ASV norādījušas, ka tām nav saistības ar Belgorodā notikušo iebrukumu un sprādzieniem, kuros Maskava vaino Ukrainas spēkus, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pirmdien, 22.maijā, Krievijas pierobežas pilsētas Belgorodas apkaimē notika vairāki uzbrukumi, kuros Krievija vaino robežpārkāpējus no Ukrainas, kurā Maskava jau vairāk nekā gadu izvērš agresiju. Krievija publiskojusi attēlus ar pamestiem vai sabojātiem rietumu militārajiem transportlīdzekļiem, tostarp ASV ražotajiem Humvees. ASV uzstājušas, ka nav iedrošinājušas vai atbalstījušas triecienus Krievijai.
ASV valsts departamenta pārstāvis Metju Millers (Matthew Miller) atzina, ka sociālajos tīklos klīst ziņojumi par ASV ieroču izmantošanu, bet norādīja, ka ir skeptisks par ziņojumu atbilstību patiesībai.
Viņš piebilda, ka veids, kā Ukraina lieto ieročus, ir tās ziņā.
Sākoties apšaudēm, tika evakuēti vairāki ciemati Belgorodas apgabalā. Krievija ziņojusi par 70 nogalinātiem uzbrucējiem, un uzstāj, ka uzbrukumus veikuši ukraiņi. Kijiva noliedz savu iesaisti, un norāda, ka iebrukumu veikušas divi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu noskaņoti paramilitāri grupējumi.
22.maija notikumi lika Krievijai izsludināt pretterorisma operāciju, kas ļāva varas iestādēm ierobežot komunikāciju un cilvēku pārvietošanos. Pēc ierobežojumu atcelšanas viena no Krievijas paramitārajām grupām paziņoja, ka joprojām kontrolē nelielu teritoriju.
Belgorodas gubernators Vjačeslavs Gladkovs 23.maija vakarā norādīja, ka
Belgorodā noticis lidrobota uzbrukums, un tā nomestais spridzeklis sabojājis kādu automašīnu.
Lidrobots esot notriekts un jaunu cietušo nav.
Krievijas Aizsardzības ministrija informējusi, ka tās teritorijā iebrukusi “ukraiņu nacionālistu vienība”. Kāda no fotogrāfijām redzams sabojāts transportlīdzeklis, uz kura krievu valodā rakstīts “Par Bahmutu”. Pēc vairāku desmitu kaujinieku nogalināšanas artilērijas triecienos, pārējie esot padzīti atpakaļ uz Ukrainas robežu. Tikmēr Kijivas amatpersonas saka, ka uzbrucēji bija krievi, no Krievijas Brīvības leģiona un Krievijas Brīvprātīgo korpusa.
Abu grupējumu sociālajos tīklos publicētie paziņojumi aplieca to iesaisti. Grupējumu pārstāvji Ukrainas raidorganizācijai Suspilne sacījuši, ka vēlas Krievijas pierobežā veidot demilitarizēto zonu, kas ierobežotu Maskavas spēju veikt triecienus Ukrainā.
Uzbrukumi Krievijas teritorijai padara nervozu ne tikai Maskavu, bet arī rietumvalstu līderus, kas savukārt nozīmē, ka šāda veida panākumi var Kijivai arī nenākt par labu. Tiek arī uzskatīts, ka uzbrukumi ir daļa no gatavošanās pretuzbrukumam, un paredzēti, lai novērstu Krievijas armijas uzmanību no vietām, kur Ukraina grasās veikt lielus triecienus.
