ņemoša mīlestība un kas ietver iekāri, tiecoties uz ekskluzīvām attiecībām ar otru, var kļūdaini sasaistīt tikai ar nekristīgu izpratni par mīlestību.
“Patiesībā “eros” un “agape” – ņemoša un dodoša mīlestība – nav viena no otras atdalāmas,” stāstīja arhibīskaps.
“Mīlestības briedumam piederas tas, ka tā aptver visu cilvēka pilnību,” sacīja arhibīskaps, runājot par “eros” būtību, un turpināja, norādot, ka cilvēks patiesi kļūst cilvēks, kad miesa un dvēsele atrodas iekšējā vienībā.
Arhibīskaps atzina, ka šodienas miesas kults ir nonivelējis “erosu” līdz seksam. Viņaprāt, miesa un seksualitāte tiek uzskatītas tikai par materiālu cilvēka daļu, tās vairs nav integrētas cilvēka veselumā. “Kristīgā ticība, tieši pretēji, vienmēr ir atzinusi cilvēku kā vienotu un vienlaikus divdaļīgu esamību, kurā gars un matērija savstarpēji cauraužas. Tātad “eros” tiecas ievest mūs “ekstāzē” dievišķības virzienā, vedot mūs ārpus mums pašiem, bet tieši tādēļ tas prasa askēzi, atteikšanos, attīrīšanu un dziedināšanu,” sacīja Stankevičs.
Līdzīgi kā “eros” nevar pastāvēt bez “agape”, arī otrādi – cilvēks nevar dzīvot vienīgi dodošā mīlestībā, viņam ir arī jāsaņem, sacīja arhibīskaps, piebilstot, ka saņemt mīlestību cilvēks var no “avota”, kas ir Jēzus Kristus. “Tikai tad, kad cilvēks saņem “pilnīgo Dieva mīlestību”, viņš spēj sevi dāvāt otram, kā arī iegūst spēku un vēlmi palikt uzticīgam līdz galam”, sacīja Stankevičs.
Viņš norādīja, ka pirmā un galvenā vieta, kur cilvēks smeļas “garīgo degvielu” jeb mīlestību, ir ģimene. Arhibīskaps atzīmēja, ka jau Svēto Rakstu pirmās grāmatas pirmajās nodaļās tiek runāts par cilvēka radīšanu un to, ka “Dieva plānā cilvēku pāris, Ādams un Ieva, ir personu pirmā kopības forma, viņi veido “vienu miesu” un ir iesaistīti radīšanas darbā”.
Arhibīskaps turpināja, norādot, kad Dievs radīja cilvēku par vīrieti un sievieti, tad viņu savstarpējā mīlestība kļuva par attēlu tai absolūtajai un nepārejošajai mīlestībai, ar kuru Dievs mīl cilvēku. Viņš piebilda, ka tās ir attiecības, kurās vispilnīgāk atklājas “eros” un “agape” kopība. “Līdz ar to, ģimene ir dievišķa institūcija, tā ir cilvēka dzīves pamats un jebkuras sabiedriskās kārtības paraugs,” sacīja Stankevičs.
“Ģimenei, kas dzimst no dzīves un mīlestības kopības, kuras pamatā ir laulība starp vīrieti un sievieti, piemīt specifiska un neatkārtojama sabiedriskā dimensija – tā ir pirmā un dzīvinošā sabiedrības šūniņa,” pauda arhibīskaps.
Stankevičs atzīmēja, ka ģimene ir tā vieta, kur ikviens cilvēks var iemācīties saņemt un dot mīlestību. Savukārt gūt spēku un palīdzību nesavtīgai un sevi dāvāt spējīgai mīlestībai vīrietis un sieviete gūst, publiski noslēdzot laulības derību. Viņš piebilda, ka kristieši šo derību, kas tiek noslēgta dievnamā, asistējot garīdzniekam, sauc par Laulības sakramentu.
Uzrunas noslēguma daļā arhibīskaps mudināja ģimenes, īpaši tās, kuras ir pagurušas, lūgt Svēto Garu, lai tās varētu atjaunoties. Tiem, kuriem nav ģimenes, vai arī kuri vēl ir ceļā, lai īstenotu šo dzīves aicinājumu, Stankevičs atgādināja, ka Baznīca ir “lielā ģimene”, kuras “durvis ir atvērtas visiem”, jo, kā rakstīts Katoliskās Baznīcas katehismā: “Neviens nav bez ģimenes šajā pasaulē: Baznīca visiem ir mājas un ģimene, visvairāk tiem, kas pūlas un cieš grūtības.”
Kā ziņots, ceturtdien Aglonā notika Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenais dievkalpojums, kuru vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Stankevičs.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!