Baltijas valstis turpinās palielināt spiedienu uz stingrāku Krievijas izolāciju, žurnālistiem uzsvēra Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, piedaloties Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksmē Viļņā, Lietuvā.
Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstu ciešā un intensīvā sadarbība, koordinācija starp valdībām atspoguļo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas stratēģiskās partnerības spēku. Viņasprāt, tas ir īpaši svarīgi laikā, kas turpinās Krievijas agresija un notiek gatavošanās augsta līmeņa samitiem, lai saskaņotu Baltijas valstu nostājas.
Šimonīte akcentēja, ka Baltijas valstis izprot izaicinājumus drošībā, jo valstīm šajā jautājumā ir līdzīgas domas, tāpēc kopējā nostāja var būt spēcīgāka. Lietuvas premjere sacīja, ka tikšanās laikā pārrunāta reģiona drošība, atbalsts Ukrainai, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un citi svarīgi ES darba kārtības jautājumus.
Viņa klāstīja, ka pārrunāta arī reģionālo infrastruktūras projektu īstenošanu, novērtējot progresu un uzturot pastāvīgu politisko uzmanību šiem jautājumiem. Šimonīte atzina, ka situācija Baltijas valstīs ir līdzīga – mūsu reģiona drošība ir atkarīga no Ukrainas uzvaras.
“Mēs nevaram nogurt. Es ticu, ka mēs neapstāsimies, palīdzot Ukrainai cīnīties un uzvarēt Krievijas imperiālistisko ļaunumu, kas apdraud visas brīvās pasaules tautas.
Baltijas valstis turpina uzsvērt, ka ir būtiski palielināt spiedienu uz Krieviju. [..] Mēs vienojāmies turpināt palielināt spiedienu, lai turpinātu stingrāku Krievijas izolāciju, turpināt darbu, lai ieviestu starptautiskās sankcijas, lai koncentrētu centienus ES un visā pasaulē, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas netiek apietas,” pauda Šimonīte.
Tāpat Baltijas valstu premjerministres vienojušās gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā, ASV, izrādīt vienotību. Šimonīte uzsvēra, ka jaunajiem NATO aizsardzības plāniem ir jākļūst par realitāti un tie ir jāīsteno saskaņā ar visiem kritērijiem. Viņa uzsvēra, ka atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta “nav griezti”, bet gan minimums, kāds sabiedrotajiem jātērē aizsardzībai. Viņas ieskatā, ir jāvienojas par aizsardzības rūpniecības attīstīšanu un par ciešāku partnerību ar Indijas un Klusā okeāna reģionu.
Runājot par ES darba kārtību, Lietuvas premjere uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem jautājumiem ir turpmākā ES paplašināšanās. Viņa pieminēja, ka nesen Baltijas valstis atzīmēja divdesmit gadu dalību ES. Šimonīte akcentēja, ka tas ir veiksmes stāsts un piedāvā daudz iespēju Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
“Mums ir ne tika jālepojas ar saviem panākumiem, bet arī jāaizstāv pamatvērtības, kas ir ES pamatā, un jādara viss iespējamais, lai paplašinātu šo panākumu telpu. Tāpēc mēs sāksim reālas sarunas par dalību ES ar Ukrainu un Moldovu, cik drīz vien iespējams, līdz gada vidum. Mums ir jāpilda dotais solījums Ukrainas un Moldovas iedzīvotājiem un jāizmanto šis vēsturiskais brīdis, lai paplašinātu Eiropas panākumu telpu, arī mūsu pašu drošības labad,” sacīja Lietuvas premjerministre.
Šimonīte arī uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir svarīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību, lai saglabātu vienotību un solidaritāti šajā jomā. Viņa atzīmēja, ka 2025.gadā jāsāk sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem, piebilstot, ka Baltijas valstis šajā ziņā atbalsta gan Polija, gan Eiropas Komisija. Tāpat, viņasprāt, ir svarīgi turpināt kopīgi strādāt, lai īstenotu agrīno politisko projektu, kas Lietuvā rit pilnā sparā.
Lietuvas premjere akcentēja, ka ir jāizmanto brīdis, lai iegūtu turpmāku finansējumu dzelzceļa līnijas būvniecībai un projekta īstenošanai līdz 2030.gadam. Viņa sacīja, ka dzelzceļa projekts ir būtisks ne tikai ekonomikai, bet arī reģiona aizsardzībai un militārajai mobilitātei. Projekta gatavība un prioritāšu saskaņošana palīdzēs nodrošināt finansējumu dzelzceļa būvniecībai.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādīja, ka sarunu uzmanības centrā bija Eiropas drošība un arī Baltijas valstu reģionālā sadarbība. Viņasprāt, tas ir svarīgāk nekā jebkad agrāk agresīvā un imperiālistiskā kaimiņa dēļ. Premjere uzsvēra, ka mums ir jāturpina strādāt kopā ar sabiedrotajiem un partneriem, lai darītu vairāk gan palīdzot Ukrainai uzvarēt garā, gan stiprinot Eiropas gatavību aizsardzībai. Viņasprāt, lai atturētu Krieviju, brīvajai pasaulei ir jāizmanto brīdis, rīcībai ir jāparāda apņemšanās veicināt Ukrainas uzvaru.
Viņa pauda prieku, ka ES ir nolēmusi nodot Ukrainai peļņu no Krievijas iesaldētajiem aktīviem, kas Ukrainai nozīmēs reālus līdzekļus ieroču ieguvei. Kallasa akcentēja, ka pie tā nevar apstāties. Viņa vēra uzmanību uz to, ka ir jāatrod veids, kā izmantot arī Krievijas iesaldētos aktīvus, jo lielāku valstu nodokļu maksātāji varētu jautāt, kāpēc mums jāmaksā par zaudējumiem, kurus rada Krievija.
Igaunijas premjerministre uzsvēra, ka ES pēc iespējas ātrāk jāpieņem 14 sankciju pakete. Viņa skaidroja, ka Baltijas valstu premjeres ir vienisprātis, ka jāturpina kopīgi strādāt pie tā, lai atrastu vairākus veidus, kā pastiprināt sankcijas un apturēt to apiešanu. Kallasa uzsvēra, ka Krievija pastiprinājusi tā saukto “ēnu karu” pret visām Eiropas valstīm – Krievija vēlas iebiedēt brīvo pasauli, lai atturētu to no palīdzības Ukrainai. Viņa sacīja, ka kopā ar partneriem tiek spriests, kā atturēt Krieviju no hibrīddarbībām, kas vērstas pret visām mūsu sabiedrībām.
Viņa klāstīja, ka sagatavošanās darbi gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā arī uzņem apgriezienus. Baltijas valstu kopīgais mērķis ir panākt, lai sabiedroto pieņemtie lēmumi apliecinātu ne tikai NATO vienotību, bet arī NATO spēku. Runājot par Eiropas aizsardzību, Kallasa atzīmēja, ka arī nākamajā ES ilgtermiņa budžetā tai ir jāpievērš lielāka uzmanība.
“Valdības sagaida, ka aizsardzības nozares ražotāji būs produktīvāki, savukārt no otras puses ražotājiem ir nepieciešama ilgtermiņa vīzija un valdību līgumi. Tāpēc mums ir arī ātri jāatrod veidi, kā piesaistīt kapitālu, lai ar aizsardzības obligācijām veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību, vai atrast kādu citu alternatīvu,” teica Igaunijas premjerministre.
Viņa atzīmēja, ka pārrobežu sakaru attīstīšana reģionā ir saistīta arī ar Eiropas drošību.
Kallasa uzsvēra, ka mērķis ir līdz 2030.gadam pabeigt “Rail Baltica” dzelzceļa tīklu. Pēc viņas paustā, lai sasniegtu šo mērķi, visiem ir jāseko līdzi. Premjere norādīja, ka Igaunijā notiek sagatavošanās darbi, lai jau šogad sāktu pirmās 74 kilometrus garās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību, kas aptuveni viena trešdaļa no visa Igaunijas posma. Turpināsies arī darbs pie galvenā pasažieru termināļa un citiem objektiem, piemēram, tiltiem un viaduktiem.
“Es augstu vērtēju mūsu sadarbību enerģētikas nozarē, tostarp sinhronizācijā. Mēs gatavojamies paātrinātai sinhronizācijai un ceram, ka līdz 2025.gada februārim mūsu elektroenerģijas sistēmas tiks savienotas ar Centrāleiropas tīklu. Ņemot vērā nākamā gada ilgtermiņa budžetu, esam vienojušies sadarboties, lai vēl vairāk palielinātu finansējumu pārrobežu infrastruktūras projektiem gan enerģētikas, gan transporta jomā,” runas noslēgumā sacīja Kallasa.
Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) klāstīja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija vienmēr atbalsta viena otru, kas liecina par valstu savstarpējo solidaritāti un draudzību, kas sakņojas kopīgā vēsturē, vērtībās un izaicinājumos. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir skaļa balss, iestājoties par atbalstu Ukraina tās cīņā pret postošo Krievijas agresiju.
“Šodien mēs pārrunājām daudzus svarīgus jautājumus. Arī šodien uzmanības centrā bija drošība. Mēs saskaņojām savas prioritātes un rīcību ceļā uz NATO samitu Vašingtonā. Spēcīgāka aizsardzība un atturēšana joprojām ir galvenā prioritāte. Šim nolūkam mums ir vajadzīga NATO vienotība, lielāka sabiedroto militārā klātbūtne austrumu flangā, vairāk militārās rūpniecības, augstāka gatavība un labākas militārās spējas,” teica Siliņa.
Latvijas premjere akcentēja, ka Baltijas valstu robežas ir NATO robežas. Viņa skaidroja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana ir būtiska visai aliansei. Siliņa apliecināja, ka Latvija turpinās investēt militārajā un robežu drošībā Baltijas vienotās aizsardzības projektā. Liela uzmanība pievērsta arī Krievijas hibrīdkara aktivitāšu risināšanai.
“Šeit mūsu vēstījums ir skaidrs. Mūsu sabiedrības noturība pieaug, un mēs esam modi. Mēs skaidri redzam, kādi ir Krievijas mērķi. Krievijai tas neizdosies. Mēs turpināsim stiprināt savu iekšējo un ārējo drošību, kā arī informāciju sistēmu drošību. Mēs esam apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu. Visas Baltijas valstis ļoti atbalsta Ukrainu. Mēs turpināsim to darīt līdz Ukrainas uzvarai un Krievijas sakāvei. Krievijai ir jāzaudē karš Ukrainas, Eiropas drošības un globālās kārtības labā,” teica Siliņa.
Viņa apliecināja, ka turpināsies darbs, lai uzlabotu enerģētikas un transporta infrastruktūras integrāciju Eiropas tīklos. Pēc Siliņas paustā, tas nozīmē palielināt savienojamību un elektrības ražošanu no atjaunojamajiem resursiem. Runājot par “Rail Baltica”, Latvijas premjerministre norādīja, ka Latvija ir parakstījusi būvniecības līgumu par visu maģistrālo dzelzceļa līniju būvniecību, jo tas ir svarīgi militārajai mobilitātei un savienojamībai.
Latvijas Ministru prezidente akcentēja, ka Baltijas valstīm ir jāsaglabā vienotība un jāvēršas Eiropas Komisijā, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu projektam. Tāpat Siliņa sacīja, ka Baltijas valstis koordinē savus centienus ES paplašināšanās, aizsardzības rūpniecības un konkurētspējas palielināšanas jomā.
Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes preses sekretārs, Viļņā Siliņa tikās ar Lietuvas un Igaunijas valdību vadītājām Šimonīti un Kallasu. Līderes pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar drošību un aizsardzību, Krievijas sākto un īstenoto karu Ukrainā, kopīgos Baltijas valstu infrastruktūras projektus, kā arī aktuālos ES darba kārtības jautājumus.
Lasiet arī: Putins negaidīti ieceļ ekonomistu par aizsardzības ministru, nomainot Šoigu
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!