Biznesa augstskolas Turība apkopojusi būtiskus ekspertu izteikumus no tās februāra vidū rīkotās paneļdiskusijas Ekonomiskā izaugsme un investīciju piesaiste pārmaiņu laikā – par konkurenci starp ekonomisko izaugsmi Baltijas valstīs; birokrātisko uzslāņojumu, kas palēnina attīstību; dažādu investīciju piesaistes iespējām.
Piemēram, AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps skaidro: «Notiek sava veida transformācija, jo esam pieraduši domāt, ka bankas ir vienīgais finanšu avots, kurām būtu jārūpējas par uzņēmumu vides attīstību, bet, protams, tas nav vienīgais avots, taču, tas tiek uzskatīts par vienu no salīdzinoši lētākajiem naudas avotiem, lai uzņēmumi attīstītos un funkcionētu.
Savukārt pašām bankām būtu solidārāk jāuzņemas risks kopā ar uzņēmēju.
Jāpiebilst, ka bankas pēdējo gadu laikā, ar savu pasivitāti pastūmušas uzņēmumus meklēt investīcijas citur, kā arī izsvērt dažādas alternatīvas.»
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš te piebilda: «Bieži vien banku sektors vai nu ir pārregulēts, vai nu ar īpašu pieeju – Latvijas gadījumā, jo zinām gadījumus, kad Latvijā lietas nevar notikt, bet tādas pašas lietas Eiropas bankās var notikt un notiek.»
Pēc viņa domām, vietējā kapitāla uzņēmumi saskaras ar vairākām problēmām: paškapitāls, uzņēmuma apjoms, kredītsaistības, nodokļu parādi. Tādēļ bankas nevēlas kreditēt šādus uzņēmumus, jo tie neatbilst viņu izvirzītajiem parametriem, kā arī pastāv risks zaudēt piešķirto finansējumu.
Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš – norādot uz ekonomisko izaugsmju atšķirību starp Baltijas valstīm – atzina, ka Latvija pēdējos gadus ir bijusi iedzinēja lomā abām kaimiņvalstīm. Tās savukārt pašas mēģina pietuvināties citu valstu ekonomikas līmenim, katru gadu pieņemot kompetentus lēmumus, lai mērķtiecīgi spētu konkurēt ar citu valstu ekonomisko attīstību.
«Uzņēmējiem ir jābūt ambicioziem un gataviem riskēt, un valstij ir jāiedod vīzija kopējai attīstībai, un tālāk nevajag tos [uzņēmējus] traucēt,» akcentēja Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.
Tāpat Endziņš, komentējot valsts juridiskos un saskaņošanas procesus, norādīja: «Tāda pati būve, kāda ir gan Latvijā, gan Lietuvā,
pie mums ir dārgāka ne tāpēc, ka ķieģeļi vai cements maksā vairāk,
bet gan šī birokrātiskā uzslāņojuma dēļ. Tādēļ šeit ir tūkstošiem regulējumu, kas būtu jāravē ārā.»
Diskusijas dalībnieki vēl norādīja uz likumdošanas nesakārtotību un nodokļu slogu, kuru papildina dažādi juridisku procesu un dokumentu saskaņošanas ilgie termiņi, kas padara jaunu uzņēmumu atvēršanu par sarežģītu un laikietilpīgu procesu. [Turības biznesa indeksa konferences ierakstu var noskatīties augstskolas Facebook lapā vai Youtube kontā.]
Lasiet arī: Pērn uzlabojies uzņēmēju hroniski negatīvais viedoklis par biznesa vidi Latvijā
