Nesenā mobilā interneta bloķēšana Maskavas centrā varētu būt Kremļa atbilde uz bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu draudiem. Šo sazvērestības teoriju 9. martā pauda ietekmīgā Krievijas vietne “ВЧК-ОГПУ”, kas ir saistīta ar Krievijas slepenajiem dienestiem.
Tā apgalvo, ka informāciju saņēmusi no nenorādīta avota.
Pašlaik Maskavā klīst baumas, ka pats Šoigu drīzumā varētu tikt arestēts.
“Mobilo tālruņu un interneta pakalpojumu ierobežojumi galvaspilsētas centrā un dažos Maskavas rajonos aizdomīgi sakrita ar izmeklēšanas darbību sākumu pret pašu Šoigu un viņa tuvākajiem cilvēkiem. Mēģinājumu ieslodzīt bijušā aizsardzības ministra tuvāko draugu un līdzgaitnieku Caļikovu Lefortovā pavadīja kaut kāda neprātīga cīņa par varu. Un tas beidzās ar to, ka Caļikovs netika nosūtīts uz Lefortovu. Rezultāts aprobežojās ar apsūdzībām un mājas arestu. Vienīgā persona, kas varētu būt nākamā pēc Caļikova, ir pats Šoigu. Un viņš saglabā ievērojamu ietekmi gan augstākajos varas ešelonos, gan drošības dienestos un Aizsardzības ministrijā. “Dīvainas sakritības” dēļ Lubjanka, Prezidenta administrācija, Drošības padome, Maskavas pilsēta un vairākas Aizsardzības ministrijas un FSB struktūrvienības, kā arī “Alfa” un “Vimpeļ” drošības vienību un FSB Konstitucionālās kārtības dienesta operatīvo darbinieku atrašanās vietas, kā arī drošības dienestu pārstāvju dzīvesvietas nonāca sliktas mobilo tālruņu, interneta un VPN pakalpojumu zonā. Šādus ierobežojumus varēja izraisīt tikai ļoti nopietni iemesli,” kanāls rakstīja.
Jāpiezīmē, ka Lefortova ir pazīstams, vēsturisks cietums Maskavā, Krievijā, kas kopš Padomju Savienības sabrukuma ir bijis saistīts ar Tieslietu ministriju, taču faktiski atrodas Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) kontrolē. Tas ir bēdīgi slavens kā izmeklēšanas izolators, kurā tikuši turēti politieslodzītie un citi augsta riska ieslodzītie.
Ja informācija ir precīza, Kremlis baidās no Jevgēņija Prigožina un viņa vāgneriešu sacelšanās atkārtošanās. “ВЧК-ОГПУ” atzīmē, ka neviens no citiem avotiem nevarēja rast skaidrojumu pilnīgai interneta un komunikāciju blokādei Maskavas centrā.
Kā zināms, Jevgēņijs Prigožins, kurš vadīja privāto militāro organizāciju “Vagner”, apsūdzēja Krievijas armijas vadību korupcijā un nekompetencē Ukrainas karā. Viņa vienības pārņēma kontroli pār militārajiem objektiem Rostovā pie Donas. Pēc tam 2023.gada 24.jūnijā “Vagner” kolonnas sāka gājienu uz Maskavu, draudot ar nostāšanos pret Krievijas armiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins to nosauca par sacelšanos un nodevību. Pēc aptuveni 24 stundām Prigožins piekrita apturēt gājienu pēc sarunām, kurās starpnieks bija Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.”Vagner” vienības atkāpās, bet Prigožins devās uz Baltkrieviju. Dažus mēnešus vēlāk, 2023. gada augustā, Prigožins gāja bojā lidmašīnas katastrofā.
Lasiet arī:
VIDEO | Kremlis “kļūdas pēc” publicē video, kurā Putins šņaukājas un klepo 8.marta uzrunā
Astrologi: četros noteiktos mēnešos dzimušie martā sajutīs likteņa atbalstu
Mairis Briedis nav apmeklējis teju pusi Rīgas domes sēžu
Šovu veterāne un septiņas citas latviešu daiļavas Toskānā cīnīsies par vecpuiša sirdi
VIDEO | No alus līdz raķešu degvielai: pārsteidzošākie sieviešu izgudrojumi