ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) laikā, kad cenas valstī maijā pieaugušas straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, paziņojis, ka viņam “patīk inflācija,” raksta britu raidorganizācija BBC.
Nodarbinātības statistikas biroja (BLS) dati liecina, ka maijā, salīdzinot ar pagājušo gadu cenas pieaugušas par 4,2%. Cenu pieaugumu veicinājušas pieaugošās energoresursu izmaksas, ko radījis ASV un Izraēlas uzsāktais karš pret Irānu.
Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka viņam patiesi patīk inflācija, bet solīja, ka cenas strauji kritīs pēc tam, kad būs beidzies karš Irānā. Dažas stundas vēlāk ASV veica Irānas bombardēšanu. Runājot par inflāciju, Tramps sacīja, ka ASV spēki naktī esot veikuši operāciju Irānā, lai no tās iegūtu miljoniem barelu naftas, un tas esot palīdzējis mazliet samazināt naftas cenas. Viņš uzsvēra, ka, karam beidzoties, iedzīvotāji redzēs, ka naftas cenas atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Tramps norādīja uz braucienu uz Aiovu gada sākumā, kur redzējis, ka benzīns tiek tirgots par 1,85 dolāriem par galonu, un piebilda, ka drīz degvielas cenas atgriezīsies šajā līmenī.
Tikmēr starptautiskais naftas etalons, Brenta jēlnafta, joprojām tiek tirgota par ievērojami augstāku cenu nekā pirms kara sākuma.
ASV prezidents gan vēlāk “New York Post” apgalvoja, ka viņa izteikumi izrauti no konteksta, un viņš ar to gribējis teikt, ka inflācija ir daudz zemāka, nekā būtu gaidāms, ņemot vērā situāciju.
10.jūnijā iezīmējās trešais mēnesis pēc kartas, kad ASV Patēriņa cenu indekss audzis, un mājsaimniecības arvien izteiktāk izjūt ASV un Izraēlas kara ar Irānu radīto slogu. Tomēr pagaidām inflācija joprojām ir ievērojami zemāka par līmeni, kādā tā bija pīķa brīdī 2022.gada vidū, kad sasniedza 9,1%. Tiesa, inflācija Trampam joprojam ir politiska problēma, ņemot vērā, ka vēlētāji ekonomisko situāciju ierindojuši starp svarīgākajiem jautājumiem pirms novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām.
Enerģijas rēķini, tostarp par gāzi un elektrību maijā bijuši par ceturtdaļu augstāki nekā gadu iepriekš, un pieaugums lielākoties saistīts ar degvielas cenu pieaugumu. Saskaņā ar datiem no uzraudzības grupas AAA, vidējā benzīna galona cena ASV pašlaik ir 4,15 dolāri, kas ir ievērojams pieaugums no 2,98 dolāriem par galonu 28.februārī, kad Tramps uzsāka triecienus Irānai. Atbildot uz triecieniem, Irāna slēdza kuģgu satiksmei Hormuza šaurumu, kas ir galvenais tranzīta ceļš apmēram piektdaļai pasaulē nepieciešamās naftas un dabas gāzes.
BLS dati arī liecina par pieaugošām lidmašīnu biļešu cenām,
un lielākām izmaksām medicīniskajai aprūpei, atpūtai un saziņai. Ekonomisti brīdinājuši, ka pat tad, ja karš drīzumā tiks izbeigts, normālas kustības atjaunošana Hormuza šauruma var ieilgt līdz 2027.gadam.
Tramps 2024.gada priekšvēlēšanu kampaņā solīja, ka viens no viņa galvenajiem mērķiem būs inflācijas mazināšana, līdz ar to šīs nedēļas izteikumi devuši oponentiem iespēju kritizēt prezidentu. Viņš saņēmis kritiku arī par maijā izteiktajām piezīmēm, ka tad, ja runa ir par liegšanu Irānai veidot kodolieročus, viņam ne vismazākajā mērā nerūp amerikāņu fiansiālā situācija.
Lasiet arī: Tramps un Netanjahu vēlējās pārveidot Tuvos Austrumus; ieguva ilgstošu krīzi