Ukraiņu spēki joprojām cenšas atkarot Bahmutu valsts austrumos, un britu raidorganizācijai tika dota iespēja tikties ar snaiperu elites vienību, kas veic nakts reidus pie sagrautās pilsētas, vēsta BBC.
Snaiperu komandieris Spoks aizved žurnālistus uz bāzi pilsētas tuvumā, vietu, ko pats dēvē par “esības malu”. Viņš pastāsta, ka Spoks ir viņa segvārds – kad komanda sāka sēt šausmas krievu okupantus, to nodēvēja par Bahmutas spokiem.
Snaiperu bāze atrodas krievu artilērijas rādiusā, bet Spoka sejā nenoraustās ne muskulis, kad netālu nokrīt lādiņa atlūza. Viņš saka: “Artilērija vienmēr padara cilvēkus nervozus. Var paslēpties no artilērijas, bet nevar paslēpties no snaiperiem.”
Spoka komandu veido apmēram 20 karavīri, kuri pēdejo pusgadu darbojas Bahmutas apkaimē,
un bieži vien meklē augsta līmeņa mērķus. Jautāts, cik krievus viņa komanda ir nogalinājusi, Spoks atbild, ka apstiprinātais skaits ir 524. Katrs šāviens tiek elektroniski reģistrēts.
Ne visi skaita nogalinātos okupantus. Tā vakara misijas snaiperis Kuzja saka, ka tur nav, ar ko lepoties: “Mēs nenogalinām cilvēkus. Mēs iznīcinām ienaidnieku.” Kuzja pirms kara strādāja rūpnīcā, un pastāsta, ka viņam nekad nav patikuši ieroči, bet pēc Krievijas iebrukuma jutis pienākumu ņemt tos rokās.
Kuzja pēdējo reizi pārbauda ASV ražoto snaiperieroci Barrett. “Katra misija ir bīstama, ja mēs pieļaujam kļūdu, ienaidnieks mums trāpīs.
Protams, ka es esmu nobijies, tikai muļķis tāds nebūtu,” piebilst Kuzja.
Misijā Kuzju pavadīs Tarass. Šoferis Kusčs pievedīs viņu pēc iespējas tuvāk frontes līnijai. No turienes divu vīru komanda ar kājām pieveiks gandrīz divus kilometrus, lai sasniegtu mērķi. Spoks kopā ar jauniņo, ko dēvē par britu, paliks bāzē. Jaunākais komandas dalībnieks savu segvārdu ieguva pēc apmācībām Lielbritānijā.
Spoks stāsta, ka pats rūpīgi izvēlējies katru komandas locekli, turklāt balstoties galvenokārt uz viņu patriotismu un cilvēcību, nevis militāro pieredzi un prasmēm.
Kad nolaižas krēsla, komanda kāpj bruņotajā Humvee, un žurnālisti pavada karavīrus līdz vietai, no kuras viņi tālāk dosies kājām. Kusčs pastāsta, ka daļu no ceļa joprojām apšauda krievu artilērija. Viņš iedarbina motoru, un katrs komandas loceklis pārmet krustu, un šoferis ieslēdz mūziku savā telefonā. Viņš saka, ka ukraiņu reps palīdz radīt atmosfēru. Un tas arī maskē apšaudes skaņu. Sākumā Humvee skaņa pieklusina sprādzienus apkārt, bet tad Kusčs vairākkārt norāda uz debesīm un saka, ka tuvojas lādiņš. Blakus dzirdami triecieni.
Brauciens ved gar desmitiem sadragātu ukraiņu transportlīdzekļu, kam paveicies mazāk.
Kusčs norāda uz mīnu laukiem abās pusēs zemesceļam.
Pēc divdesmit minūtēm auto apstājas pie sagrautas mājas. Divu vīru snaiperu komanda atver durvis un strauji attālinās aiz kokiem. Kusčs novēl dievpalīgu, un ātri griež auto atpakaļ uz bāzi. Atgriežoties dzirdams skaļāks sprādziens un redzams uzliesmojums. Humvee sāk drebēt vēl vairāk. Kusčs atver durvis, lai palūkotos atpakaļ, un nolamājas. Šrapneļa gabals ir saplēsis vienu no aizmugurējām riepām, un brauciens uz bāzi ir ļoti satraucošs. Kad beidzot sasniegts galamērķis, šoferis BBC žurnālistiem parāda lielu metāla gabalu, kas pārplēsis riepu.
Ir satumsis, un apšaudes pierimušas. Bāzē pārējā komanda satraukti vēro raidītājus, gaidot ziņas no snaiperiem. Kusčs un Brits nervozi staigā. Spoks piezvana savai septiņgadīgajai meita, un skaļrunī var dzirdēt, kā viņa saka tētim, ka to mīl.
Tas ir normalitātes mirklis, bet Spoks piemetina, ka ir meitai iemācījis, kā izjaukt ieroci.
Pēc septiņām stundām ir laiks doties pēc snaiperiem. Joprojām ir tumšs, bet Kusčs cenšas braukt pēc atmiņas, un neslēdz gaismas, lai nepievērstu uzmanību. Atkal strauja apstāšanās, un snaiperi atrodas auto. Atgriežoties bāzē, atvieglojums ir skaidri jūtams.
Kuzja saka: “Viens šāviens, viens mērķis.” Viņi vēlāk parāda video. Mērķis bijis krievu ložmetējnieks, kas apšaudījis ukraiņus pie frontes līnijas. Tagad snaiperi atpūtīsies pirms nākamās nakts misijas. Kuzja norāda, ka priecīgs būt atpakaļ, un ir priecīgs, ka visi ir dzīvi.
Pusgada laikā vairāki no komandas ir guvuši ievainojumus, arī komandieris Spoks. Tomēr neviens nav gājis bojā. Spoks norāda, ka katra misija var būt pēdējā, bet viņi zina, ka dara cēlu darbu. Viena neliela snaiperu komanda neizcīnīs uzvaru karā, un neatgriezīs Bahmutu. Tomēr viņi tic, ka viņu darbam ir nozīme.
Kusčs saka, ka uz ienaidnieku tiek izdarīts psiholoģiskais spiediens – ik reizi krīt kāds krievu karavīrs, un viņi nedzird savu lodi, un nezina, no kurienes tā nāk.
Lasiet arī: Zelenskis apmeklējis Ukrainas armijas priekšējās līnijas pie Bahmutas
