Spēks. Disciplīna. Neatlaidība. Trīs vārdi, kas raksturo pauerliftingu – sporta veidu, kurā atlēti izaicina sevi trīs pamatvingrinājumos: pietupienos ar svara stieni, spiešanā guļus un vilkmē no zemes. Taču aiz šiem skaitļiem un kilogramiem slēpjas kas vairāk – ne tikai fiziska spēka pārbaude, bet arī prāta cīņa un neapturama vēlme kļūt labākam ar katru dienu.
Šodien BNN sarunājas ar vienu no Latvijas spēcīgākajiem sportistiem – vairākkārtēju Latvijas čempionu un neskaitāmu Latvijas kausu posmu uzvarētāju Armantu Šjadi. Viņš dalās savā ceļā uz panākumiem, atklāj, kas viņu motivē sasniegt arvien jaunus rekordus, un runā par izaicinājumiem, kas nāk līdzi augsta līmeņa sportam. Turklāt jau šopavasar viņš dosies uz Pasaules čempionātu Norvēģijā, pārstāvot Latviju uz starptautiskās skatuves. Kā viņš tam gatavojas, ar ko jārēķinās elites sportistam un kādas ir viņa ambīcijas? Uzzini šajā ekskluzīvajā intervijā.
Tu esi vairākkārtējs Latvijas čempions savā sporta veidā. Pastāsti vairāk – kas tieši ir pauerliftings un kāpēc izvēlējies tieši šo disciplīnu?
Jā, esmu vairākkārtējs Latvijas čempions gan klasiskajā, gan ekipētajā spiešanā guļus, kā arī daudzkārtējs Latvijas kausu posmu uzvarētājs.
Pauerliftings ir spēka sporta veids, kurā atlēti sacenšas trīs pamatvingrinājumos: pietupienos ar svara stieni, spiešanā guļus un svaru stieņa vilkmē no zemes. Šobrīd esmu pilnībā koncentrējies uz spiešanu guļus, jo ceļgala trauma ierobežo manu dalību pārējās disciplīnās.
Mana izvēle par labu pauerliftingam nebija nejauša. Lielāko daļu dzīves esmu bijis komandas sporta veidu spēlētājs, taču ar laiku sapratu, ka vēlos pilnīgu atbildību par saviem sasniegumiem. Pauerliftingā katrs mēģinājums ir mana individuālā darba un neatlaidības rezultāts – uz panākumiem nevar paļauties kā uz komandas spēli, viss ir tikai manās rokās.
Kāds bija Tavs ceļš līdz šim panākumam? Vai atceries brīdi, kad saprati, ka vēlies nopietni nodarboties ar šo sporta veidu?
Mans ceļš līdz panākumiem nebija viegls – tas bija ilgs, smags. Esmu ziedojis laiku, veselību un pārdzīvojis ne vienu vien brīdi, kad šķita, ka spēku robežas ir sasniegtas. Taču tieši šie izaicinājumi mani norūdīja. Katrs grūtais brīdis veidoja manu izturību, katra neveiksme lika piecelties un iet tālāk.
Atceros pirmo reizi, kad ienācu trenažieru zālē – man pretī bija pieredzējuši atlēti, kuri cēla milzīgus svarus, kamēr es tik tikko pacēlu 40 kg. Tajā brīdī mani pārņēma viena doma: es gribu būt stiprāks. Manī uzliesmoja nepārvarama vēlme pierādīt sev, ka varu sasniegt vairāk. Tā bija robeža, kurā es sapratu – šis nebūs tikai hobijs, bet ceļš uz kaut ko lielāku.
Kas ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem esi saskāries treniņos un sacensībās?
Lielākie izaicinājumi vienmēr ir saistīti ar disciplīnu – stingrs treniņu režīms, precīza diēta un nepārtraukta uzmanība katrai detaļai. Augsta līmeņa pauerliftings nav tikai par smagumu celšanu – tas ir par sistemātisku darbu, kurā nekas nedrīkst palikt nejaušības ziņā. Katrs sīkums var ietekmēt rezultātu, un tas prasa milzīgu pašatdevi.
Taču, manuprāt, visgrūtākais izaicinājums ir cīņa ar motivāciju. Tā ir kā amerikāņu kalniņi – ir dienas, kad jūtos nepārspējams, un ir brīži, kad šķiet, ka spēka un iedvesmas nav vispār. Bet tieši šajos grūtajos mirkļos discipīna uzvar motivāciju. Esmu iemācījies, ka panākumus nenosaka vēlme trenēties tikai tad, kad ir iedvesma, bet gan spēja katru dienu darīt nepieciešamo, neatkarīgi no tā, kā jūties.
Kā izskatās tavs tipiskais treniņu grafiks? Cik stundu dienā velti sportam?
Mans treniņu grafiks ir atkarīgs no sagatavošanās posma un sacensību tuvuma. Pirms dažiem mēnešiem, gatavojoties sacensībām, trenējos 4 līdz 6 reizes nedēļā, un, tuvojoties startam, dažkārt pat divas reizes dienā. Tas bija ļoti intensīvs režīms, kas prasīja ne tikai fizisku izturību, bet arī lielu atdevi mentāli.
Taču šobrīd esmu pielāgojis savu pieeju, jo gatavojos savām lielākajām sacensībām. Tagad trenējos 4 reizes nedēļā, un katram treniņam veltu līdz 3 stundām. Mans fokuss ir mainījies – kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti. Es koncentrējos uz tehniku, spēka attīstību un optimālu atjaunošanos, lai sacensību dienā būtu maksimāli gatavs. Lielos sasniegumus nenosaka tikai treniņu apjoms, bet gan tas, cik gudri un stratēģiski strādā ar savu ķermeni un prātu.
Vai tu ievēro kādu īpašu uztura režīmu vai diētu, lai saglabātu augstu fizisko formu?
Protams! Treniņi ir tikai daļa no panākumu formulas – ja nav kvalitatīva miega un pareiza uztura, nevar gaidīt augstus rezultātus. Uzturs sportistam ir tikpat svarīgs kā degviela mašīnai – ja neliesi iekšā kvalitatīvas barības vielas, ķermenis nespēs darboties maksimāli efektīvi.
Es ievēroju precīzi sabalansētu uztura režīmu, kas ir pielāgots manam treniņu grafikam un sacensību sagatavošanās posmam. Tas nozīmē, ka rūpīgi sekoju līdzi olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzumam, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju treniņiem un efektīvu muskuļu atjaunošanos. Uztura bagātinātāji arī spēlē savu lomu – tie palīdz kompensēt vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas, kas nepieciešamas maksimālai veiktspējai.
Taču es neesmu robots – esmu par līdzsvaru. Dažkārt arī ļauju sev izbaudīt kādu “neveselīgu” ēdienu, jo tas palīdz saglabāt mentālo līdzsvaru un novērš pārmērīgu ierobežošanu.
Vai tavs sporta veids ir bīstams? Kādas ir galvenās prasmes, kas nepieciešamas, lai tajā gūtu panākumus?
Jā, pauerliftings ir viens no fiziski prasīgākajiem un potenciāli bīstamākajiem sporta veidiem. Kad uz stieņa ir 200 kg vai vairāk, un tas ir jāspiež no krūtīm, jebkura kļūda var radīt nopietnas sekas. Es pats esmu piedzīvojis brīdi, kad svaru stienis izslīdēja no rokām un uzkrita virsū – par laimi, tie bija “tikai” 100 kg, bet tas vienalga bija skarbs atgādinājums par to, cik svarīgi ir koncentrēties, saglabāt pareizu tehniku un vienmēr ievērot drošības pasākumus.
Lai šajā sporta veidā gūtu panākumus, nepieciešamas trīs galvenās lietas – disciplīna, pareiza tehnika un nepārvarama vēlme kļūt labākam.
Kāda ir lielākā kļūda, ko esi pieļāvis savā sporta karjerā, un ko no tās esi iemācījies?
Lielākā kļūda, ko esmu pieļāvis savā sporta karjerā, bija straujš svara pieaugums par vairāk nekā 30 kg, ar mērķi startēt supersmagajā svara kategorijā un kļūt vēl jaudīgākam. Tajā brīdī es biju sasniedzis savu labāko spēka formu, spējot pacelt 230 kg, taču tad notika sliktākais – plīsa krūts muskulis. Tas bija ļoti smags trieciens, kas lika pārvērtēt manu pieeju sportam.
Traumas bija tikai daļa no sekām – papildus nāca arī nopietnas veselības problēmas tieši liekā svara dēļ. Kad sapratu, ka tā vairs nevar turpināties, es sāku atgriezties pie veselīgāka svara, taču sākumā tas šķita kā solis atpakaļ. Es pat baidījos, ka tas varētu nozīmēt sporta karjeras beigas.
Taču, nometot lieko svaru, es sapratu, ka varu startēt vieglākā svara kategorijā (-93 kg) un joprojām sasniegt augstus rezultātus. Šī pieredze man deva ļoti svarīgu mācību: lielāks ķermeņa svars ne vienmēr nozīmē lielākus sasniegumus. Dažreiz tas rada vairāk problēmu nekā ieguvumu – gan veselībai, gan sportiskajai ilgtermiņa attīstībai.
Tagad es pievēršu daudz lielāku uzmanību sava ķermeņa sastāvam, trenējos gudrāk, nevis tikai smagāk, un zinu, ka optimāla svara kategorija un līdzsvars starp spēku un veselību ir veiksmes atslēga ilgtermiņā.
Kā tu redzi sava sporta veida attīstību nākotnē? Vai ir kādas izmaiņas, ko Tu vēlētos redzēt?
Es uzskatu, ka pauerliftingam ir milzīgs potenciāls kļūt vēl populārākam un profesionālāk organizētam sporta veidam.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir daudzo federāciju sadrumstalotība. Pašlaik pastāv vairākas federācijas ar atšķirīgiem noteikumiem, kas apgrūtina gan sportistu konkurenci, gan kopējo sporta attīstību. Ja nākotnē izveidotos vienotāka sistēma ar vienotiem standartiem, tas palīdzētu sporta veidam augt un piesaistīt plašāku uzmanību. Es gan saprotu, ka tas nav viegli, jo katrai federācijai ir savi noteikumi un intereses, taču tā būtu milzīga attīstības iespēja.
Īpaši svarīgs aspekts ir cīņa par tīru un godīgu sportu. Manuprāt, pauerliftinga nākotne ir tieši stingrā dopinga kontrolē, kas jau šobrīd tiek ievērota mūsu federācijā. Tomēr dažās citās federācijās dopinga lietošana ir atļauta, kas rada nevienlīdzīgus spēles noteikumus starptautiskajā līmenī. Es ļoti ceru, ka nākotnē vairāk federāciju pieņems dopinga kontroles principus, lai veicinātu godīgu konkurenci un īstu spēka cīņu.
Viena no lielākajām izmaiņām, ko es patiešām gribētu redzēt, ir pauerliftinga iekļaušana Olimpisko spēļu programmā. Tas būtu milzīgs solis sporta attīstībā, kas ne tikai piešķirtu lielāku prestižu un redzamību, bet arī veicinātu jaunu talantu ienākšanu un paplašinātu sporta iespējas globālā līmenī. Olimpiskās spēles ir augstākais punkts jebkuram sporta veidam, un pauerliftings tur noteikti piederas.
Kopumā es redzu pauerliftingu kā sporta veidu, kas kļūs arvien populārāks un profesionālāks, un es ceru, ka nākotnē tas iegūs vēl lielāku atzinību un cienīgu vietu pasaules sporta arēnā
Kādi ir tavi tagadējie plāni attiecībā uz sacensībām? Kur piedalīsies un kā gatavojies?
Mans galvenais mērķis ir Pasaules čempionāts Norvēģijā maijā, kur gatavojos startēt ar maksimālu atdevi un parādīt savu labāko sniegumu. Pēc tam septembrī sekos Eiropas čempionāts Maltā, bet gadu plānoju noslēgt Latvijas čempionātā, kur -93 kg kategorijā mērķēju uz jaunu Latvijas rekordu.
Gatavošanās ir intensīva un mērķtiecīga – katrs treniņš, katra izvēle virza mani tuvāk panākumiem.
