Pirms gada vizītē ASV līgumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm netika slēgti, jo AS Latvenergo un Latvijas kopējie dabasgāzes patēriņa mazā mēroga dēļ ASV komersantiem tūlītēji darījumi nešķita interesanti,norāda Latvenergo pārstāvji.
Kompānijā skaidroja, ka Latvenergo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nekavējoties nepieciešamās gāzes iepirkumus pārorientēja uz gāzi, kurai nav Krievijas izcelsme. Tika veikta sašķidrinātās dabas gāzes tirgus izpēte, ekspertīze, pretendentu un to nosacījumu analīze. Tika veikts liels darbs un pārrunas ar potenciālajiem partneriem, tajā skaitā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un Latvenergo vadības pārstāvju vizīte ASV, kur notika tikšanās ar ASV piegādātāju pārstāvjiem.
Pagājušā gada martā un aprīlī ASV Latvijas delegācijai bija iespēja tikties ar ietekmīgiem Amerikas gāzes ieguvējiem un sašķidrināšanas termināļu attīstītājiem.
Latvenergo pārstāvji skaidroja, ka vizīte notika laikā, kad Latvijas un daudzu citu valstu enerģētikas komersanti bija pavisam negaidītā situācijā, jo nācās pilnībā pārorientēt gāzes iegādes sistēmu, – no ierastās prakses, kad gandrīz nemainīgā ilggadīgā piegādes sistēma pa gāzes cauruļvadiem bija jāpārveido uz radikāli citu veidu, cenšoties strādāt līdz tam nezināmā biznesa nišā un apgūt sašķidrinātās dabasgāzes iegādi un transportēšanu no dažādiem avotiem dinamiski mainīgā globālā tirgū.
Vizītes mērķis bija tirgus izpēte, un tā bija ļoti sekmīga, taču uzņēmums tās laikā neslēdza nekādus līgumus, uzsvēra Latvenergo pārstāvji, norādot, ka tam ir vairāki apsvērumi. Pirmkārt, Latvenergo un Latvijas kopumā dabasgāzes patēriņa mazā mēroga dēļ ASV komersantiem tūlītēji darījumi nešķita interesanti, otrkārt, ASV gāzes infrastruktūras un piegāžu struktūras paplašināšanai, lai spētu nodrošināt Eiropas plaša mēroga apgādi, būtu nepieciešami vairāki gadi. Līdzās eksistējošiem šobrīd attīstībā ir virkne eksporta termināļu, kas tiks izbūvēti ātrākais 2026.gadā un vēl tālākā nākotnē.
Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste uzsvēra, ka desmit teravatstundas (TWh) ir aptuvenais minimālais apjoms, ko tradicionāli ASV gāzes biznesmeņi sāk apspriest sarunās par ilgtermiņa līgumiem.
Pagājušajā gadā viss Latvijas kopējais patēriņš bija mazāks par desmit TWh, bez tam – gāzes tirgus ir sarūkošs, un tajā darbojas krietni vairāk par vienu komersantu,
un atbilstoši konkurences likumdošanai tirgū nevar būt monopolsituācijas.
Čakste norādīja, ka, modelējot darījumus starp ASV un Eiropu, jāsastopas ar atziņu, ka, pērkot gāzi par ASV biržas Henry Hub cenām, veidojas gan valūtas risks, gan cita reģiona cenu riski pret Eiropā izmantoto gāzes biržu TTF.
«Šādu darījumu apdrošināšana dinamisku svārstību un nenoteiktības apstākļos ir milzīgs finansiālais slogs un risks. Jau šobrīd jāatzīst, ka neviens 2022.gadā nevarēja pat iedomāties, ka gāzes cenas nokritīs tik strauji kā tas ir šodien, jau 2023.gadā,» skaidroja Čakste.
Papildus tam Čakste atgādināja, ka Eiropā trūkst sašķidrinātās dabasgāzes importa termināļu, un 2022.gadā Baltijas un Somijas reģionā tāds bija tikai viens – Klaipēdā. Pērn Latvenergo nebija pieejas šim terminālim, un bez līguma ar termināļa operatoru nav iespējami tieši iepirkumi no gāzes eksportētājvalstīm.
«Tieši pēc vizītē ASV gūtās pieredzes un konsultācijām esam veikuši pareizi strukturētus gāzes iepirkumus, un arī turpmāk izvērtēsim ilgtermiņa iegādes iespējas, ja tas būs finansiāli pamatoti.
Ar kopīgiem reģionālas sadarbības centieniem, sākot ar 2023.gadu esam ieguvuši tiesības importēt sešas TWh uz desmit gadu termiņu caur Klaipēdas termināli. Tas ir devis iespēju jau šogad iegādāties divus kuģus no kompānijas Cheniere, kas ir lielākais Amerikas sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājs, bet vēl viena kuģa apjomu iegādājāmies no Norvēgijas,» informēja Čakste.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kurš 2022.gada aprīlī ekonomikas ministra amatā vadīja Latvijas delegāciju ASV, medijiem norādīja, ka vizītes laikā ASV 2022.gadā Latvijas pusei netika izteikts tūlītējs piedāvājums iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV.
«Ja būtu bijis kāds skaidrs piedāvājums, kā min Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners vietnē Makroekonomika.lv, mēs būtu traki, ja to nebūtu izmantojuši. Taču šāds piedāvājums netika izteikts,» uzsvēra Vitenbergs.
Ministrs skaidroja, ka vizītes laikā notikušas augsta līmeņa sarunas gan ar politiķiem, gan gāzes nozares uzņēmējiem par iespējamu sadarbību nākotnē, par potenciālajiem Latvijai nepieciešamajiem sašķidrinātās dabasgāzes apjomiem.
Viņš norādīja, ka delegācijā bija arī Ekonomikas ministrija pārstāvji, Latvenergo vadība. Notika dažādas tikšanās, jo tas bija laiks, kad Vitenbergs kā ministrs bija devis vēstījumu, ka turpmāka Latvenergo sadarbība ar Krievijas gāzes tirgotājiem nav iespējama, un ir jāmeklē alternatīvas.
«Tika vispārīgi pārrunāta iespēja, ka 2025.gadā Latvenergo varētu sākt pirkt sašķidrināto dabasgāzi no ASV kompānijām, jo gāzes nozarē nemaz nav iespēju uzreiz palielināt jaudas, vispirms nepieciešams vienoties par rezervācijām nākotnei. Sākotnējais ASV kompāniju piedāvātais rezervācijas slieksnis bija lielāks nekā Latvijas gada patēriņš,» teica Vitenbergs.
Sadarbības pamatnosacījums bija tāda patēriņa nodrošināšana, kas būtu lielāks nekā valsts gada patēriņš ar līguma termiņiem, kas būtu ilgāki par 10 gadiem, skaidroja Vitenbergs, norādot, ka neviens tirgotājs nekad nepiedāvās konkrētu darījumu kamēr nav noslēgts NDA (non disclosure agreement) jeb neizpaušanas līgums.
Ministrs atzina, ka pēc vizītes ASV Latvenergo ir turpinājis sarunas ar ASV kompānijām, kā arī tikuši noslēgti priekšlīgumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm, kas ir pamats sarunu turpināšanai.
«Latvenergo tālāk, kā potenciālais pircējs, turpināja šīs sarunas. Kā mani informēja, viņi arī tika noslēguši NDA ar komersantiem no Amerikas, lai runātu jau par darījumu detaļām. Kā tālāk attīstījās potenciālie darījumi, man nav informācijas,» teica Vitenbergs.
Vienlaikus Vitenbergs uzsvēra, ka vizītes laikā no ASV kompāniju puses nav ticis izteikts konkrēts piedāvājums uzreiz iegādāties sašķidrināto dabasgāzi. «Tās bija biznesa sarunas, tāda «taustīšanās» par iespējamo sadarbību,» viņš skaidroja.
Vienlaikus Vitenbergs pauda pārsteigumu par Latvijas Bankas augstas amatpersonas pozīciju, kā arī neizpratni, kāpēc tagad «tiek komentēti pagātnes noteikumi un izplatīta nepatiesība».
Jau ziņots, ka Kušners vietnē Makroekonomika.lv raksta, ka Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejamā.
Kušners norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Vitenbergs ar ierēdņiem un Latvenergo pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai «pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā».
Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas Henry Hub cenai. Pagājušā gada laikā Henry Hub augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā – apmēram 10 eiro par MWh.
Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana – dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.
Tāpat Kušners norāda, ka Vācijas valdības pārstāvji ar samērā vājām sekmēm jau vairākkārt ir apmeklējuši Persijas līča valstis, cerot iegūt ilgtermiņa līgumus, savukārt Polijas PK Orlen nupat parakstīja 20 gadu līgumu ar ASV kompāniju par 14,4 TWh LNG iegādi.
Ar ekspertiem pārrunājot iespējamo gala cenu piegādātai gāzei Latvijā, Kušners noskaidrojis, ka pārvadājumu cena ir ļoti mainīga, saspringtajos tirgus apstākļos pērn vasarā tā bija divi līdz 15 eiro par MWh robežās, kam jāpievieno apdrošināšanas un citu risku vadīšanas izmaksas. Vienlaikus gan Kušners atgādina, ka gāzes cena Eiropas biržā TTF pagājušā gada vasarā svārstījās ap 200-300 eiro par MWh.
Kušners norāda, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām Latvijas valdības līmenī, vai tās uzdevumā, netika sāktas.
Viņš uzsver, ka tā ir politiska izvēle ar tālejošām ekonomiskām un sociālām sekām, bet neapšaubāmi arī efektīva šoka terapija ātrākai fosilo resursu patēriņa mazināšanai. «Atturēšanās no gāzes darījuma ar ASV iemeslu neformāli skaidrojumi satur visai vājus argumentus – biežāk minētais ir bailes slēgt ilgtermiņa darījumu, joprojām cerot uz lētās Krievijas gāzes plūsmas atjaunošanos pēc kara, kā arī nepieciešamība mazināt fosilo resursu patēriņu un reģionālo LNG termināļu trūkums,» raksta Kušners.
Lasiet arī: Eurostat: Februārī Latvijā gada inflācija bija augstāka nekā vidēji ES un eirozonā