Premjerministres Evikas Siliņas Saeimas deputātiem stāstītais par valdības paveikto, īsumā varētu skanēt šādi: valdība strādājusi sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, tomēr mūsu ekonomika aug. Vai tiešām Latvijas realitāte vērtējama tik rožaini, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Problēma tā, ka politikā parādījusies melu kultūra. Premjeres ziņojuma kontekstā viens no lielajiem kritikas momentiem bija, kāpēc nav normāla informācija gan par plusiem, gan mīnusiem. Ir tāda diezgan primitīva pašslavināšanās un tēlošana, ka nekas negatīvs nav noticis. Par šo atklāto, jēgpilno un normālo sarunu trūkumu Siliņa un “Vienotībai” ļoti nopietni pārmet.”
Šis trends mūsdienu Latvijas politikā ir jauns, saka Filips Rajevskis.
“Varbūt tas sākās pēc procesiem ap Stambulas konvenciju, kad visi, kas grib padiskutēt, momentā tiek nosaukti par Kremļa aģentiem. Varbūt tas ir tādēļ, ka mediji nonākuši tiešā valsts ietekmē – to vakar redzējām no Siliņas uzrunas, kad viņa diezgan tieši atgādināja, kurš maksā algu Latvijas Televīzijai. Tā šobrīd ir kaut kāda jauna dimensija.”
Taujāts, kādēļ tiek runāts par pērn pa 2,1% pieaugušo iekšzemes kopproduktu (IKP), bet noklusēts, kā īsti rezultējusies solītā birokrātijas mazināšana par 25%, politologs pauž, ka te var piekrist opozīcijas paustajai kritikai, tomēr daudzas lietas ir arī izdarītas. “Problēma tā, kas par to maksā un maksās. 2,1% pieaugums ekonomikai pie tik milzīga fiskālā stimula un tādas aizņemšanās viennozīmīgi parāda, ka tas nav ilgtspējīgi. Ar šādiem fiskāliem stimuliem ekonomikas pieaugumam vajadzēja būt ievērojami lielākam, nekā 2,1%. Viņi sola, ka šogad būs ievērojami vairāk, taču tā bija atskaite par padarīto, nevis solīšanas sesija.”
Uz BNN jautājumu, kādiem priekšvēlēšanu solījumiem vēlētājiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, Filips Rajevskis atbild, ka sevišķi uzmanīgi jāskatās, kādā veidā politiķi atbild uz smagajiem, grūtajiem jautājumiem. “Vai saruna ir jēgpilna un atklāta, vai vienkārši tiek izmantota demagoģija un pie visām vainām minēta ģeopolitiskā situācija un izgudrots vēl sazin kas. Mēs visi jau redzam, ka līdzko tiek uzdots jautājums par veselības aprūpi, tā runā par ģeopolitisko situāciju, kā runā par investīcijām, tiek minēta ģeopolitiskā situācija, kā runā par migrāciju un drošību uz ielām, tā atkal atskan, ka viss notiek sarežģītā ģeopolitiskā situācijā… Protams, situācija nav vienkārša, bet tas nenozīmē, ka mums tagad viss jāatliek un jāvēro, kā valsts stagnē. Tā ir tā lielā problēma un galvenais jautājums politiķiem.”
Vēl viena problēma, kas diezin vai veicina labklājības pieaugumu, ir neprātīgais cenu pieaugums, un līdz ar to arī nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana, lielajos valsts iepirkumos. Uz BNN jautājumu, vai valdībai tomēr šie sadārdzinājumi nebūtu jāieliek kādos saprātīgos rāmjos, Filips Rajevskis atbild, ka Latvijas problēma šajā kontekstā ir tā, ka neviens par to neuzņemas atbildību. “Atbildīgie netiek sameklēti, nekādas sankcijas pret viņiem netiek veiktas un sabiedrība redz pilnīgu bezatbildību un nesodāmību. Tiek stāstīts, ka nu tik būs, bet par pagājušajiem darbiem un nedarbiem atbildību neviens nenes. Tā ir tā lielākā problēma.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Ar ko Latvijai draud gāzes un degvielas cenu kāpums
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!