Skandalozā armijas pārtikas iepirkuma komisiju vadījis NA biedrs

Skandalozā, 220 miljonus eiro vērtā armijas pārtikas iepirkuma komisijas vadītājs bija pašreizējās aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) biedrs Ēriks Ezeriņš.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka iepirkuma Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām komisijas vadītājs bija Ezeriņš, komisijas vadītāja vietniece  – Rinalda Grīna, bet sekretāre – Aija Ādmine.

Komisijas locekļi bija Imants Freibergs, Kārlis Sudrabs, Sanita Vaidere, Ervīns Skudra, Inga Akmeņkalna-Avana un Valdis Verners. Komisijas loceklis Igors Marčenko darbojies laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz 2022.gada 21.martam.

Vienlaikus komisijā bijuši deviņi eksperti – Inga Kaminska, Mihails Pņivčuks, Renārs Rubežs, Laura Papa, Artūrs Kotļarovs, Aelita Tiunčika, Velta Tillere, Artis Lubiņš un Iveta Ziemele.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka 1984.gadā dzimušais Ezeriņš 2020.gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Viņš 2014.gadā bija iekļauts NA kandidātu sarakstā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Ezeriņa tēvs ir savulaik publiskajā telpā par «tēvzemiešu pelēko kardinālu» dēvētais uzņēmējs Normunds Lakučs.

Viņš savulaik pārstāvēja apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK intereses Privatizācijas aģentūrā un dažādu valsts uzņēmumu padomēs.

KNAB mājaslapā pieejamais partiju ziedotāju saraksts liecina, ka Ezeriņš laikā no 2016. līdz 2019.gadam NA atvēlējis 5758 eiro. Tikmēr Lakučs 2014.gadā reorganizētajai apvienībai Tēvzemei un brīvībai/LNNK divtūkstošo gadu sākumā noziedojis apmēram 35 000 eiro. NA pārstāvji gan vērsa uzmanību, ka tai kopš izveidošanas 2010.gadā nekad nav bijusi kāda saistība ar Lakuču.

NA līderis Raivis Dzintars apliecināja, ka Ezeriņš ir apvienības biedrs, tomēr viņš neesot aktīvs. Par Ezeriņa dalību iepirkumu komisijā politiķis uzzinājis no informācijas publiskajā telpā. Dzintars uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm jāizmeklē šī lieta un jāsauc pie atbildības ikviens, kurš vainīgs pārkāpumos, neatkarīgi no politiskās piederības.

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās amatpersonas deklarācijas liecina, ka Ezeriņš 2008.gadā darbu sācis kā vecākais referents toreizējā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, pēc tam vairākus gadus strādājis VAS Latvijas gaisa satiksme, kur bijis gan iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, gan iepirkumu komisijas loceklis.

Patlaban viņš ir Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra Ekipējuma un pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs.

No paša Ezeriņa atbildes par pārmetumiem neizdevās iegūt. Sazvanīts, viņš aicināja ar jautājumiem vērsties Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā, jo «mēs nekomentējam katrs atsevišķi» un iekšējie normatīvi nosakot, kādā veidā iestādes komunicē ar presi. Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija patlaban plašākus komentārus nesniegs, jo notiek dienesta pārbaude.

Saeimas ārkārtas sēdē trešdien, 15.martā, tika skatīts un noraidīts opozīcijas partiju rosinātais jautājums atbrīvot no amata aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA). Viņa savā runā argumentēja, ka darījusi visu, lai celtu gaismā ar iepirkumu saistītās nebūšanas, kas nozīmē pārbaužu, dienesta pārbaužu sākšanu un tiesībsargājošo iestāžu informēšanu.

Tāpat šis iepirkums organizēts iepriekšējā ministra Arta Pabrika (LA) laikā, un ne viņa, ne valsts sekretārs Jānis Garisons līgumu nav parakstījuši. Vienlaikus Mūrniece vērsa uzmanību, ka amatpersonām, kas nepārstāv iepirkumu komisiju, ir liegts ietekmēt komisiju, kas ir neatkarīga un kuras locekļi ir atbildīgi likuma priekšā.

Mūrniece, cerot uz pārbaužu ātru rezultātu, no atbildības nevairoties, bet nevarot uzņemties atbildību par cita ministra laikā pieņemtiem lēmumiem, vēl jo vairāk – ja komisijā deleģēts iepriekšējā ministra biroja pārstāvis.

Jau ir ziņots, ka Aizsardzības ministrija (AM) saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sākusi dienesta pārbaudi. Ministrija arī informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un prokuratūru. Rojā reģistrēts uzņēmums Zītari LZ pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.

Tāpat zināms, ka iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (LA) juridiskais padomnieks Valdis Verners bijis iesaistīts iepirkuma iepirkuma komisijas darbā. Verners iepriekš sacīja, ka, ņemot vērā iepirkuma sarežģītību un tā ilgo gaitu bez būtiska progresa, viņš aicināts iesaistīties komisijas darbā no Aizsardzības ministrijas (AM) puses. Verners piekritis, «ņemot vērā izglītību, 16 gadu pieredzi valsts pārvaldē un privātajā sektorā, kā arī gūto pieredzi kā padomes loceklim pretkorupcijas organizācijā Sabiedrība par atklātību Delna».

Firmas.lv informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai Latvijas attīstībai ziedojis 2 500 eiro, vēl gadu iepriekš 2 000 eiro. Viņš 2017.gadā un 2015.gadā ir kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai Gods kalpot Rīgai.

Uzņēmums 2021.gadā apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. Firmas.lv informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.

Ar Zītari LZ līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.

Lasiet arī: BNN fokusā | Likumsargu lūgums liedz sabiedrībai skaidrību par NBS iepirkumu

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas