Augusta sākumā publiskotie SKDS partiju reitingi sagādāja pamatīgu pārsteigumu – līdzās “Apvienotajam sarakstam” (12,2%) nostājusies apvienība “Suverēnā vara”/“Jaunlatvieši” (11,4%), viņiem seko “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ar 10%. Par ko šie reitingi liecina, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Izmantojot likumā paredzēto Sainte-Lague metodi, kā arī ievērojot apgabalu mandātu skaitu un partiju popularitāti attiecīgajos apgabalos, aprēķināju, cik deputātu mandātu katrs no politiskajiem spēkiem pašreiz iegūtu,” saka politologs.
Taujāts, ar ko izskaidrojami “Suverēnās varas”/“Jaunlatviešu” atbalsta kāpums, politologs saka, ka patiesībā tas nav pārsteigums. “Pirmā lieta, ko redzējām jau iepriekšējos reitingos, ir to augšupejošā tendence. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, iepriekš šīs partijas nebija kopā. Pašvaldību vēlēšanās “Suverēnā vara” un “Jaunlatvieši” startēja kopā, pēc tam katrs atsevišķi, bet tagad atkal ir apvienojušies. Tas dod sinerģijas efektu, kas veiksmīgi nostrādāja jau iepriekšējās vēlēšanās. Otrkārt, viņi ļoti labi un precīzi izmanto tradicionālo mediju problēmas. Viņi ir uzbūvējuši savu sociālo mediju ekosistēmu, kurā ļoti aktīvi reklamē paši sevi. Tā ir organiska sistēma, kas vairāk balstīta satura radīšanā, un, kā redzam, ka tas dod labu rezultātu. Treškārt, viņi ļoti labi izmanto to, ka izveidojuši sociālo mediju ekosistēmu krievu valodā. Tas viņiem ļauj tiešā veidā uzrunāt krievvalodīgo elektorātu. Šie trīs faktori ļoti labi strādā viņu reitinga labā,” skaidro Filips Rajevskis. “Viņiem ir ļoti stipra TikTok un Facebook kopiena. Domāju, ka viņi mazliet izmanto arī Instagram un Telegram. Viņi darbojas praktiski visās sociālo mediju platformās un bieži liek uzsvaru uz autentisku saturu krievu valodā.”
Runājot par to, ka arī Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” aktīvi darbojas sociālo mediju laukā, Filips Rajevskis saka, ka šīs partijas veiksmes atslēga ir līdzīga, arī Šlesers ir izveidojis savu mediju ekosistēmu.
Tomēr, kā uzsver politologs, viņam ir sarežģījums – atšķirībā no “Suverēnās varas” Šlesers tomēr domā par iespēju kaut kādā veidā potenciāli nonākt koalīcijā. “Līdz ar to viņam ir jāpozicionējas attiecībā pret karu un citiem jautājumiem. “Suverēnā vara” nekad tiešā veidā neatbild, kam pieder Krima. Savukārt Šlesers ir stingri pozicionējies pret karu un nekautrējas teikt, ka karu izraisījusi Krievija. Tā ir liela atšķirība. “Runājot par cīņu par krievvalodīgo elektorātu, tieši par šo vēlētāju daļu Šlesers konkurē arī ar “Suverēno varu”. Taču “Suverēnā vara” bez kautrēšanās paņem arī promaskavisko vēlētājus. Viņi nenosoda Krieviju un kara jautājumā ir ievērojami radikālāki.”
Taujāts, kas notiek ar “vienīgā pieaugušā istabā” – “Jaunās Vienotības izredzēm, kuras reitings, lai arī audzis par vienu procentpunktu, tomēr joprojām ir zems – 4,3%, Filips Rajevskis saka: ““Jaunā Vienotība”, protams, dabūja vietu pie koalīcijas galda, bet galvenā problēma ir tā, ka savā uzvedībā tā vairs neizskatās pēc dominējošā spēka parlamentā. Vienmēr komentāros esam runājuši, ka “Vienotība” ir spēks numur viens, un tas balstījās matemātikā – viņiem parlamentā ir 25 mandāti. Tā ir ļoti liela frakcija un līdz ar to arī ļoti liela ietekme. Taču pēc Andra Kulberga valdības izveidošanas un situācijas maiņas viņi kļuvuši par ierindas partneri. Jautājums ir, viņi negrib vai nespēj jaunajā konstrukcijā parādīt savus politiskos muskuļus vai arī ir pazaudējuši savu dienaskārtību un autentiskumu. Tāpēc viņi ir salīdzinoši klusi. Kulberga darbība parāda, ka viņi nav vienīgie pieaugušie istabā – ir arī citi pieaugušie un viss nav tik viennozīmīgi. Iepriekšējā kampaņā “vienīgā pieaugušā istabā” koncepts tika veidots, pozicionējoties pret Jauno konservatīvo partiju un KPV LV. Toreiz viņi izskatījās pilnīgi citādi nekā šajā situācijā, kur šo konceptu noturēt ir ļoti grūti”.
Atbildot BNN replikai, ka pēc pašreizējiem reitingiem, ir grūti saprast, kā vispār varētu izveidoties valdība, jo “Nacionālā apvienība” un “Progresīvie” diezin vai spēs saprasties, bet ZZS vismaz pēc šiem reitingiem paliek ārpus parlamenta,
Filips Rajevskis saka: “Tas ir lielais jautājums par to, kā pa īstam sadalīsies balsis un mandāti. Viens no galvenajiem jautājumiem būs, vai “Jaunā Vienotība” bloķēsies ar “Progresīvajiem”, kā tas noticis iepriekš. Taču, skatoties uz pašreizējo balsu sadalījumu, ja agrāk “Vienotība” bija lielais brālis un “Progresīvie” – mazais, tad tagad ar lielu varbūtību šajā tandēmā “Vienotība” būtu mazais brālis, bet “Progresīvie” – lielais. Tie būtu pilnīgi citi spēles noteikumi. Liels jautājums ir arī tas, vai viņi savā starpā bloķēsies un mēģinās uzspiest principu – vai nu abi valdībā, vai neviens. Otra lielā dilemma būs “Nacionālajai apvienībai”: kas viņiem ir labāk – koalīcija ar “Progresīvajiem” vai kāda cita koalīcija, kurā, piemēram, būtu loma arī “Latvijai pirmajā vietā”. Tā būtu ļoti sāpīga dilemma. Trešā satraucošā iespēja ir tāda, ka koalīciju varētu izveidot trīs dominējoši spēki – “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie” un “Suverēnā vara”/ “Jaunlatvieši”. Protams, visi teiks, ka tas nav iespējams, taču arī šādai koalīcijai ir ideoloģisks pamats, ko nevajadzētu pilnībā noņemt no dienaskārtības. Tieši attieksme pret krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir jautājums, kas šos spēkus varētu vienot.”
Politologs uzsver, ka “Suverēnajai varai”/”Jaunlatviešiem” tomēr ir ļoti liela iespēja ieņemt to vietu, kas agrāk bija “Saskaņai” – liela frakcija, kas nekad nenonāk pie varas. “Savukārt par visiem pārējiem dienaskārtībā ir jautājums, kādos apstākļos šīs partijas varētu nonākt pie koalīcijas galda. Nevienu variantu pilnībā izslēgt nevar.”
Lasiet arī:
Nākamnedēļ Latvijā būs novērojams iespaidīgs Saules aptumsums
Izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem infrastruktūrai Baltijā
Baidoties no ukraiņiem, Solovjovs Krievijai paredz Doņeckas likteni
Rīgas Dzemdību namā slēdz stāvu, kurā izvietotas ģimenes palātas