Savā pirmajā televīzijas intervijā kopš aiziešanas no Baltā nama janvārī bijušais ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) vērsās pret Donalda Trampa (Donald Trump) ārpolitikas darbu un izcēla skaļo konfrontāciju Baltajā namā, kuras laikā Tramps un viceprezidents Dž. Dī. Venss (JD Vance) noniecināja Ukrainas prezidentu, trešdien, 7.aprīlī, vēsta “Politico” un britu raidorganizācija BBC.
“Es uzskatu, ka tas, kā tas notika, neatbilda Amerikas vērtībām,” Baidens sacīja intervijā ar BBC. “Tas, kā mēs tagad runājam par to, ka “šis ir Amerikas līcis”, “varbūt mums jāatgūst Panama”, “varbūt mums jāiegādājas Grenlande”… Kas, pie velna, te notiek? Kurš prezidents tā runā?”
“Mēs tādi neesam,” viņš piebilda. “Mēs esam par brīvību, demokrātiju, iespējām, nevis par konfiskāciju.”
Tramps izmantoja februārī notikušo tikšanos Ovālajā kabinetā, lai apsūdzētu Ukrainas prezidentu, ka viņš nav pietiekami pateicīgs par Amerikas atbalstu. Tikšanās beidzās bez derīgo izrakteņu vienošanās, lai gan vēlāk pāris tikās pāvesta Franciska bēru laikā, un tagad abas valstis ir to noslēgušas.
Baidens nosauca Trampa pieeju karam Ukrainā par “mūsdienīgu piekāpšanos agresoram”, pēc tam, kad ASV amatpersonas izklāstīja ASV redzējumu par miera plānu Ukrainā, kurš iekļāva atteikšanos no daļas teritorijas.
Viņš sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka Ukraina ir Krievijas daļa un “ikviens, kurš domā, ka viņš apstāsies”, ja miera līguma ietvaros tiks atdota kāda teritorija, “ir vienkārši muļķis”.
“Es vienkārši nesaprotu, kā cilvēki var domāt, ka, ja mēs ļaujam diktatoram, bandītam, izlemt, ka viņš ieņem noteiktu daļu zemes, kas viņam nepieder, tas viņu apmierinās,” viņš sacīja.
Viņš arī pauda bažas, ka dažām NATO alianses valstīm, kas robežojas ar Krieviju, varētu nākties “teikt, ka mums ir jāpiekāpjas” Putinam, ja Ukraina galu galā atdos zemi.
Ņemot vērā pazīmes, ka ASV varētu atteikties no savas lomas kā Eiropas drošības garantētāja, Baidens sacīja, ka NATO militārās alianses nākotne viņam šobrīd rada “nopietnas bažas” un brīdināja, ka “tas mainītu pasaules mūsdienu vēsturi, ja tas notiktu”.
Vaicāts, vai Vensam un aizsardzības ministram Pītam Hegsetam (Pete Hegseth) bija taisnība, kad viņi iebilda pret to, ka Amerika sniedz finansējumu Eiropas aizsardzībai, Baidens atbildēja noraidoši: “Viņiem nav pamatojuma. Kad mums uzbruka, kas notika 11.septembrī? Viņi visi reaģēja un atbalstīja mūs.”
“Es nesaprotu, kā viņi nespēj saprast, ka aliansēs ir spēks,” intervijā par Trampa administrāciju sacīja Baidens. “Ir labumi… Tas mums kopumā ietaupa naudu.”
Savukārt Tramps apgalvo, ka viņš veic nepieciešamās pārmaiņas pasaules attiecībās ar ASV, līdzsvarojot tirdzniecību, kontrolējot nelegālo imigrāciju un padarot valdību efektīvāku. Pagājušajā nedēļā viņš uzstājās ar triumfējošu runu, lai atzīmētu savas pirmās 100 dienas amatā.
Uz jautājumu, ko viņš domā par Trampa atgriešanos, prezidents Baidens atbildēja: “Es ļaušu par to spriest vēsturei,” un piebilda, “es neredzu neko tādu, kas būtu triumfāls.”
Lasiet arī: EK ierosina līdz 2027.gada beigām pilnībā apturēt Krievijas gāzes importu
