Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien, 19.februārī, atbildēja Donaldam Trampam (Donald Trump), kurš apgalvoja, ka Ukraina ir atbildīga par Krievijas 2022.gada iebrukumu, sakot, ka ASV prezidents ir ieslodzīts Krievijas dezinformācijas burbulī, ziņo “Reuters” un “Politico”.
Uzstājoties pirms sarunām ar Trampa sūtni Ukrainā pēc tam, kad Tramps sacīja, ka Ukrainai “nevajadzēja sākt” konfliktu, Zelenskis sacīja, ka viņš vēlētos, lai Trampa komandai būtu “vairāk patiesības” par Ukrainu.
Ukrainas līderis sacīja, ka Trampa apgalvojums, ka viņa uzticības reitings ir tikai 4%, ir Krievijas dezinformācija un ka jebkurš mēģinājums viņu nomainīt būs neveiksmīgs.
“Mums ir pierādījumi, ka šie skaitļi tiek apspriesti starp Ameriku un Krieviju. Tas nozīmē, ka prezidents Tramps … diemžēl dzīvo šajā dezinformācijas telpā,” Ukrainas televīzijai sacīja Zelenskis.
Zelenskis citēja Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta pētījumu, kas publicēts trešdienas rītā un kurā konstatēts, ka aptuveni 57% ukraiņu uzticas viņa vadībai, kas kopš decembra ir pieaudzis par pieciem procentpunktiem. Aptauja tika veikta no 4. līdz 9.februārim.
Zelenskis preses konferencē sacīja, ka Ukrainas militārās izmaksas kara laikā ir sasniegušas 320 miljardus ASV dolāru. “Mēs, Ukrainas tauta, (nosedzām) 120 miljardus dolāru, ASV un ES – 200 miljardus dolāru,” Zelenski sakām citēja “The Kyiv Independent”.
Viņš sacīja, ka ASV ir piešķīrusi Ukrainai 67 miljardus dolāru ieročiem un 31,5 miljardus dolāru budžeta atbalstam un ka amerikāņu prasība par 500 miljardiem dolāru derīgajos izrakteņos “nav nopietna saruna” un ka viņš nevar pārdot savu valsti.
Zelenskis sacīja, ka ir gatavs nodrošināt pilnīgu pārredzamību Trampa īpašajam sūtnim Krievijas un Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam (Keith Kellogg) viņa vizītes laikā Kijivā trešdien.
Pēc tam viņš aicināja Kellogu runāt tieši ar Ukrainas iedzīvotājiem, lai noskaidrotu, vai viņi uzticas savam prezidentam, kā viņi uztver Krievijas līderi Vladimiru Putinu un kāda ir viņu reakcija uz nesenajiem Trampa apgalvojumiem par karu.
“Mēs saprotam, ka ir nepieciešamas drošības garantijas,” Kellogs sacīja žurnālistiem, norādot, ka daļa no viņa misijas būs “sēdēt un klausīties”.
Ukrainas amatpersonas, no kurām dažas arī pašas ir kritizējušas savu prezidentu, stingri iebilda pret Trampa izgājienu.
“Mums var patikt Zelenskis, bet var arī nepatikt, mēs varam viņu lamāt vai slavēt, mēs varam nosodīt viņa rīcību vai arī aplaudēt tai… Jo viņš ir MŪSU prezidents,” Ukrainas rūpnieciskās pilsētas Dņipro mērs Boriss Filatovs sacīja. “Nevienam melojošam radījumam ne Maskavā, ne Vašingtonā, ne kur citur nav tiesību viņu zākāt.”
“Padarīsim Zelenski atkal varenu,” uzjautrinājās ukraiņu žurnālists Pavlo Kazarins.
Nepilnu mēnesi pēc Trampa stāšanās prezidenta amatā Tramps ir mainījis ASV politiku attiecībā uz Ukrainu un Krieviju, pārtraucot centienus izolēt Maskavu, uzsākot tiešas sarunas ar Putinu un starp abu valstu augstākajām amatpersonām bez Ukrainas vai ES valstīm.
Pēc sarunām Saūda Arābijā Krievijas valsts ieguldījumu fonds paziņoja, ka sagaida vairāku ASV uzņēmumu atgriešanos Krievijā jau 2025.gada otrajā ceturksnī.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzslavēja Trampu par izteikumiem, ka iepriekšējais ASV atbalsts Ukrainas centieniem pievienoties NATO militārajai aliansei bija galvenais iemesls karam Ukrainā.
Lasiet arī: Tramps asi kritizē Zelenski, vainojot Ukrainu Krievijas uzsāktajā karā
