Bijušais “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars kategoriski noraida “SOAAR” vadītāja Renāra Kadžuļa apgalvojumus par it kā notikušo mēģinājumu ietekmēt 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus un norāda, ka “līdz šādam absurdam un klaji nepatiesam apgalvojumam var aizdomāties tikai drudža murgos.” BNN lūdza politologu Filipu Rajevski vērtēt šo situāciju.
Uz jautājumu, vai Kadžuļa teiktais vērtējams kā mēģinājums iecirst pēdējo naglu “Jaunās Vienotības” “zārkā”, vai arī tikai kā spekulācija, politologs atbild, ka tas nav ne viens, ne otrs.
“Drīzāk tā ir “nagla” varas leģitimitātes uztverei. Saskaņā ar Satversmi suverēnā vara mūsu valstī pieder Latvijas tautai, un vēlēšanu procedūra ir šīs varas nodrošināšanas tehniskais līdzeklis. Šajā situācijā [Kadžuļa teiktais] apšauba mūsu pamatu pamatus, jo cilvēkiem ir svarīgi uzticēties vēlēšanu procedūrai un uz tā bāzējas uzticība visai sistēmai – Saeimai, likumiem un visam, ko Saeima realizē. Ja, nedod Dievs, parādās šaubas šīs sistēmas pamatiem, tā ir ļoti nopietna krīze. Mēs nevaram par to runāt kā par spekulāciju vai vēl kaut ko, jo pat spekulācijas līmenī šī ir ļoti bīstama lieta, ņemot vērā zemos uzticības līmeņus parlamentam un valdībai. Tas jāuztver ļoti nopietni,” BNN saka Filips Rajevskis.
Lai arī Kadžulis raidījumā pauda, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), bet atsaucība izpalikusi, gan SAB, gan KNAB šodien norādīja, ka ne no Kadžuļa, ne “SOAAR” saistībā ar iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt nekādi iesniegumi nav saņemti.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 25.aprīlī, tiekoties ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu aicinājis veikt pārbaudi, vai valsts drošības iestādes un tiesībaizsardzības iestādes ir saņēmušas jebkādas ziņas vai informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus 2014. gadā.
Arī ministru prezidenta Evika Siliņa ceturtdienas rītā sociālajā tīklā “Facebook” paudusi, ka pieprasīs informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicinās ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus. “Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram,” norāda premjere.
