Saeimas ārkārtas sēdē trešdien, 15.martā, vairākums tautas kalpu noraidīja opozīcijas partiju deputātu virzīto lēmumprojektu par aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces (NA) atbrīvošanu no amata. Debašu laikā vairākums politiķu, tostarp arī opozīcijas deputāti atzina, ka kopumā Mūrnieces vainas nav, taču esošajos ģeopolitiskajos apstākļos viņas pienākums bija pārbaudīt īstenotos un plānotos iepirkumus, saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošināšanu ar nepieciešamajiem resursiem.
Iepriekš jau ziņots, ka Saeimā savākts nepieciešamais deputātu parakstu skaits – 18 paraksti – aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces demisijas pieprasījumam.
Iniciatore partija Latvija pirmajā vietā (LPV) norādījusi, ka «pieprasījums balstās Aizsardzības ministrijas (AM) skandalozajā iepirkumā, kas noslēdzās ministres pilnvaru laikā un par kuru nu jau ierosināta dienesta izmeklēšana un atstādinātas ministrijas amatpersonas».
Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par pārtikas iepirkumu NBS aizsardzības ministre Ināra Mūrniece ir uzdevusi veikt pārbaudi par kvalifikācijas prasībām iepretim noslēgtā līguma mērķim.
Debašu laikā aizsardzības ministre uzsvēra, ka darījusi visu, lai celtu gaismā ar armijas pārtikas iepirkumu saistītās nebūšanas, taču viņa «nevar uzņemties atbildību par cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem».
Mūrniece arī uzsvēra, ka nedz viņa, nedz valsts sekretārs Jānis Garisons līgumu par šo iepirkumu nav parakstījuši. Savā uzrunā aizsardzības ministre arī uzsvēra, ka viņai tāpat kā deputātiem ir daudz neskaidru jautājumu par šo iepirkumu, kā arī, ka par konstatētajiem pārkāpumiem ir uzsāktas pārbaudes un informēti likumsargi, līdz ar to tiks vērtēta visu ar šo iepirkumu saistīto amatpersonu atbildība.
«Šo iepirkumu organizēja un iepirkuma komisiju izveidoja nevis ministrija, bet Valsts aizsardzības un loģistikas iepirkumu centrs (VALIC), arī līguma noslēgšana un iepirkuma uzvarētāja paziņošana notika iepriekšējā ministra darbības laikā,» norādīja Mūrniece un piebilda, ka amatpersonām, kas nepārstāv iepirkumu komisiju, nav tiesību ietekmēt komisiju, kas ir neatkarīga un kuras locekļi ir atbildīgi likuma priekšā.
Aizsardzības minstre pauda cerību, ka pārbaužu rezultāts nesīs vēlamo rezultātu – sniegs atbildes uz jautājumiem saistībā ar to, «kāpēc iepirkuma konkursa laikā tika mainīti pretendentu izvērtēšanas kritēriji, kāpēc iepirkuma summa no astoņiem miljoniem eiro izauga līdz 220 miljoniem».
Mūrniece arī atgādināja, ka AM saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru.
«Šīs naudas budžetā nav, tādas summas budžetā nav, jo sākotnēji bija lūgums no Nacionālo bruņoto spēku puses veikt iepirkumu par astoņiem miljoniem eiro,” teikusi Mūrniece, piebilstot, ka šeit būtu vieta kārtīgai tiesībsargājošo iestāžu veiktajai izmeklēšanai, «kā šī summa ir pieaugusi līdz 220 un 330 miljoniem iepirkuma veikšanas laikā un, cik es šobrīd saprotu, pašās pēdējās dienās.»
Opozīcijas partiju deputātu ieskatā, neskatoties uz to, ka iepirkums tika uzsākts un īstenots iepriekšējā ministra laikā, tas neatbrīvo tagadējo aizsardzības ministri no atbildības.
LPV vadītājs un deputāts Ainārs Šlesers uzsvēra, ka tas ir nepieņemami, ka «aizsardzības ministre nav lietas kursā par līgumiem, kuros ievērojami pārsniegts sākotnējais piedāvātais budžets līguma izpildei».
«Godājamā ministres kundze, par ko mēs te runājam? Kādā valstī mēs dzīvojam? Kurš pieņēma lēmumus par 220 miljonu līgumiem vai pat 330 miljonu līgumiem, kā tas jau ir tagad izskanējis, ka izrādās, ka varot arī pagarināt, palielināt šīs summas,» norāda Šlesers.
Savukārt Aleksejs Rosļikovs (S) norādīja, ka viņa partijas ieskatā aizsardzības ministrei Mūrniecei «nebūtu pilnībā jāuzņemas atbildība par konkrēto iepirkumu», taču «viņas politiskā atbildība ir atlaist visus cilvēkus, kas ir iesaistīti šajā konkrētajā iepirkumā, – valsts sekretāru, iepirkumu vadītāju, juristu, absolūti visus cilvēkus, kas strādā ministrijā».
«Nevajag tagad koalīcijai stāstīt opozīcijai, ka neviens nezināja, ka no astoņiem miljoniem eiro līgums ir pārtapis par ceturtdaļmiljarda eiro vērtu, jo mēs ļoti labi redzējām, kas notiek ar ministriem, kuri grib iztērēt vairāk, nekā viņiem ir piešķirts, » spriež Rosļikovs un piebilst, ka «tikpat strikti kā Stabilitātei ir jāatskaitās par katru apēsto čebureku un izdzerto kafijas krūzi KNAB, tikpat striktai ir jābūt arī rīcībai attiecībā pret šī iepirkuma un tajā iesaistīto pušu sodīšanu».
Tāpat opozīcija pauda neizpratni par to, kā tika veidota komisija, kura pieņēma lēmumu par iepirkumu, norādot, ka nedz ministre, nedz premjers, nedz Saeimā sēdošie deputāti nezina, kas ir šie cilvēki, un par kādiem nopelniem» viņiem ir uzticēts pieņemt lēmumu par NBS pārtikas iepirkuma līgumu.
Armands Krauze (ZZS) atgādināja, ka atbilstoši likumam «Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram ir pienākums zināt visus NBS komandiera iesniegtos pieprasījumus, un viņš ir tieši tas, kas arī vada AM». Viņaprāt, ņemot vērā Nacionālo Bruņoto spēku likumā minēto, par notikušo «atbildība gulstas arī uz NBS komandiera Leonīda Kalniņa pleciem».
Saeimas ārkārtas sēdes laikā arī tika skatīts LPV un Stabilitātei Saeimas frakcijas deputātu pieprasījums Mūrniecei par NBS pārtikas iepirkumu. Pieprasījumu komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka komisija ir iepazinusies ar opozīcijas iesniegto pieprasījumu un AM sniegtajām atbildēm, kā arī ņemot vērā AM veiktos pasākumus saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem, noraidījusi pieprasījumu. Arī Saeima noraidīja opozīcijas pieprasījumu – par nobalsoja 40 deputātu, pret – 49.
Opozīcijas deputāti arī asi kritizēja AM valsts sekretāra Jāņa Garisona attieksmi pret notiekošo, norādot, ka «tas bija viņa pienākums sekot līdzi tam, lai iepirkums tiktu īstenots atbilstoši likumam un armijas vajadzībām». Opozīcija arī pauda neizpratni par to, kāpēc aizsardzības ministre nav atstādinājusi no amata valsts sekretāru Garisonu.
Apvienotā Saraksta (AS) deputāti uzsvēra, ka, stājoties amatā, Mūrniece uzsāka «iepriekšējā ministra kļūdu labošanu».
Česlavs Batņa (AS) uzsvēra, ka AM nav vienīgā ministrija, kas ir bijusi politiskās partijas Attīstībai/Par! (A/P) pārziņā, kur pēc tam ir nācies veikt «kļūdu labojumus».
«VARAM ministrija, kas bija A/P pārziņā, Rīgas teritorijas attīstības plānošanas apstādināšana. Labojām kļūdu, izdarīts. AM, kas arī bija Attīstībai/Par! pārziņā. Mūrnieces kundze šobrīd uzsāk labot kļūdas. Arī pašreiz koalīcijā tā pati Izglītības ministrija mums mēģina kaut ko darīt, mēs labojam kļūdas, mēs iesaistāmies,» spriedis Batņa.
Edgars Tavars (AS) norādīja, ka «no tribīnes izskan, ka tas, kas notiek Aizsardzības ministrijā, nav smuki, taču AS ieskatā nav smuki, ka kaut kas tāds notiek ikvienā ministrijā».
«AS ieskatā, tiesībsargājošām iestādēm ir operatīvi jāstrādā un savlaicīgi jāsauc pie atbildības tie cilvēki, kuri šo iepirkuma procedūru ir organizējuši, veikuši un pieļāvuši šos pārkāpumus, par ko atbildīgā Saeimas komisijā mēs esam informēti,» uzsvēris Tavars un piebildis, ka nedēļas beigās paredzēta slēgtā sēde Aizsardzības, iekšlietu, un korupcijas novēršanas komisijā, kur ir uzaicināti arī prokuratūras pārstāvji.
Tavars arī norādīja, ka pie atbildības ir jāsauc visas iepirkumā iesaistītās puses, «tai skaitā arī politiskās partijas A/P pārstāvji, kas ir darbojušies AM un ne tikai».
Lasiet arī: Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisiju vadījis NA biedrs
