Gadījumā, ja valdību veidojošajām partijām neizdosies vienoties par koalīcijas paplašināšanu, kā potenciālais jaunās valdības vadītājs neoficiāli tiek minēts pašreizējais finanšu ministrs un partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Finanšu ministra padomniece Kristīne Mennika pavēstīja, ka Ašeradens patlaban šādu informāciju nekomentēs.
Jau ziņots, ka piektdien, 2.jūnija, pusčetros pēcpusdienā plānotas sarunas starp trim valdību veidojošajām partijām – Jauno vienotību (JV), Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par turpmāko darbu pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.
Attiecības esošajā koalīcijā saļodzījušās, jo Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas Progresīvie balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu paplašināties koalīcijas sastāvs vai mainīties valdība.
Ja koalīciju neizdosies paplašināt un valdību veidotu JV, ZZS un Progresīvie, kā nākamais premjers neoficiāli tiek minēts Ašeradens, bet pašreizējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) kļūtu par ārlietu ministru. Finanšu ministra krēslu tādā gadījumā ieņemtu Jānis Reirs (JV). Tiek prognozēts, ka JV saglabās arī izglītības un zinātnes ministra un tieslietu ministra amatu, kā arī varētu pārņemt Iekšlietu ministrijas vadību.
ZZS pārziņā šādā gadījumā nonāktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Zemkopības un Labklājības ministriju vadīšana, bet Progresīvo pārstāvji vadītu Aizsardzības, Satiksmes un Kultūras ministrijas. Veselības ministra un klimata un enerģētikas ministra amati vēl būtu politiskā tirgus sastāvdaļa.
Lasiet arī: Lai tiktu valdībā, Progresīvie varot mīkstināt pozīciju, pieļauj politoloģe