Kaislības ap jauno “Vivi” elektrovilcienu reisu atcelšanu un kavēšanos jau nedaudz noplakušas, tomēr līdztekus “Škoda Vagonka” piegādāto vilcienu tehniskajām kaitēm izgaismojušās arī problēmas VAS “Latvijas dzelzceļš” uzturētajā dzelzceļa infrastruktūrā. Lai noskaidrotu, kam īsti jāuzņemas atbildība par elektrovilcienu pasažieriem sagādātajām neērtībām, BNN uzdeva vairākus jautājumus AS “Pasažieru vilciens”. Atbildes uz tiem rakstveidā sniedza “Vivi” Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs Edgars Butāns.
Vēl 5.martā “Pasažieru vilciens” paziņoja – krīze ir pārvarēta. Taču 7.marta rītā kontakttīkla bojājuma dēļ atcelti vilcieni līnijās Rīga – Tukums un Rīga – Skulte, līdzīgs paziņojums bija arī 11.marta rītā. Cik bieži nākas saskarties ar situācijām, kad vilcieni tiek atcelti vai kavējas tieši infrastruktūras bojājumu dēļ?
AS “Pasažieru vilciens” dienā izpilda vairāk nekā 320 reisus gan ar elektrovilcieniem, gan dīzeļvilcieniem. Piemēram, šī gada februārī pārvadāti 1,3 miljoni pasažieru, tāpēc mūsu prioritāte ir nodrošināt paredzamus un precīzus pasažieru pārvadājumus.
Mūsu zemākais precizitātes rādītājs bija janvārī, kad laikā izpildījām 91,7% reisu, bet februārī jau nodrošinājām 98,6% precizitāti, līdz ar to esam atgriezušies pagājušā gada precizitātes līmenī.
Satiksmes nozarē 100% precizitāte visdrīzāk nebūs iespējama, jo bez vilcienu defektiem varam saskarties ar dažādiem citiem iemesliem, kas ietekmē reisu izpildi laikā – dzīvniekiem uz sliedēm, kavējumiem remontu dēļ, kādam pasažierim pēkšņi var palikt slikti, infrastruktūras bojājumiem. Katrā no šīm situācijām ir svarīgi, lai mūsu komanda zina, kā jārīkojas, informētu pasažierus un, operatīvi sadarbojoties, mazinātu kavējumu risku.
Saskaņā ar 2023. gada datiem no visiem vilcienu kavējumiem 38% gadījumu iemesls bija saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, bet 41% gadījumu ar satiksmes negadījumiem, NMPD vai policijas izsaukumiem, citiem dzelzceļa pārvadātājiem, dabas apstākļiem u. tml. No visiem kavējumiem tikai 21% gadījumu iemesls bija AS “Pasažieru vilciens” ritošais sastāvs.
Kāpēc, jūsuprāt, kontakttīklu bojājumi cits pēc cita sāka rasties tieši tad, kad kursēt sāka jaunie elektrovilcieni? Ja reiz ir kāda jauno vilcienu nesaderība ar dzelzceļa infrastruktūru, vai būtu iespējams tos atkal nomainīt pret vecajiem elektrovilcieniem uz laiku, kamēr visi šie trūkumi tiek novērsti?
Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu veic VAS “Latvijas dzelzceļš”. Ja runājam par 11. martā konstatēto kontakttīkla bojājumu Tukuma līnijā, posmā Sloka – Ķemeri, norādām, ka tobrīd incidenta vietā neatradās jaunie elektrovilcieni.
Reguāro reisu izpildei AS “Pasažieru vilciens” nepieciešami 22-23 elektrovilcienu sastāvi. Šobrīd elektrovilcienu parku kopumā veido 17 jaunie “Škoda Vagonka” vilcieni un 18 vecie elektrovilcieni ar četriem vagoniem. Mūsu mērķis joprojām ir nemainīgs – pasažieru pārvadājumu modernizācija, līdz ar to palielinot jauno elektrovilcienu skaitu pasažieru pārvadājumos, pakāpeniski izņemsim no aprites vecos elektrovilcienus, vienlaikus saglabājot noteiktu rezervi neparedzētiem gadījumiem.
Vai varētu būt tā, ka jaunie elektrovilcieni palaisti pasažieru satiksmē, tos līdz galam nepārbaudot un nenotestējot mūsu dzelzceļa infrastruktūrā?
Dzelzceļa nozare ir stingri regulēta un uzraudzīta nozare. Pirms “Škoda Vagonka” elektrovilcienu nodošanas ekspluatācijā tiem bija jāiziet stingrs sertifikācijas process, testējot jaunos elektrovilcienus VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūrā. Sertifikācijas procesā piedalījās neatkarīga sertificēšanas institūcija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra (ERA), līdz ar to jebkādas atkāpes no procesa nebija iespējamas. Jaunie elektrovilcieni ir izgājuši visas nepieciešamās pārbaudes un ir saņemti visi nepieciešamie apliecinājumi tam, ka vilcieni ir droši ekspluatācijai un pasažieru pārvadājumiem VAS “Latvijas dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūrā. Vienlaikus, atskatoties uz īstenoto ekspluatācijas uzsākšanas procesu un gūtajām atziņām, var piekrist, ka jauno vilcienu ieviešanas process līnijās pasažieru pārvadāšanai varēja būt pakāpeniskāks. Esam mācījušies no kļūdām, tāpēc šobrīd un arī turpmāk atlikušo elektrovilcienu ieviešanu apritē īstenosim saskaņā ar izstrādāto risku samazināšanas plānu.
Cik lielā mērā šobrīd novērsti defekti “Škoda Vagonka” ražotajiem vilcieniem?
Pašlaik novērsti konstatētie defekti visiem 17 “Škoda Vagonka” piegādātajiem elektrovilcieniem, kā arī noskaidroti defektu rašanās iemesli Pamatojoties uz iepriekš konstatēto defektu analīzi, “Škoda Vagonka” ir veikusi nepieciešamos uzlabojumus un izmaiņas ražošanas procesā, lai nodrošinātu to, ka nākamajos vilcienos, kas tiks piegādāti, šie defekti jau ir novērsti. Izmantosim iegūtās zināšanas un pieredzi atlikušo elektrovilcienu pieņemšanas procesā un, pirms pārvadājumu uzsākšanas ar pasažieriem, veiksim papildu dinamiskos testus, lai pārliecinātos, ka vilcieni ir uzticami to izmantošanai satiksmē.
Vai pirms jauno, moderno vilcienu palaišanas pasažieru satiksmē tika izvērtēti iespējamie ar novecojušo dzelzceļa infrastruktūru saistītie riski?
Kā no AS “Pasažieru vilciens” viedokļi norit pasažieru infrastruktūras modernizācija – jauno peronu un dzelzceļa staciju izbūve? Bija paredzēts, ka līdz pagājušā gada beigām LDz pārbūvēs (paaugstinās) 48 peronus, cik no tiem vēl nav pārbūvēti un kā tas ietekmē pasažieru ērtības iekāpšanā/izkāpšanā no jaunajiem elektrovilcieniem?
Jauno elektrovilcienu izmantošanā pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ņemam vērā visus iespējamos ierobežojumus un riskus, tajā skaitā VAS “Latvijas dzelzceļš” pašlaik īstenotos dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas darbus. Tajās līnijās, kur šo darbu radītie riski uz pārvadājumu precizitāti ir lielāki, jaunos elektrovilcienus līdz šim esam izmantojuši piesardzīgāk.
VAS “Latvijas dzelzceļš” komentārs par peronu pārbūvi:
“Lai uzlabotu dzelzceļa pasažieru ērtības, dzelzceļa pieejamību, veicinātu vilcienu kustības ātrumu un satiksmes drošību, VAS “Latvijas dzelzceļš” pašlaik realizē vairākus nozīmīgus dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas darbus, turklāt tas tiek darīts, nepārtraucot vilcienu kustību attiecīgajās dzelzceļa līnijās.
Pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu sākotnēji bija plānots pabeigt 2023.gadā, taču tā realizēšanas laikā būvniekiem bija radušies izejvielu, materiālu ražošanas, piegādes un citi sarežģījumi, ko radījuši ģeopolitiskie notikumi un citi faktori, un būvniecības uzņēmumi vērsās pie LDz ar lūgumu pagarināt būvniecības līgumu termiņus. Pašlaik ar būvdarbu izpildītājiem noslēgtie līgumi ir pagarināti un projekta realizācija turpinās. Līnijā Rīga – Jelgava modernizētās pieturvietas pakāpeniski tiek nodotas pagaidu ekspluatācijā, bet pārējās līnijās notiek aktīvi būvdarbi. Viss projekts būvniekiem ir jāpabeidz katrā atsevišķajā līgumā noteiktajos termiņos – šī gada laikā.
Atgādinām, ka iepriekšējos periodos – līdz 2019.gadam – jau ir veikti pasažieru infrastruktūras modernizācijas darbi, un 28 stacijās un pieturas punktos veikta arī pasažieru platformu paaugstināšana. Līdz ar patreiz būvniecības etapā esošā projekta pabeigšanu, teju visā dzelzceļa elektrificētajā zonā pasažieru platformas būs paaugstinātas un būs piemērotas ērtai iekāpšanai/izkāpšanai jaunajos elektrovilcienos. Izņēmums ir vienīgi tās stacijas un pieturvietas, kuras piedzīvos pārbūvi projekta RailBaltica ietvaros, kā arī atsevišķas pieturvietas, kuras bijaplānots pārcelt vai slēgt, taču arī visās šajās pieturvietās jaunie elektrovilcieni var tikt ekspluatēti.”
Vai varat teikt, ka turpmāk pasažieru vilcienu kustība notiks bez aizķeršanās, kā tas vilcienu kustības sarakstā paredzēts?
AS “Pasažieru vilciens” viens no galvenajiem mērķiem ir pasažieru pārvadājumu modernizācija, vienlaikus nodrošinot tikpat precīzu un paredzamu vilcienu kustību, kā iepriekšējo gadu laikā, kad reisus izpildījām ar teju 99% precizitāti, šajā rādītājā ieņemot līderpozīcijas Eiropā. Lai arī decembrī un gada sākumā sakārāmies ar zināmiem izaicinājumiem, pateicoties risku samazināšanas plāna ieviešanai februārī esam spējuši atjaunot pārvadājumu precizitāti, laikā izpildot 98,6% reisu. Strādāsim pie tā, lai šo līmeni noturētu, vienlaikus, kā jau norādījām, 100% precizitāte pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu nav iespējama iepriekš uzskaitīto situāciju un iemeslu dēļ.
Par vilcienu kustību pasažieri aicināti sekot informācijai “Vivi” mobilajā lietotnē un mājaslapā. Kur informāciju var gūt pasažieri, kuri internetu to vai citu iemeslu dēļ nelieto?
Informācija par vilcienu kustību pieejama arī dzelzceļa stacijās un uz peroniem. Situācijās, kad tiek atcelti reisi vai tie kavējas, aktuālā informācija pieejama arī biļešu kasēs. Papildu informāciju par vilcienu kustību pasažieri var iegūt, zvanot uz “Vivi” Klientu apkalpošanas centru pa bezmaksas tālruni 80007600.
Lasiet arī: Stividori: Mēs neko nepērkam un arī nenosakām, pa kurieni kravas tiek vestas
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
