Austrijas Iekšlietu ministrija paudusi iebildumus pret Šengenas brīvās pārvietošanās zonas paplašināšanu, vēsta laikraksts Kurier.
Kā BNN jau iepriekš ziņoja, Eiropas Komisija aicinājusi iekļaut Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju Šengenas zonā.
Šengenas zonā šobrīd ietilpst 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
Rumānija un Bulgārija jau 2011.gadā pabeidza novērtēšanas procesu, lai pievienotos Šengenas zonai, taču ES Padome jau 11 gadus atliek lēmuma pieņemšanu. ES Padome 2021.gada decembrī apstiprināja, ka arī Horvātija, kas iestājās ES 2013.gadā, ir izpildījusi visus kritērijus, lai pievienotos Šengenas zonai.
Austrijas iekšlietu ministrs Gerhars Karners (Gerhard Karner) laikrakstam Kurier pauda viedokli, ka tagad nav piemērots laiks balsošanai par Šengenas zonas paplašināšanos, jo ārējo robežu sistēma nedarbojas.
Austrija pašreiz piedzīvo pastiprinātu bēgļu pieplūdumu. Bēgļi ierodas Austrijā pa tā dēvēto Balkānu maršrutu, vispirms Šķērsojot vairākas citas Eiropas Savienības valstis.
Saskaņā ar Austrijas Iekšlietu ministrijas datiem kopš gada sakuma valsts robežu sasnieguši vairāk nekā 90 000 bēgļu, no kuriem 75 000 pirms tam nav tikuši reģistrēti kādā citā ES valstī.
Gaidāms, ka ES dalībvalstu valdības balsos par trīs valstu uzņemšanu Šengenas zonā ministru sanāksmē 8.decembrī. Šengenas zonas paplašināšana prasa vienbalsīgu lēmumu.
Lasiet arī: Eiropas Komisija aicina iekļaut Šengenas zonā Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju