ASV pēc dažām nedēļām uzzinās, vai Krievija nopietni raugās uz mieru ar Ukrainu, piektdien, 4.aprīlī, paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) pēc tam, kad Eiropas sabiedrotie vainoja Maskavu, ka tā kavē Trampa administrācijas aicinājumu panākt pamieru, ziņo “Reuters”.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš ir solījis ātri izbeigt trīs gadus ilgo karu, jau vairākas nedēļas ir paudis pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apņēmies panākt mieru.
Avoti aģentūrai “Reuters” norādījuši, ka Baltais nams pēdējās dienās ir kļuvis piesardzīgāks attiecībā uz Putina nodomiem.
“Mēs jau pavisam drīz, dažu nedēļu, nevis mēnešu laikā, uzzināsim, vai Krievija nopietni domā par mieru vai nē. Es ceru, ka viņi domā [nopietni par mieru],” divu dienu NATO sanāksmes noslēgumā sacīja Rubio.
“Ja tas [sarunas] tikai vilcina procesu, prezidents Tramps neiekritīs slazdā, kurā notiek bezgalīgas sarunas par sarunām,” sacīja Rubio.
“Mēs pārbaudām, vai krievi ir ieinteresēti mierā. Viņu rīcība – nevis vārdi, bet rīcība – noteiks, vai viņi ir ieinteresēti vai nav, un mēs to vēlamies noskaidrot drīzāk agrāk nekā vēlāk.”
Maskava martā noraidīja ASV priekšlikumu par pilnīgu 30 dienu pamieru pēc tam, kad Ukraina paziņoja, ka piekritīs. Pēc tam abas puses vienojās par daļēju pamieru, pārtraucot uzbrukumus otras puses enerģētikas infrastruktūrai. Abas puses apsūdz viena otru vienošanās pārkāpšanā. Vašingtona apgalvo, ka tā joprojām risina sarunas ar abām pusēm.
Eiropas sabiedrotie vēlas, lai Vašingtona pieprasa Maskavai pierādīt, ka tā ir nopietni noskaņota, un daži ierosina noteikt konkrētu termiņu pamieram.
Maskava “ir parādā atbildi ASV”, kas “ļoti smagi strādāja, lai izstrādātu … pamiera priekšlikumu”, sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Baro (Jean-Noël Barrot).
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs (David Lammy) sacīja, ka Putins “turpina izvairīties, turpina vilcināties”.
“Viņš tagad varētu piekrist pamieram, viņš turpina bombardēt Ukrainu, tās civiliedzīvotājus, enerģijas avotus. Mēs redzam jūs, Vladimir Putin, mēs zinām, ko jūs darāt,” sacīja Lamijs.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock) sacīja, ka Putina runas par sarunām ir “tikai tukši solījumi” un ka Krievijas līderis cenšas iegūt laiku, “izvirzot arvien jaunas prasības”.
Kanādas un Igaunijas ārlietu ministri bija vieni no tiem, kas aicināja noteikt termiņus, kuros Krievijai būtu jāpieņem pamiers.
Ceturtdien vēlu vakarā augsta ranga Valsts departamenta amatpersona sacīja, ka nav panākta vienprātība par termiņu, kādā palielināt spiedienu uz Krieviju, taču ir atzīts, ka “jo ātrāk, jo labāk”.
Eiropas ticība, ka ASV ir galvenais kontinenta aizstāvis pret Krievijas uzbrukumiem, pēdējos mēnešos ir iedragāta, pateicoties Trampa centieniem sadarboties ar Maskavu.
Vaicāts, vai ministri no Rubio ir saņēmuši apliecinājumus, ka Vašingtona nepiekāpsies Krievijai, Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide (Espen Barth Eide) sacīja: “Es jutu, ka telpā bija plaša vienprātība par to, kur ir sarkanās līnijas.”
Uz to pašu jautājumu atbildēja kāds augsta ranga Eiropas diplomāts: “Es teiktu, ka viņš [Rubio] pateica visas pareizās lietas. Taču jautājums ir par to, vai starp ASV un tās sabiedrotajiem ir saglabājusies pietiekama uzticēšanās.”
Lasiet arī: Krievija ir atvērta “kaut kādām” drošības garantijām Ukrainai, pēc sarunām Baltajā namā paziņo Putina sūtnis
