Baltijas valstu parlamentu deputāti nosūtījuši kopīgu vēstuli ASV Kongresa komiteju vadītājiem, kurā lūdz Kongresu turpināt Baltijas drošības iniciatīvas finansēšanu.
Vēstulē deputāti pateicas ASV par atbalstu Baltijas valstu drošībai, kas gadu gaitā ir izveidojies par spēcīgu politisku, ekonomisku un militāru partnerību, un uzsver, ka Kongresam ir bijusi būtiska loma šo attiecību veicināšanā. Viņi norāda, ka pēdējos gados Kongress ir piešķīris līdzekļus Baltijas drošības iniciatīvai, kas izmantoti, lai paātrinātu valstu militāro spēju attīstību un stiprinātu reģionālo un kolektīvo aizsardzību un atturēšanu.
Baltijas valstu parlamentu deputāti uzsver, ka vēsturiski Baltijas valstis ir bijušas spēcīgas ASV sabiedrotās.
“Mēs bijām kopā ar jums Irākā un Afganistānā, mēs atbalstām Taivānu, Izraēlu un demokrātisko opozīciju Kubā, mēs pretojamies autokrātijai Baltkrievijā un Krievijā, mēs cīnāmies kopā ar jums par brīvību, demokrātiju, mieru visā pasaulē. Mēs kopā ar ASV strādājam Ukrainas drošības, suverenitātes, teritoriālās vienotības un tās transatlantiskās nākotnes labā,” rakstīts vēstulē.
Deputāti vēstulē norāda, ka viņi pilnībā apzinās, ka situācija ar resursiem ASV ir saspringta gan valsts, gan visas pasaules mērogā.
“Tāpēc mēs esam apņēmības pilni sevi aizstāvēt. Baltijas valstis nākamgad tērēs [aizsardzībai] vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta un sniegs vislielāko militāro atbalstu Ukrainai uz vienu iedzīvotāju. Mēs jau sen esam tērējuši vairāk nekā NATO noteiktais minimālais aizsardzības izdevumu slieksnis. Mēs turpināsim stiprināt mūsu valsts noturību un civilo sagatavotību, kā arī turpināsim ieguldīt uzņēmējvalsts atbalstā mūsu valstīs izvietotajiem ASV spēkiem,” sacīts vēstulē.
Baltijas valstu deputāti apliecina, ka sadarbība ar ASV drošības jomā joprojām ir visu trīs valstu stratēģiskā prioritāte.
“Šī spēcīgā un sekmīgā pastāvīgā militārā sadarbība starp mūsu militārajām struktūrām nodrošina galvenās spējas, kas dod labumu NATO aliansei un ir paredzētas, lai novērstu turpmākus konfliktus Eiropā. Mēs ceram, ka šī ilgstošā partnerība arī turpmāk saņems spēcīgu atbalstu Kongresā,” uzsver deputāti.
“Jūsu atbalsts būs ļoti svarīgs, lai turpinātu Baltijas drošības iniciatīvu. Tāpēc mēs lūdzam jūs atbalstīt Baltijas drošības iniciatīvas finansēšanu 2026. finanšu gada Aizsardzības finansējuma likumprojektā un tās apstiprināšanu Nacionālās aizsardzības finansējuma likumā,” sacīts vēstulē.
Šī vēstule nosūtīta Pārstāvju palātas Bruņoto dienestu komitejas, Pārstāvju palātas Asignējumu komitejas, Pārstāvju palātas Aizsardzības asignējumu apakškomitejas, Pārstāvju palātas Nacionālās drošības, Valsts departamenta un saistīto programmu apakškomitejas, Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas, Pārstāvju palātas Eiropas apakškomitejas un Pārstāvju palātas Baltijas brīvības grupas vadītājiem, kā arī Senāta Bruņoto dienestu komitejas, Senāta Asignējumu komitejas, Senāta Aizsardzības asignējumu apakškomitejas, Senāta Ārlietu komitejas un Senāta Baltijas brīvības grupas vadītājiem.
Vēstuli, kas tapusi pēc Lietuvas Seima opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” iniciatīvas, parakstījuši 36 Baltijas valstu parlamentu deputāti – 12 deputāti no katras valsts – gan valdošo, gan opozīcijas partiju pārstāvji.
Saeimas Preses dienestā aģentūrai LETA pastāstīja, ka ASV kongresmeņiem adresēto vēstuli no Latvijas puses parakstīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Saeimas sekretārs un Ārlietu komisijas loceklis Edvards Smiltēns (AS), Saeimas sekretāra biedrs un Eiropas lietu komisijas deputāts Jānis Grasbergs (NA), Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ārlietu komisijas priekšsēdētājas vietniece Irma Kalniņa (JV) un komisijas sekretārs Juris Viļums (AS), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Vilks (ZZS), Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) un priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava (NA), kā arī Baltijas Asamblejas prezidents, Ārlietu komisijas loceklis Jānis Vucāns (ZZS) un Eiropas lietu komisijas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).
Kā ziņots, laikraksts “Financial Times” vēstīja, ka augusta beigās Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātus informējušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz pie Krievijas robežas esošo NATO valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi. Iespējamās izmaiņas attiecas arī uz finansējumu Baltijas drošības iniciatīvai.
2025.finanšu gadā Baltijas drošības iniciatīvai apstiprināti 231,5 miljoni ASV dolāru.
Lasiet arī: BNN fokusā | Artis Pabriks: Mēs nereaģējam uz Krievijas agresiju tā, kā vajadzētu
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X