Ir noraidīts finanšu sistēmas “kapitālā remonta” izvērtēšanai šajā Saeimā izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma projekts, informēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV).
Otrdien, 22.augustā, komisijas sēdē gala ziņojuma projekts saņēma trīs balsis, savukārt divi deputāti balsojumā atturējušies un viens – pats Jurēvics – ir balsojis pret.
Deputāts jau līdz ar komisijas izveidošanu ir paudis skepsi, ka tā varot tikt izmantota, lai pretēji Latvijas interesēm
censtos tiešāk vai netiešāk ietekmēt kādu banku tiesvedību gaitu.
Kā jau ir ziņots, 31.janvārī pēc opozīcijas priekšlikuma Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora “kapitālā remonta” – kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību – negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Tāpat tai bija paredzēts izmeklēt iespējamu PNB bankas novešanu līdz maksātnespējai, ABLV Bank novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī Baltic International Bank darbības apturēšanas apstākļus.
Komisijas izveidi rosināja deputāts Ainārs Šlesers un partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) frakcija, saņemot šai iecerei “Zaļo un zemnieku savienības” un partijas Stabilitātei! frakciju atbalstu. Tās vadība tika uzticēta Saeimas deputātam – agrāk banķierim un premjeram – Vilim Krištopanam (LPV).
Tāpat komisijā ietilpa pārējo Saeimas frakciju deleģētie pārstāvji – tās sekretārs Harijs Rokpelnis (ZZS), Jurēvics, Andris Kulbergs (AS), Ģirts Lapiņš (NA), Viktorija Pleškāne (S!) un Andris Šuvajevs (PRO).
“Mēs šos problēmas cēloņus gribam apskatīt daudz plašākā tvērumā, nevis tikai sākot ar 2018.gadu,” toreiz [laikraksts Diena, 8.februārīs] teica šādu izmeklēšanu aktīvi atbalstošais deputāts Viktors Valainis (ZZS).
Komisijas darbība sākotnēji bija paredzēta līdz aprīļa beigām, kad tā lūdza savam darbam vēl četrus mēnešus. Arī tad Jurēvics izteica aizdomas, ka gala ziņojumā būs centieni iekļaut faktiem neatbilstošu informāciju, izteicienus un frāzes, ko varētu izmantot tie, kuri tiesājas ar Latvijas valsti.
Komisija izvaicāja Ģenerālprokuratūras, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas (LB), agrākās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK, tagad ietilpst LB struktūrā), Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjus.
Kā, komisijai darbu uzsākot, norādīja laikraksts Latvijas avīze (6.februāris), Saeimā jau ir bijuši astoņi centieni politiski izmeklēt banku problēmas vai ar tām saistītas lietas – visi ir beigušies bez reāla rezultāta.
