Pāri Tjumeņas upei atvērts pirmais tilts, kas savieno Krieviju un Ziemeļkoreju, tā ļaujot starp abām valstīm vienkāršāk pārvietot kravas un pasažierus, bet Ukraina brīdinājusi, ka tas izveidots kā koridors militārām vajadzībām, raksta britu raidorganizācija BBC.
Ziemeļkorejas valsts medijs paziņojis, ka tilts tiks izmantots personāla apmaiņai, tūrismas un tirdzniedzībai. Tikmēr ukraiņu cilvēktiesību aizstāvju grupa “Truth Hounds” norādījusi, ka tilts paredzēts galvenokārt slepenas militārās loģistikas koridora izveidei.
Attiecības Krievijas un Ziemeļkorejas starpā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā kļuvušas ciešākas, un Krievijas diktators Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns iepriekš runājuši par apņēmību savstarpēji palīdzēt, ja pret kādu no valstīm tikšot vērsta militāra agresija.
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins tiltu raksturoja kā jaunu draudzības simbolu, savukārt Ziemeļkorejas premjerministrs Paks Tajs Songs paziņoja, ka tilta atvēršana ir vēsturisks notikums. Krievijas valsts medijs
TASS ziņojis, ka ik dienu tiltu var šķērsot līdz 300 transportlīdzekļu un 2323 cilvēki.
BBC maijā ziņoja par satelītattēliem, kuros bija redzams kilometru garš tilts ar vairākiem jauniem pievedceļiem, robežkontroles punktu, apkārtējo infrastruktūru un stāvvietām.
Starp Krieviju un Ziemeļkoreju ir gaisa savienojumi, tāpat abas valstis savieno dzelzceļš, bet vienīgais sauszemes ceļš līdz šim bija uz dzelzceļa sliedēm izvietoti dēļi, kas ļāva to šķērsot arī automašīnām. “Reuters” ziņoja, ka Krievijas valdība tiltu pagaidām plānojusi izmantot tikai kravas transportam, pasažieru satiksmei to atverot vēlāk.
Mišustins sacīja, ka tilts ļaus tālāk attīstīt tirdzniecības, ekonomisko, zinātnisko, tehnoloģisko un kultūras jomas sadarbību. Visātrāk jūtamais iespaids, visticamāk, būs plašāks ieroču eksports no Ziemeļkorejas uz Krieviju. Pētnieki Dienvidkorejas izlūkošanas aģentūrā lēš, ka Ziemeļkoreja pa jūras ceļiem jau piegādājusi Krievijai raķetes un artilērijas lādiņus 7 līdz 14 miljardu dolāru vērtībā. Tiek uzskatīts, ka pašlaik Ukrainā aktīvi karo apmēram 11 000 ziemeļkorejiešu.
“Truth Hounds” nesen ziņoja, ka, ņemot vērā 2024.gadā noslēgto sadarbības līgumu,
tilts varētu tikt izmantots, lai uz Krieviju nogādātu Ziemeļkorejas karavīrus, celtniekus un augsta ranga militārpersonas,
savukārt Krievija varēs ātrāk nogādāt tehnoloģijas uz resursus Ziemeļkorejā.
Tilta būvniecība sākās 2025.gadā, un tā pabeigšanai bija vajadzīgas 495 dienas.
Kopš tas 2024.gadā tika atļauts, uz Ziemeļkoreju sākuši plūst krievu tūristi. Viņi tiek uzņemti galvaspilsētā Phenjanā un Vonsanas-Kalmas pludmales kūrortos, savukārt citu valstu tūristi komunistisko valsti apmeklēt nevar.
Tilts ļaus paplašināt Ziemeļkorejas strādnieku iebraukšanu Krievijā. Dienvidkoreja aplēsusi, ka Krievijas būvobjektos un mežizstrādē strādā ap 10 000 ziemeļkorejiešu. Lai gan ANO liedz valstīm izmantot darbaspēku no Ziemeļkorejas, daudzi ziemeļkorejieši ierodas Krievijā ar studentu vīzām.
Lasiet arī: Krievijā draud Vācijai ar VDR atjaunošanu, strauji pasliktinoties abu valstu attiecībām