Ilona Bērziņa
Tukuma novada Slampes pagastā atrodas viens no neparastākajiem kultūras un tūrisma objektiem Latvijā – visā Ziemeļeiropā lielākā kinopilsētiņa Cinevilla. Šeit mainās laiki, vietas un pilsētas. Ne digitāli. Fiziski. Cinevilla ir izdzīvojusi 20.gadsimta sākuma Rīgas elpu, ar Daugavmalu, tirgu, kuģīšu piestātnēm un Pārdaugavas koka apbūvi, šeit uzbūvēta 13.gadsimta zemgaļu apmetne ar pili, ostu, kuģiem un vikingu stila ēkām, te tapis aizraujošais kinostāsts “Rūdolfa mantojums”, kura režisors ir Jānis Streičs. Šogad kinopilsētiņai aprit divdesmit divi gadi, tādēļ lūdzu tās idejas autoram, kino producentam un režisoram Andrejam Ēķim paraksturot šo vietu sīkāk.
Neslēpšu, ka Cinevilla ir mans lielākais hobijs, kaislība un bizness, kurā es ieguldu sirdi, laiku un dvēseli. Sākotnēji būvēta Latvijas vēsturiskajai spēlfilmai “Rīgas sargi”, Cinevilla gadu gaitā pārvērtusies par vienu no neparastākajiem Ziemeļeiropas kino infrastruktūras objektiem. Tā ir gatava kino pasaule, kas ar pārsteidzošu ātrumu spēj pārtapt dažādās valstīs, laikmetos un realitātēs. Cinevilla ir funkcionējoša Eiropas kinopilsēta – 150 hektāru liela brīvdabas filmēšanas vide Latvijā, kur vēsturiskas ielas, upes krastmalas, vilciena peroni, ciemati un dažādu laikmetu arhitektūra jau eksistē un tikai gaida kameras. Viens no mūsu galvenajiem knifiem ir dekorāciju pārbūvējamība – viena un tā pati iela pēc fasāžu, izkārtņu un rekvizītu nomaiņas var kļūt par Rīgu, Vīni, Parīzi vai Ņujorku. Starptautiskajiem producentiem, kuri meklē Eiropas mēroga ražošanas iespējas bez Prāgas, Budapeštas vai Berlīnes pārslogotās infrastruktūras, Cinevilla piedāvā jau gatavu pasauli, un viņi to novērtē. Ja lielākajā daļā Eiropas dekorācijas kino pasaulēm būvē mēnešiem ilgi, tad šeit tu ierodies vienā no tām un vienīgais, kas jādara, jāpielāgo sava realitāte jau esošai infrastruktūrai. Piemēram, “Dvēseļu putenī” izmantota vilciena stacija un perons, bet seriālam “Sisi” – 19. gadsimta Eiropas iela un nepabeigtas ēkas dekorācija.
Kino industrijā vairāk kā jebkur citur, laiks ir nauda, un Cinevilla ir tas instruments, kas palīdz šo laiku taupīt. Manuprāt, tas ir svarīgi. Dzīve ir pārāk vērtīga, lai varētu atļauties stundas, dienas, nedēļas un pat mēnešus tā vienkārši kaisīt vējā. Tādēļ producenti ļoti novērtē to, ka, atšķirībā no vairākām Rietumeiropas valstīm, kur efektīvās filmēšanas stundas ir ievērojami ierobežotas, Latvijā profesionālais standarts joprojām ir 12 stundu filmēšanas diena. Ne mazāk būtiski, ka šeit, jo īpaši vasaras periodā, var filmēt līdz vēlam vakaram dabīgajā gaismā un nav nepieciešams dārgs nakts apgaismojums, kā tas nereti ir citās valstīs, kur vakars satumst daudz ātrāk. Sava loma ir arī tam, ka mums ir pašiem sava viesnīca un nav jātērē dārgais laiks braukšanai uz citām vietām. Ja man jāraksturo šo vietu vienā teikumā, tad “Cinevilla Studio” ir Baltijas kinopilsēta, kur Eiropas kino industrija ļoti īsā laikā būvē savu stāstu realitātes.
Cinevillas stāsts pirms divdesmit diviem gadiem sākās kā dekorācija vienai filmai. Pēc tam, kad “Rīgas sargi” tika uzņemtu, būtu loģiski šai filmai būvētās dekorācijas nojaukt. Taču tu to neizdarīji. Kāpēc?
Nepiekritīšu, ka dekorāciju nojaukšana būtu loģisks solis, noteikti nē. Mēs sapratām vienu ļoti svarīgu lietu: uzbūvēt pārliecinošu vēsturisku pilsētu no nulles ir ārkārtīgi dārgi – un, kad to nojauc, tu iznīcini savu radošo ieguldījumu, kurš ir tapis pietiekami ilgā laika posmā un kuru var izmantot vēl un vēl. Lielākajā daļā Eiropas studiju dekorācijas ir īslaicīga ekonomika. Tu uzbūvē ielu, iztērē milzīgu naudu būvniecībai, un, kad filmēšana beidzas, vēl maksā par nojaukšanu un utilizāciju. Cinevillā valda pavisam cita loģika. Ja tu uzbūvē ielu, kvartālu vai vidi, tā var turpināt dzīvot gadiem ilgi un producentiem ir iespēja sezonu pēc sezonas atgriezties tajā pašā kino pasaulē.
Kā būtu, ja ilgtermiņa seriāliem katru sezonu arvien no jauna būtu jābūvē tās pašas dekorācijas? Producenti no tik nelietderīga laika un budžeta šķērdēšanas vienkārši sajuktu prātā. Pavisam cita lieta, ja attiecīgajam seriālam nepieciešamā specifiskā vide jau ir. Tieši tāpēc Cinevilla meklē ne tikai spēlfilmas, bet arī lielus starptautiskus seriālus un franšīzes, projektus, kas nevis vienkārši iznomā lokāciju, bet dzīvo šajā kino pasaulē vairākus gadus.
Pasaulē ir ļoti labi piemēri, kur ap vienu seriālu vai franšīzi izaugušas veselas studijas. Piemēram, “Studios Leavesden” un filmas par Hariju Poteru. Visas astoņas Potera filmas tika uzņemtas “Leavesden” kompleksā. Tā kā nākamās grāmatas vēl tikai iznāca, dekorācijas, kostīmus un rekvizītus neiznīcināja, bet glabāja atkārtotai izmantošanai. Pēc pēdējās filmas studiju iegādājās Warner Bros., ieguldīja tās pārbūvē vairāk nekā 100 miljonus sterliņu mārciņu un blakus darbojošajai ražošanas studijai 2012. gadā atvēra pastāvīgo “The Making of Harry Potter” apmeklētāju centru. Vēl viens piemērs ir seriāls “Troņu spēles”, kurš Ziemeļīrijā faktiski kļuva par visa reģiona kino industrijas enkuru. Apmēram 30% no visa materiāla uzņēma bijušajā linu rūpnīcā “Linen Mill”. Pēc seriāla beigām tur 2022. gadā atvēra oficiālo “Game of Thrones Studio Tour”, saglabājot dekorācijas, rekvizītus un kostīmus. Piemēri ir vēl, tostarp arī franšīzes radīti industriāli rajoni, kur sākotnējais filmas veiksmes stāsts dod impulsu veselas ražošanas ekosistēmas tapšanai. Cinevilla sevi redz līdzīgā virzienā, nevis kā statisku studijas teritoriju, bet kā dzīvu kino vidi.
Gribu uzsvērt, ka Latvija piedāvā profesionālas komandas, elastīgu loģistiku, konkurētspējīgas izmaksas un arvien pievilcīgākas atbalsta programmas.
Paraksturo, lūdzu, sīkāk, kādas šīs atbalsta programmas ir un kādēļ tās ir interesantas producentiem no citām valstīm?
“Cash rebate” sistēma paredz, ka producents sākumā iztērē naudu Latvijā, pēc tam iesniedz atskaites un, ja viss atbilst noteikumiem, saņem daļu izdevumu atpakaļ. Mūsu valstī ir kombinēts atbalsts līdz 50% no Latvijā attiecināmajām izmaksām: līdz 30% no valsts/LIAA programmas un līdz 20–25% no “Riga Film Fund”. Atmaksa notiek pēc filmēšanas pabeigšanas un visu papīru pārbaudes un tā nedrīkst pārsniegt pusi no filmas kopējiem izdevumiem Latvijā. “Cash rebate” ļauj sekmīgi konkurēt ar ar Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Ungāriju, Īriju un citām valstīm, kuras arī piedāvā savus filmu ražošanas stimulus.
Šī ir Win-Win situācija, kad ieguvēji ir visi. Producenti samazina ražošanas izmaksas, kas viņiem ir ļoti svarīgi, savukārt mūsu pusē ir darbs Latvijas filmēšanas grupām, tehnikas īre, viesnīcu un ēdināšanas sektora pakalpojumu izmantošana, transporta, apsardzes, administratīvo pakalpojumu, lokāciju un Cinevillas infrastruktūras izmantošana. Esmu ļoti gandarīts, ka valsts līmenī beidzot ir sapratne, ka filmu un seriālu ražošanas pakalpojumu eksports spēj radīt ļoti lielu ekonomisko pienesumu ilgtermiņā.
Kā ir ar straumēšanas laikmeta izaicinājumiem, kad filmas un seriāli konkurē ne vien savā starpā, bet arī ar YouTube, TikTok, videospēlēm, podkāstiem un sociālajiem tīkliem?
Straumēšanas laikmets tiešām būtiski mainījis Eiropas filmu industriju. Iepriekš pasaulē valdīja stingri noteikta kārtība, kad sākumā filmu ilgi demonstrēja kinoteātros, pēc tam tā nonāca maksas televīzijā un tika tirgota DVD formātā, tikai pēc tam to sāka rādīt bezmaksas televīzijā. Straumēšana šo secību padarīja elastīgāku un filma kā kino, tā platformā var nonākt gandrīz vienā laikā. Ir tāds interesants Eiropas audiovizuālās observatorijas šī gada pētījums, kurā teikts, ka filmas ar labiem kino apmeklējuma rezultātiem platformās saņem vidēji par 11 reizēm lielāku skatīšanās laiku, nekā filmas ar mazu kinoteātru apmeklējumu. Tas dod iespēju sevi parādīt un izcelties mazām kino valstīm, jo Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka vismaz trīsdesmit procentiem straumēšanas pakalpojumu katalogu jāveido Eiropas darbiem un tiem jānodrošina pamanāmību, kas nozīmē, ka filma kļūst pieejama visā pasaulē. Un atkal nianse – neviens negarantē, ka daudzu tūkstošu filmu skaitā tā būs atrodama. Bet, protams, kino pirmizrāde joprojām ir kultūras notikums un lielās franšīzes filmas, kurām ir turpinājumi, dažādi blakusstāsti, seriāli, rotaļlietas, sava fanu kultūra un visam pāri vēl globālais mārketings, vienmēr sākotnēji tiek demonstrētas kinoteātros, piedzīvo pasaules pirmizrādes un visu ar kino pasauli saistīto kņadu.
Kā straumēšanas uzplaukums ietekmē filmēšanas paviljonus? Jādomā, arī tur dzīve nestāv uz vietas.
Tas ir Cinevillas tipa kinostudiju laiks. Jo straumēšanas laikmets prasa paviljonus, kur iespējams uzņemt veselu seriāla sezonu, nevis tikai dažas filmēšanas dienas. Līdz ar to konkurētspējīgai studijai vajadzīgi ātri pārveidojami filmēšanas laukumi, vienuviet pieejama āra vide un interjeri, tāpat nepieciešamas darbnīcas, kostīmi, rekvizīti, tehniskais aprīkojums, virtuālās filmēšanas risinājumi un labas vietējās filmēšanas grupas. “Cinevilla studio” to visu nodrošina un producentiem par šīm lietām galva nav jālauza. Mūsu spēja laicīgi pārorientēties un piedāvāt visu atbilstoši jaunākajām prasībām arī ir Cinevillas panākumu pamatā. Tāpēc vienmēr saku, ka Cinevilla ir dzīva studija, kuras mākslīgo pasauli var ātri pārveidot dažādām filmām vai tā būtu fantāzijas filma, vesterns, trilleris, vēsturiska drāma, melodrāma vai kāds seriāls. Cinevilla pēc būtības ir “backlot” tipa kino pilsētiņa, kas nozīmē, ka fasādes bieži ir tikai no vienas puses, kur ēkas var būt seklas un logi neīsti, bet kadrā viss izskatās pārliecinoši. Tā arī ir kino maģija. Ilgtermiņā tas ir ļoti svarīgi, jo ļauj vienu un to pašu infrastruktūru izmantot atkal un atkal – filmām, seriāliem, reklāmām, tūrismam un dažādiem pasākumiem, kuru mums Cinevillā netrūkst.
Tu vienmēr esi teicis, ka panākumu atslēga slēpjas filozofijā “atšķiries vai mirsti”. Kas ir tas atšķirīgais, ko ārvalstu producenti ierauga Cinevillā?
Mums ir 150 hektāru teritorija, kuras vidi varam pārveidot atbilstoši visambiciozākajām un trakākajām prasībām. Mēs varam rakt tranšejas. Veidot mākslīgas upes. Pārveidot grants karjerus. Vest smiltis un baļķus. Būvēt nocietinājumus. Realizēt specefektu sekvences un kontrolētus sprādzienus. Tā kā Cinevillai apkārt nav blīvas pilsētvides, kuras dēļ nāktos “apcirpt spārnus” teju katram radošajam lēmumam, tad šeit nav jāpavada mēneši, kā tas ir daudzviet Eiropā, dažādu lietu saskaņošanai. Tas notiek gan ātrāk, gan vienkāršāk. Turklāt tā kā netālu pieejamas arī fermas un lauku infrastruktūra tad arī zirgu vai, teiksim, aitu ganāmpulka uzaicināšana filmēties nav problēma.
Varbūt interesantākais Cinevillā ir tas, ka šī vieta vairs nepieder tikai kino pasaulei vien. Kad nenotiek filmēšana, kinopilsēta ir atvērta festivāliem, korporatīviem pasākumiem, koncertiem, izturības skrējieniem un privātām ballītēm. Šeit noticis gan “Stipro skrējiens”, gan “Danger Fest”, kur ielas pārvēršas par gaismu, performanču un aktieru piepildītu alternatīvu realitāti. Arī tas piešķir šai vietai īpašu enerģiju.
Ja lūgtu salīdzināt Cinevillu ar Holivudu, ko tu teiktu?
Būtībā Cinevilla dara to pašu, ko Holivuda darīja savos pirmsākumos pagājušā gadsimta sākumā. Mēs būvējam vietu, kurā kinopilsētas realitāte var pārtapt vienalga kādā stāstā. Holivuda ir sapņu fabrika globālā mērogā, Cinevilla, ir daudz pieticīgāka un raupjāka, taču kā vienā, tā otrā gadījumā kino maģijas mehānisms ir vienāds. No dēļiem, ģipškartona, krāsām, gaismas, digitālās pēcapstrādes un iztēles tiek uzburta realitāte, kurai skatītājs notic.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!