Ilona Bērziņa, BNN
Valsts 2023.gada budžets ir sekmīgi izstūrēts cauri valdībai un Saeimai, tomēr, kā ierasts, vairākas nozares norādījušas, ka naudas visām vajadzībām nepietiek. Kā konkrēti šis budžets sekmēs dzīves kvalitātes uzlabojumus? Vai daļa nodokļu tiks pārskatīti jau sākot ar 2024.gadu? Ko darīt ēnu ekonomikas mazināšanai; ko darīt, lai beidzot izrautos no apburtā loka – finansējuma trūkuma izglītībai, veselībai un labklājībai? To BNN stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Budžets šim gadam nu ir pieņemts. Vai esat apmierināts ar paveikto?
– Koalīcija ir ieguldījusi lielu darbu valdības prioritāšu noteikšanai un darāmo darbu iezīmēšanai Valdības rīcības plānā nākamajiem četriem gadiem. 2023.gada budžets iespēju robežās atbilst prioritātēm, tas ir sabalansēts un fiskāli atbildīgs.
Budžeta sagatavošana un apstiprināšana ir tas brīdis, kas vislabāk izgaismo nobriedušās problēmas. Tādēļ es redzēju lielu vērtību Saeimas debatēs un esmu pateicīgs opozīcijas deputātiem par priekšlikumiem. Deputātu viedokļi un priekšlikumi palīdz daudz labāk izprast sagatavotā likumprojekta stiprās un vājās puses, kā arī, uzsākot darbu pie nākamā budžeta sagatavošanas 6. aprīlī, strādāt pie pilnveidojamajām jomām.
Ņemot vērā, ka starp budžeta prioritārajiem mērķiem ir arī izglītība un sabiedrības veselība: kādēļ tika noraidīti visi opozīcijas priekšlikumi par finansējuma pārdalījumu veselības un izglītības nozarēm, kā arī pabalstiem sabiedrības mazāk nodrošinātajiem locekļiem? Vai tas nozīmē, ka ar valsts budžeta finansējumu šīm sfērām, jūsuprāt, viss ir kārtībā, pat neraugoties uz mediķu brīdinājumu, ka veselības aprūpes sistēmā briest nopietna krīze?
– Eiropas Komisija 24.februārī atzinīgi novērtēja iesniegto Latvijas budžeta plāna projektu un norādīja, ka 2023.gada valsts budžetā ieplānotais izdevumu pieaugums sasniedz maksimālo pieļaujamo līmeni.
jebkāds kārtējo izdevumu papildu palielinājums 2023.gada budžetā novestu pie neatbilstības ES rekomendācijām.
Valdības deklarācijā ir skaidri definētas piecas prioritātes – valsts drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība –, kas ir stabils pamats ekonomikas transformācijai. Virzība uz strukturālajām pārmaiņām ekonomikā paredz nepieciešamību pārskatīt pieeju ierastajiem procesiem un ieviest inovācijas, tostarp valsts budžeta plānošanā.
Tādēļ esmu iecerējis pilnveidot ierasto pieeju budžeta plānošanā, mainot izejas pozīciju – sākt ar nozaru izaicinājumu un problēmu identificēšanu, nevis vienkārši ar visu prioritāro vajadzību apkopošanu garajā sarakstā. Tas nozīmē, ka maija beigās un jūnija sākumā rosināšu padziļinātu diskusiju ar katru nozares ministru par galvenajiem izaicinājumiem šajā nozarē.
Par Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas mērķi ir noteikta «Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā». Līdztekus drošībai, izglītībai, enerģētikai un konkurētspējai minēta «dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība». Kā konkrēti 2023.gada budžets sekmēs dzīves kvalitātes uzlabojumus?
– Valdība atbildīgi īsteno deklarācijā minēto par finansējuma palielinājumu veselības nozarei. Apstiprinātajā valsts budžeta projektā veselības nozarei ir paredzēts būtisks finansējuma pieaugums. No fiskālās telpas 215 miljoniem eiro veselības nozarei prioritāro pasākumu finansēšanai ir piešķirti 85 miljoni eiro jeb 40% 2023.gadā, ar pieaugošu tendenci 2024. un 2025.gados – attiecīgi 121 un 122 miljoni eiro.
Ar veselības nozarei papildus paredzēto finansējumu plānots nodrošināt uzlabojumus onkoloģijas jomā – plašākas diagnostikas iespējas, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanu un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus.
Turpināsies iepriekšējos gados aizsāktais darba samaksas palielinājums ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem. Tāpat paredzēti uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, piemēram, kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.
Papildus jānorāda, ka pagājušā gada nogalē ir apstiprināta jaunā ES fondu programma, kas nodrošina piecus miljardus eiro Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā. Viens no nozīmīgiem virzieniem, kur plānotas investīcijas, ir sociāla un iekļaujoša Eiropa. Tam paredzēts 1,5 miljardu eiro finansējums. Tas tiks vērsts uz Latvijas iedzīvotāju vienādu iespēju un piekļuves nodrošināšanu izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum. Tas ir atbalsts iedzīvotājiem kvalifikācijas iegūšanai nodarbinātības vai mūžizglītības ietvaros. Atbalsts izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu modernizācijai vai jaunu izveidei. Atbalsts sociālo mājokļu izveidei un veselīga dzīvesveida pasākumiem.
Maz ticams, ka energoresursu cenas pārskatāmā nākotnē kritīsies līdz līmenim, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem energokrīzes pārvarēšanai vairs nebūtu nepieciešams. Izskanējis, ka plānots šo atbalstu sniegt mērķētāk, taču tanī pašā laikā dzirdamas bažas, ka augstās energoresursu cenas draud iznīcināt arī vidusslāni un mazos un vidējos uzņēmumus. Kādi būs tie kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēts, kam pienākas un kam nepienākas valsts atbalsts?
– Līdz šīs apkures sezonas beigām valsts budžetā ir rezervēti 622 miljoni eiro, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem atbalstu energoresursu cenu kāpuma kompensācijai.
Ar optimistisku ziņu nesen nāca klājā Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, paziņojot, ka no februāra tirgū izteikti redzams malkas un granulu cenu samazinājums, prognozējot, ka tuvākajos mēnešos, iespējams, kurināmais kļūs vēl lētāks.
Raugoties uz turpmākiem atbalsta pasākumiem Latvijas iedzīvotājiem, nozaru ministrijām būs rūpīgi jāsagatavo priekšlikumi, lai tie būtu pēc iespējas mērķētāki uz tām sabiedrības grupām, kurām tie visvairāk ir nepieciešami, nestimulējot inflāciju.
Ja būs nepieciešams atbalsts, valdība sagatavos nepieciešamos priekšlikumus arī par nākamo apkures sezonu. Svarīgi, lai šie izdevumi tiktu pēc iespējas precīzi mērķēti tām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuriem tie visvairāk ir nepieciešami. Esmu apņēmies aktīvi iesaistīties šajā darbā un runāt ar atbildīgajām ministrijām par šī procesa virzību.
Neapšaubāmi, Latvijai ir nepieciešama enerģētiska pašpietiekamība, taču Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts sabiedrībā vairāk vieš bažas, nekā cerības. Vai varētu būt tā, ka galarezultātā Skultes termināli būvēs valsts, bet finanšu ministram nāksies domāt, no kurienes ņemt šim projektam nepieciešamos aptuveni 150 miljonus eiro (ņemot vērā potenciālā investora piesaukto sadārdzinājumu par 28 miljoniem)?
– Šā gada 21.februāra Ministru kabineta sēdē tika skatīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) padziļinātais izvērtējums par attīstītāja AS Skulte LNG Terminal un stratēģiskā investora 13.janvārī iesniegtajiem Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projekta sadarbības nosacījumiem. Balstoties uz KEM veikto analīzi, konkrētie attīstītāja piedāvātie projekta sadarbības nosacījumi tiek noraidīti, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.
Šobrīd KEM turpina savu darbu – uzrauga, lai Latviju nodrošina ar gāzes piegādēm. Tas ir svarīgākais ministrijas darbs. Tāpat ministrija, pamatojoties uz Saeimas pieņemto likumu Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli, turpina meklēt veidus, kā īstenot likumu, kura mērķis ir sekmēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību.
Finanšu ministrija paļaujas uz KEM kolēģu analīzi un gaida nākamo ziņojumu, kuru tālāk vērtēs Ministru kabinets.
Vai turpināsies valsts atbalsts tādiem valsts uzņēmumiem kā Latvijas dzelzceļš un airBaltic? Vai iespēja paņemt trūkstošo naudu no valsts kabatas nekropļo konkurenci? Latvijā taču ir arī citas licencētas aviokompānijas un citi dzelzceļa kravu pārvadātāji!
– Šajā jautājumā nozīmīgs viedoklis ir nozares ministrijai – Satiksmes ministrijai. Valdība jau ir uzdevusi Satiksmes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas dzelzceļa izmaksu samazināšanas priekšlikumiem īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī priekšlikumus par kapitālsabiedrību, kurās VAS Latvijas dzelzceļš pieder kapitāla daļas, konsolidācijas iespējām un redzējumu par tās ilgtermiņa stratēģiju.
Kas attiecas uz ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, tā var pastāvēt, bet tas nav vienīgais kritērijs, lai noteiktu, vai plānotais pasākums ir/nav valsts atbalsts. Ir citi kritēriji, kas arī jāvērtē, un tie noteikti Komercdarbības atbalsta kontroles likumā.
Ja pasākums kvalificējas kā valsts atbalsts, tad ir jāpiemēro attiecīgais ES regulējums un nepieciešamības gadījumā jāpaziņo EK. Valsts atbalsta piešķiršana, kas atbilst ES regulējumam valsts atbalsta kontroles jomā, nav aizliegta.
Intervijā žurnālam IR Jūs paudāt, ka ar pašreizējo nodokļu līmeni visām valsts vajadzībām nepietiek. Vai tas nozīmē, ka daļa nodokļu tiks pārskatīta jau sākot ar 2024.gadu, vēl pirms 2025.gadā solītajām lielākām nodokļu izmaiņām? Ja «jā», tad kuras sfēras nodokļu izmaiņas skars pirmās? Vēl – vai ir jau iezīmējušās 2025.gadā gaidāmās nodokļu reformas aprises?
– Nodokļu politikas stratēģisko virzienu skaidrība un stabilitāte ir būtiska gan uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko pakalpojumu un investīciju efektīvai plānošanai. Svarīga ir arī to sasaiste ar valsts vispārējiem attīstības mērķiem.
Koalīcijas partneri ir vienojušies, ka nodokļu politika būtu jāmaina vienu reizi šīs Saeimas pilnvaru laikā,
tādējādi nodrošinot stabilitāti un prognozējamību nodokļu politikā.
Pēc valsts budžeta apstiprināšanas Finanšu ministrija līdz šā gada beigām kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādās vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās tiks definētas nodokļu politikas prioritātes turpmākajiem gadiem. Tāpēc visi jautājumi par nodokļu politiku, kā arī nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu tiks rūpīgi izvērtēti un izdiskutēti, gatavojot nodokļu pamatnostādnes.
Starp 2023.gada budžetā noteiktajiem prioritārajiem attīstības virzieniem noteikta arī konkurētspēja. Kādi šai ziņā ir galvenie izaicinājumi tieši finanšu sektora (finansējuma pieejamības) un fiskālās politikas ziņā?
– Finanšu ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku un Valsts kasi strādā pie kapitāla tirgus attīstības plāna, kurā iezīmēs tālākos rīcības virzienus, nosakot arī akciju kapitalizācijas līmeni, kāds jāsasniedz tuvāko četru gadu laikā. Šis ir viens no nozīmīgiem jautājumiem, lai veicinātu pieeju finansējumam, kas būtiskas investīciju līmeņa kāpināšanai.
Lai paaugstinātu akciju tirgus kapitalizāciju un veicinātu kapitāla piesaisti un jaunu emitentu ienākšanu biržā, ir svarīgi turpināt mazo un vidējo uzņēmumu kotācijas atbalsta programmu, kā arī izveidot IPO fondu kā ilgtermiņa tirgus investoru.
Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējos gados ir veikti būtiski sagatavošanās darbi, lai veicinātu efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanu gan attiecībā uz attīstības mērķu izvirzīšanu, gan optimālu kapitāla struktūru. 2021. un 2022. gadā valdībā jau pieņemtie lēmumi paredz konkrētus instrumentus, kas šos mērķus ļauj sasniegt. Tuvākajā laikā tiks pabeigts darbs pie vadlīnijām investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu vērtēšanai.
Cik drīz sagaidīsim jaunu krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū? Ģeopolitiskās situācijas diktētajos nenoteiktības apstākļos tas iedzīvotājiem būtu labs un, galvenais, drošs ieguldījuma veids.
– Lai paaugstinātu iedzīvotāju kā investoru aktivitāti kapitāla tirgū un veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos un ieguldīšanas kultūru sabiedrībā, plānots izvērtēt iespējas iedzīvotājiem tālāk vienkāršot nodokļu aprēķināšanu un nomaksu, ja ieguldījumiem netiek izmantots ieguldījumu konts. Vienlaikus, pateicoties pievilcīgām, finanšu tirgus aktuālajai situācijai atbilstošām procentu likmēm, strauji populārs kļūst jau pastāvošs instruments – valsts krājobligācijas.
Valsts krājobligācijas ir ieguldījumu instruments privātpersonām, kas var būt labs pirmais solis privātpersonu kā investoru ieguldījumiem zema riska finanšu instrumentā, vienlaikus apgūstot kapitāla tirgus dotās iespējas un diversificējot savus ieguldījumus. Plānojam aktīvāk informēt iedzīvotājus par šīs ieguldījumu alternatīvas priekšrocībām un izmantošanas iespējām. Tāpat Valsts kase plāno modernizēt esošo krājobligāciju izplatīšanas kanālu, padarot to pievilcīgāku un atbilstošu mūsdienu praksei, piemēram, padarot ērtāku krājobligāciju iegādi viedtālrunī.
Stabila un prognozējama nodokļu politika ir viens no ēnu ekonomiku ierobežojošiem faktoriem. Tas pats attiecas uz administratīvā sloga samazināšanu uzņēmējiem. Tomēr – saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021.gadā – šis indekss Latvijā 2021.gadā bija 26,6% no IKP, par 1,1% augstāks nekā 2020.gadā. Ir konkrēts plāns, kā šo gadiem ielaisto kaiti mazināt?
– Vēršu uzmanību, ka ēnu ekonomikas indekss dažādos pētījumos tiek izmantots kā indikatīvs rādītājs, lai raksturotu rādītāja tendenci. Atbilstoši Lincas universitātes Austrijā profesora Fridriha Šneidera aktuāliem pētījuma datiem par ēnu ekonomikas īpatsvaru 31 Eiropas valstī, ēnu ekonomikas apjomam 2020.–2022.gadā Latvijā bija vērojama samazinājuma tendence: 2020.gadā – 20,9%, 2021.gadā – 20,2%, 2022.gadā – 19,9%.
Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna veidošanas nākamajam periodam. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakšpadomes 2022.gada 27.jūlija sēdē panākta vienošanās, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025.gadam prioritāte turpmākiem trim gadiem būs ēnu ekonomikas mazināšana konkrētās tautsaimniecības nozarēs un horizontālo pasākumu īstenošana.
Vienlaikus tika nolemts iesaistīt darba procesā nevalstisko sektoru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un saistīto nozaru ministriju pārstāvjus.
Pašlaik tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts, kurā noteikts jauns plāna pārvaldības modelis, ka par plānā iekļauto pasākumu izstrādi un īstenošanu būs atbildīgas nozaru ministrijas. Nozaru ministrijas veidos un vadīs ekspertu darba grupas, izstrādās priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētas nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanu, nosakot konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākumu ieviešanas, iekļaušanai kopējā plānā.
Tāpat rīkojuma projektā ir noteikts, ka mērķtiecīgu pasākumu ietvaros, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, kopējais ēnu ekonomikas īpatsvars katru gadu indikatīvi samazināsies par vienu procentpunktu no IKP. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz 2023.gada 31.maijam, lai līdz 2023.gada 31.jūlijam iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Intervijā aģentūrai LETA Jūs bildāt, ka dzīves kvalitāte un veselība ir Latvijas budžeta sāpju bērni. Tomēr tieši šīs divas jomas, arī izglītība, ir tās, ar kurām ikdienā saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs. Vai ir kāda cerība no šī apburtā loka – finansējuma trūkuma veselībai, labklājībai un izglītībai reiz izrauties?
– Starptautiska valdības funkciju klasifikācijas sistēma (turpmāk – COFOG), kas salīdzina valdības izdevumus valstu starpā funkciju griezumā, rāda, ka
mums ir divas nozares, kas ir labi vai pat ļoti labi finansētas, salīdzinot ar ES vidējo līmeni – tās ir kultūra un izglītība.
Tas ir saprotami mazas valsts un mazas valodas kontekstā, taču būtu vērts atzīmēt, ka Igaunija ar mazākiem resursiem skolu sistēmā panāk labākus rezultātus un daudz lielākas skolotāju algas. Tas vedina uz secinājumu, ka mūsu izglītības sistēma ir slikti organizēta un ir nepieciešamas pārmaiņas.
Savukārt veselības aprūpes sistēma, salīdzinot ar citu valstu datiem, tiek finansēta nepietiekami, un tās lielākā problēma ir tieši neskaidrais finansējuma modelis. Sistēmā tiek ieguldīts diezgan daudz naudas, lai arī mazāk nekā būtu nepieciešams, taču nekādas būtiskas pārmaiņas tajā nenotiek. Novēršamo nāvju skaits Latvijā ir gandrīz vai lielākais Eiropas Savienībā – pagājušajā gadā Latvijā varēja nenomirt apmēram 5000 cilvēku.
Sagatavotajā valsts budžeta projektā šīm nozarēm kopā ir paredzēts lielākais finansējums no fiskālās telpas – no 215 miljoniem eiro veselības nozarei, labklājības un izglītības nozarēm prioritāro pasākumu finansēšanai kopā ir piešķirti ap 170 miljoniem eiro jeb 80%, kā arī 2024. un 2025.gadā jau piešķirts nozīmīgs finansējums šīm nozarēm.
Neapšaubāmi arī turpmāk valdība strādās pie iespējām, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu, tomēr ir skaidrs, ka tikai ar finansējuma piešķiršanu pakalpojumu kvalitāti šajās nozarēs nevarēsim panākt. Reizē ar papildu finansējumu ir jānodrošina nozīmīgas reformas, lai nodokļu maksātāju līdzekļi tiktu izlietoti maksimāli efektīvi. Tāpēc šajās nozarēs jābūt reformām un Finanšu ministrija no savas puses ir gatava sniegt visu nepieciešamu atbalstu.
Attiecībā uz veselības jomu izskanējis, ka, lai arī šī gada budžetā tai papildus plānoti 85,5 miljoni eiro, ar to nozares problēmas būs iespējams risināt vien daļēji. Latvijas slimnīcu biedrība un Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība apgalvo, ka ar šo papildus finansējumu nepietiks pat nozares finansēšanai līdzšinējā apmērā, bet Latvijas Ārstu biedrība 2023. un 2024.gada budžeta finansējumu nosaukusi par «nāves spriedumu valsts apmaksātai veselības aprūpei». (LĀB norāda, ka, saskaņā ar OECD datiem, Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē 1384 eiro, Igaunijā 2327 eiro, Lietuvā – 2302 eiro.) Kāds ir risinājums?
– Daļēji atbilde jau tika sniegta iepriekš, tomēr uzsvēršu vēlreiz – veselības nozarē jāizmanto visi finansējuma resursi maksimāli efektīvi. Jāatgādina, ka kopā 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas periodā veselības ministrijai pasākumos pieejami 381,6 miljoni eiro, tajā skaitā valsts budžeta līdzfinansējums. ES fondu programmas ietvaros projekti jāīsteno līdz 2029.gadam. Veselības ministrijai ir iespēja pārskatīt prioritāri finansējamos investīciju pasākumus un projektus un būtiski kāpināt investīciju tempu jau šogad.
Svarīgi uzsvērt, ka valdības deklarācijā iekļautais punkts paredz virzību. Veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, nevis konkrētus 12% 2023.gadā. Valdības deklarācijas darbība ir nevis vienu gadu, bet četru gadu periods.
Jāņem vērā, ka situācijā, kad būtisks papildu finansējums tiek piešķirts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai, energoresursu sadārdzinājuma atbalstam, Ukrainas atbalstam, nodrošinot nepieciešamo finansējumu ārpus fiskālās telpas, veselības izdevumu procenta izpildei automātiski ir jāparedz būtisks finansējums veselības bāzes finansējuma ietvaros.
Piemēram, papildu 1 miljards eiro pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei aizsardzības spēju stiprināšanai nozīmē veselībai papildu 120 miljonus eiro bāzes izdevumu palielināšanai, pretējā gadījumā procenti no kopējā budžeta izdevumiem samazinās.
2023.gads
Valsts budžeta izdevumi kopā – 14 672 520 291
Izdevumi Veselības ministrijai – 1 605 153 784
Covid 19 rezervētais (74.resorā) – 63 402 515
Veselībai kopā – 1 668 556 299
% veselībai – 11.37%
Vienreizēji izdevumi, kas finansējās ārpus fiskālās telpas:
Pasākumi iekšējai un ārējai drošībai – 354 083 221
Atbalsts energoresursu sadārdzinājumam – 622 000 000
Atbalsts Ukrainai – 102 000 000
Izdevumi kopā bez vienreizējiem pasākumiem – 13 594 437 070
% veselībai – 12.27%
Nesadalītie ES fondi, paredzēti veselībai – 500/3 166 666 667
Veselība ar fondiem – 1 835 222 966
% no IKP – 13.50%
Arī izglītības jomai budžeta finansējums ir audzis, tai skaitā plānots arī pedagogu algu pieaugums, tomēr LIZDA norādījusi, ka solījumi novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai nav izpildīti, un prasību neizpildes gadījumā sola streikot. Kur, jūsuprāt, meklējama problēmas sakne? Tikai finansējumā, vai cēloņi ir citi?
– Bieži vien Latvija tiek salīdzināta ar Igauniju, jo abām valstīm ir ļoti daudz kopīgu raksturojumu. Ja salīdzinām Latvijas vispārējās valdības izdevumus (kopā ar visām pašvaldībām) izglītības nozarei, tad proporcionāli līdzvērtīgi ar kaimiņiem novirzām finansējumu izglītībai no kopējiem valsts izdevumiem. Piemēram, Igaunijā pirmajā vietā, bet Latvija otrajā Eiropas Savienībā. (2020. gadā Igaunijā 14,3%, bet Latvijā 13,8% no visiem izdevumiem – COFOG).
Nozares ministre jau ir paudusi viedokli, ka pašlaik valdības piešķirtie līdzekļi pašvaldībām, kas atvēlēti pedagoga atalgojuma palielināšanai, tiek izmantoti neefektīvi, tāpēc šis jautājums ir jāatrisina.
Virknē pašvaldībās skolu tīkls nav sakārtots. Papildu pašvaldībām sniegtie resursi vairāk tiek novirzīti telpām un aprīkojumam, nevis tam, kas ir patiesi būtiskākais – cilvēku resursam. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir un arī būs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses – tieši atalgojuma sistēmas sakārtošana, jo atalgojuma sistēmai ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un skaidrai.
Nobeigumā piebildīšu, ka šī gada 28. februārī valdība vienojās, ka, gatavojot nākamā jeb 2024. gada valsts budžetu, tiks veikta izdevumu pārskatīšana un pieejamais finansējums tiks novirzīts prioritārajām nozarēm.
Lasiet arī: BNN intervija | Jānis Vitenbergs: Ministrs nevar strādāt atrauti no nozares
