Šodien visā Latvijā vēlam pašvaldības. Pirmsvēlēšanu vairāksolīšanas maratons ir noslēdzies, tagad izšķiršanās katra paša rokās. Nereti dzirdēts jautājums: kāpēc man vispār iet uz vēlēšanām? Otra karstā tēma ir – par ko balsot? Šos jautājumus BNN uzdeva uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Pirmkārt, tas ir katra pilsoņa pienākums, piedalīties vēlēšanās, saka Filips Rajevskis. “Jebkura pilsoņa dzīve sastāv no pienākumiem un tiesībām. Ja gribam runāt par savām tiesībām, mums jāpiedalās tajā procesā, kurā tiek izvēlēti cilvēki, kas rūpējas, lai mūsu tiesības tiktu ievērotas un respektētas. Politiskā līdzdalība, – piedalīšanās vēlēšanās, ir ļoti fundamentāls pamats, uz kura bāzējas viss demokrātijas koncepts,” skaidro politologs.
Uz BNN jautājumu, kā tādā gadījumā ir ar bieži skandēto “nav par ko balsot” un “nav nevienas jēdzīgas programmas”, Filips Rajevskis atbild, ka katram no mums ir pietiekami daudz instrumentu izvēles izdarīšanai. “Var sekot līdzi medijiem un tajos notiekošajām diskusijām. Pats sekoju tām līdzi un redzu – nav tā, ka politiķiem nebūtu ko teikt. Otrs ir iepazīties ar programmām. Trešais – apmeklēt partiju pasākumus un teltis, kurās var sastapt arī attiecīgo politisko spēku kandidātus, uzdot viņiem jautājumus, saņemt atbildes un tad pieņemt lēmumu. Dialogs ar politiskajām partijām un politiķiem arī iedod jēgu šim politiskajam procesam. Ja tu ar politiķiem nerunā, neuzdod viņiem jautājumus, tad kā gan lai viņi zina, ko jēgpilnu piedāvāt?”
Vēl viens “karstais kartupelis” allaž bijuši partiju solījumi, kuri pēc vēlēšanām ātri vien mēdz piemirsties. Turklāt solītāju argumentācija parasti ir, ka labās ieceres nobremzējušas pārējās koalīcijas partijas. Kā tikt galā ar šo nepārdomāto, bieži vien neizpildāmo solījumu kaiti?
Filips Rajevskis saka, to vajag atcerēties un nākamajās vēlēšanās par šādiem tukšrunātājiem nebalsot. “Tāpēc ir otra procesa sastāvdaļa – balsot nevis par tiem, kas sola, bet gan par tiem, kuri ir kaut ko izdarījuši. Iziet uz ielas vai pieiet pie loga, paskatīties apkārt un saprast – vai attiecīgajā pašvaldībā tev ir uzlabojusies dzīve pēdējo piecu (Rīgā) vai četru gadu laikā? Ja nav uzlabojusies, tad kas pie tā ir vainīgs, savukārt ja uzlabojusies – kam pateikt par to paldies.”
Lasiet arī: Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas
Lasiet arī: Nav pārliecības par vēlēšanu norisi sestdien – komisijas vadītāja brīdinājums satrauc
