Strauji tuvojoties 1.oktobrim un 14.Saeimas vēlēšanām, aizvadītajā nedēļā gan Saeimas deputāti, gan Ministru kabinets ražīgi strādājis un centies spodrināt savu reputāciju vēl pēdējo reizi.
Pirmkārt, Saeima vienojās par četru papildu atbalsta pasākumu sniegšanu energokrīzē gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem periodā no šī gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Lai atbalstītu sabiedrību un tautsaimniecību, tam tiks novirzīti 442,22 miljoni eiro.
Tāpat valdība vienojās Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ līdz decembra beigām izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas novados, kas robežojas ar agresorvalsti Krieviju, papildus slēdzot vienu no robežšķērsošanas vietām.
Tikmēr izglītības sektorā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas divos likumos, nosakot, ka sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē.
Savukārt ārvalstu kontekstā Dānijas varasiestādes konstatēja trīs noplūdes no gāzesvadiem Nord Stream un Nord Stream 2, kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai, un Dānijas premjerministre paziņojusi, ka šīs noplūdes radītas tīši.
Tikmēr okupētajās Ukrainas teritorijās šonedēļ noslēdzās Krievijas organizētie «referendumi». Laiku lieki netērējot, Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis dekrētus, kuros teikts, ka Krievija «atzīst» okupētos Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus kā «neatkarīgus».
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Papildu atbalsti, Austrumu robeža, Tikai latviešu valodā, Lielākas algas, Nord Stream sabotēšana, Stingrākas sankcijas, Putina «referendumi» un Vēlētāji šogad aktīvāki.
PAPILDU ATBALSTI
Saeima apstiprina grozījumus par papildu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem energokrīzē
Saeima 29.septembrī galīgajā pieņēma valdības virzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ar kuriem likumā iekļauti papildu atbalsta pasākumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem gaidāmajā ziemas sezonā.
Trīs pasākumi attiecināmi uz mājsaimniecībām un viens – juridiskajām personām. Mājsaimniecībām valsts palīdzēs, sniedzot papildu atbalstu ar centralizētās siltumapgādes izmaksām, dabasgāzes izmaksām un elektroenerģijas izmaksām. Savukārt juridiskām personām tiks kompensētas elektroenerģijas izmaksu pieaugums 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.
Vairāk uzziniet šeit.
AUSTRUMU ROBEŽA
Izsludināta ārkārtējā situācija atsevišķos Krievijas pierobežas novados
Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība 27.septembrī nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Krievijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām.
Ārkārtējā situācija izsludināta līdz šī gada 27.decembrim Alūksnes, Balvu un Ludzas novadu teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
Vairāk uzziniet šeit.
TIKAI LATVIEŠU VALODĀ
Pakāpeniski pāries uz mācībām tikai latviešu valodā
Saeima ceturtdien, 29.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri – 3., 6. un 9.klasē.
Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
Vairāk uzziniet šeit.
LIELĀKAS ALGAS
Plāno no nākamā gada Latvijā palielināt minimālo algu
Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 28.septembī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024.gada.
Saeima ceturtdien, 29.septembrī, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Darba likumā.
Vairāk uzziniet šeit.
NORD STREAM SABOTĒŠANA
Baltijas jūrā tīši radītas noplūdes no abiem Nord Stream gāzesvadiem
Dānijas varasiestādes konstatējušas četras noplūdes no gāzesvadiem Nord Stream un Nord Stream 2, kas no Krievijas stiepjas līdz Vācijai, un premjerministre paziņojusi, ka šīs noplūdes radītas tīši.
Divas noplūdes konstatētas Zviedrijas pusē un divas noplūdes Dānijas pusē.
Vairāk uzziniet šeit.
STINGRĀKAS SANKCIJAS
ES plāno ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju
Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) 28.septembrī paziņoja par jaunu ierosināto sankciju kārtu pret Krieviju, kas liegs agresorvalstij gūt papildu ieņēmumus septiņu miljardu eiro apmērā.
Ierosinātajā astotajā sankciju paketē pirmā sankciju daļa attieksies uz dažādām fiziskām un juridiskām personām, otrā daļa ieviesīs plašus importa aizliegumus Krievijas produktiem, savukārt trešā – attieksies uz Krievijas naftu.
Vairāk uzziniet šeit.
PUTINA «REFERENDUMI»
Putins paraksta dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu neatkarību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētus, kuros teikts, ka Krievija «atzīst» okupētos Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus kā «neatkarīgus», vēsta ukraiņu ziņu medijs The Kyiiv Independent.
Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien, 27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc «referenduma» rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai.
Vairāk uzziniet šeit.
VĒLĒTĀJI ŠOGAD AKTĪVĀKI
Pirmajās divās balss nodošanas glabāšanā dienās nobalsojis 27 181 vēlētājs
Līdz šim 14.Saeimas vēlēšanās kādā no 66 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā nobalsojis 27 181 vēlētājs, kas ir 1,76% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Salīdzinājumam 13.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem balss nodošanas glabāšanā divās dienās nobalsoja 15 085 vēlētāji jeb 0,97% balsstiesīgo.
Vairāk uzziniet šeit.
