Viens no būtiskākajiem jautājumiem Tiesībsarga biroja dienas kārtībā jau vairākus gadus ir bērnu tiesību joma, ceturtdien, 20. aprīlī Saeimas sēdē paudis tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš arī uzsvēra, ka “gan ar valdību, gan parlamentu, gan Labklājības ministriju (LM) ir pārrunāts un stāstīts, kas un kāpēc būtu jāmaina šajā jomā”.
Jansons skaidroja, ka aizvadītā gada sākumā noslēdzās bāriņtiesu apvienošana, kas bija saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā būtiski saruka bāriņtiesu skaits valstī. “Tāpat ar nolūku nodrošināt kvalitatīvu un bērna labākajām interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesu ar 2021. gada grozījumiem Bāriņtiesu likumā noteiktas augstākas kvalifikācijas prasības bāriņtiesas sastāvā,” atzina Tiesībsargs un piebilda, ka veiktās izmaiņas un uzlabojumi nav devuši vēlamos rezultātus.
Tāpat Jansons uzsvēra, ka līdztekus bāriņtiesu darba kvalitātes jautājumiem ir aktualizējušās arī ētikas problēmas.
“Pienācis laiks izveidot ģimenes tiesas, kas pārņemtu lēmumu pieņemšanas funkciju. Savukārt pārējās funkcijas pārņemtu pašvaldību sociālie dienesti,” tiesībsargs.
Viņš arī atgādināja, ka iepriekš Tiesībsarga birojs ir rosinājis mainīt bāriņtiesu nosaukumu, “jo tās nav nekādas tiesas, tās ir pašvaldības institūcijas, kas principā nodarbojas ar sociāla rakstura jautājumiem, mazliet plašāk, kā to dara sociālie dienesti”.
“Turklāt viņi [bāriņtiesas] var pieņemt arī vienpersonīgus lēmumus par bērnu izņemšanu no ģimenes, par saskarsmes tiesību nodrošināšanu un tā tālāk. Tādējādi šīs institūcijas vai šīs struktūras nav piederīgas tiesu sistēmai, kas nereti, ko ir nācies savā praksē novērot tiesībsargam, mulsina un maldina tos cilvēkus, kas stājas bāriņtiesas priekšā, lai risinātu ar ģimenes problemātiku saistītus jautājumus,” sprieda Jansons.
Savukārt LM valsts sekretāre Diāna Jakaiste BNN norādīja, ka “pašvaldību reformas” īstenošanas rezultātā bāriņtiesu skaits no 117 ir sarucis uz 43. Jakaiste arī skaidroja, ka skaita samazinājums ir viens no bāriņtiesu darba pilnveides aspektiem. “Mazāk bāriņtiesu – vienkāršāk sekot līdz to darbībai un panākt vienveidīgu rīcību līdzīgas situācijās, pilnveidot un metodiski vadīt bērnu tiesību un interešu ievērošanu,” stāstīja LM valsts sekretāre.
Jāpiebilst, ka šī nav pirmā reize, kad bāriņtiesas un to darbība ir nonākusi zem “sabiedrības un politiķu lupas”. Viens no būtiskākajiem bāriņtiesu sistēmas mīnusiem sabiedrības acīs ir tas, ka “tā ir novecojusi un neefektīva sistēma,” turklāt “daudzu bāriņtiesu pārstāvju kompetence un profesionalitāte ir visai apšaubāma”.
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) ir norādījusi, ka esošā bāriņtiesu sistēma ir nepilnīga, taču, viņasprāt, tā nav jālikvidē, bet gan jāpilnveido, lai to darbinieki kļūtu par bērnu tiesību ekspertiem.
Jautāta, vai, ņemot vērā citu ES valstu pieredzi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kā arī tiesībsarga un sabiedrības kritiku, ministrija nav apsvērusi bāriņtiesu likvidāciju,
Siliņa BNN atbild, ka “atskatoties vēsturē, sākotnēji Latvijā bija bāriņtiesas un pagasttiesas, tad reformu rezultātā visā Latvijā palika tikai bāriņtiesas
un šobrīd pienācis laiks ne tikai nosaukuma, bet arī satura un būtības maiņai, ko soli pa solim cenšamies paveikt”.
Tāpat labklājības ministre uzsvēra, ka plāno aicināt tiesībsargu uz sarunu, lai pārrunātu konstatētās nepilnības bāriņtiesu darbā un lemtu par tālāko rīcību. Siliņa ir vienisprātis ar Jansonu, ka “bāriņtiesa nav tiesa, bet gan pašvaldības iestāde, kuras nosaukumā neatspoguļojas tās galvenie uzdevumi”. “Rūpes par aizbildnības un aizgādnības institūtu darbību Latvijā, bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko interešu aizstāvība, bērna un ģimenes aizsardzība, pieņemot bērnam un viņa vecākiem nozīmīgus juridiskus lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna tiesisko stāvokli, kā arī virkne citu uzdevumu,” pauda Siliņa.
Deputāte Ieva Brante (AS) Saeimas debašu laikā par Tiesībsarga ziņojumu pauda, ka “bāriņtiesa ir iestāde, kas lemj sensitīvus ģimenes jautājumus, pat strīdīgus, bet ne unikālus un ne tādus, kur nevar rast profesionālus, gudrus risinājumus, nodrošinot vislabākās bērnu intereses, pie kādām apelē”. Viņasprāt, tiesībsarga piedāvātais risinājums veidot ģimenes tiesas, kurās ģimeņu lietas tiktu izskatītas ar profesionālu tiesnešu palīdzību, ir labs veids, kā nodrošināt iespēju vislabāk īstenot bērnu tiesības un intereses.
Brante aicināja likumdevēju pievērst uzmanību tiesībsarga piedāvātajam priekšlikumam un kopīgi ar jomas speciālistiem diskutēt par šāda risinājuma iespējamu realizāciju.
Jakaiste uzsvēra, ka “Latvijā bērnu tiesību aizsardzības sistēma atrodas nepārtrauktā pilnveides procesā”.
Tāpat kā tiesībsargs, arī Jaikaiste norādīja, ka pirmie soļi, lai uzlabotu esošo bāriņtiesu sistēmu, tika sperti jau 2021. gadā.
“Tika noteikta bāriņtiesu darbinieku nodarbinātība uz darba līguma pamata un amata konkursa ieviešana, tādējādi, ceļot bāriņtiesu profesionalitāti un mazinot politisko lēmumu ietekmi,” stāstīja Jakaiste un piebilda, ka iepriekš bāriņtiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kā arī bāriņtiesas locekļi bija pašvaldības domes vēlētas amatpersonas.
Līdztekus ministrija ir nodevusi bāriņtiesas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI) pārraudzībā. VBTAI pienākums ir operatīvi reaģēt un risināt gadījumus, kad ir konstatēta bāriņtiesas prettiesiska rīcība vai bezdarbība, kā rezultātā bērnam ir nodarīts būtisks kaitējums.
Ministrija arī paaugstinājusi izglītības prasības bāriņtiesas darbiniekiem – lai ieņemtu bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu ir nepieciešams maģistra grāds, savukārt bāriņtiesu locekļiem bakalaura grāds pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālā darba vai tiesību zinātnē, izglītības vai sabiedrības vadībā. Aizvadītajā gadā tika iesviesta vienota bāriņtiesu IT sistēma BARIS, lai veiktu sistēmisku bāriņtiesu sistēmas sakārtošanu.
Šogad plānots, ka Bāriņtiesu darbinieku asociācija pilnveidos bāriņtiesu ētikas kodeksu, norādīja Jakaiste. Līdztekus Tieslietu ministrija (TM) ir ierosinājusi atbrīvot bāriņtiesas no notariālo funkciju pildīšanas, taču, kā skaidroja LM pārstāve, šiem grozījumiem vēl ir jāgūst Saeimas atbalsts. Ja šie grozījumi gūs akceptu, tas ļautu bāriņtiesas atbrīvot no tām vēsturiski piešķirtām funkcijām un izveidot par specializētu iestādi, kas koncentrējas tikai uz bērnu tiesību aizstāvību, centrā liekot bērnu.
Pašvaldībām ir paredzēts finansiāls atbalsts, lai nodrošinātu regulāras supervīzijas bāriņtiesu darbiniekiem, lai stiprinātu bāriņtiesu profesionālo kapacitāti.
Jakaiste pauda, ka supervīziju galvenais uzdevums ir risināt dažāda veida problēmas, tai skaitā profesionālo robežu apzināšanos, meklēt alternatīvus risinājumus sociālo gadījumu risināšanā, komunikācijas pilnveidošanā ar kolēģiem, padotajiem un klientiem, u.c. veida ar bāriņtiesu darbu saistītus aspektus.
Atbilstoši likumam, pašlaik, lai kļūtu par bāriņtiesas darbinieku, ir jāiziet 159 stundu apmācības kurss. Iepriekš publiskajā telpā TM pārstāvji ir pauduši, ka šāda veida bāriņtiesu darbinieku sagatavošana nav pilnvērtīga, jo mācību programma pilnībā neaptver visus ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos aspektus. Plānots, ka no nākamā gada tiks pilnveidotas bāriņtiesu profesionālās, kompetences mainot, papildinot bāriņtiesu darbinieku programmas saturu.
“Tiks veidots arī jauns mācību modulis par vadības jautājumiem, tostarp bāriņtiesu priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un bāriņtiesu struktūrvienību vadītājiem. Kompetences pilnveides apguves biežums turpmāk paredz, ka bāriņtiesu darbinieki zināšanas pilnveidos ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu moduli astoņu akadēmisko stundu apjomā no 24 akadēmisko stundu profesionālās kompetences pilnveides programmas,” pastāstīja Jakaiste un piebilda, ka šobrīd speciālisti zināšanas pilnveido ik pēc pieciem gadiem, apgūstot 24 stundu programmu.
Ministrijas plānos ir izveidot bāriņtiesas darba novērtēšanas sistēmu, lai sekotu līdzi darbinieku zināšanām.
LM ieskatā, šāda sistēma ļaus identificēt trūkumus darbinieku zināšanās un pilnveidot profesionālo apmācības programmu.
Līdztekus tiks strādāts pie Bāriņtiesu likumu komentāriem, lai palīdzētu izprast šī likuma norimu, saturu, jēgu un tiesisko ietvaru, lai veidotu un integrētu vienotu pieeju risinot dažādus sociālos gadījumus.
Lasiet arī: Ķekavas novads zaudējis tiesvedību, par mēģinājumu pašvaldībā ierobežot azartspēļu īstenošanu
