Šonedēļ beidzot tapa skaidrs, ka 14.Saeimas koalīcijā būs trīs partijas. Plānots, ka koalīciju veidos Jaunā vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, savukārt Progresīvie tiek atstāti «aiz borta» un darbosies opozīcijā.
Savukārt, tuvojoties 14.Saeimas pilnvaru sākumam, pēdējo reizi sanāca 13.Saeima, kas pēdējā sēdē noteica to, ka autovadītājam tiks piemērota kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Tāpat 13.Saeima «aizslēdza durvis» uz Eiropu šī brīža Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS), nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā.
Šonedēļ Latvijā viesojās Eiroparlamenta prezidente Roberta Metsola, kura, uzrunājot 13.Saeimas deputātus, atzina, ka Latvijas valsts ilgstošie brīdinājumi Rietumiem par Krieviju ir bijuši pareizi.
Tikmēr Lielbritānija ir atradusi sev jaunu premjerministru – Riši Sunaku, kas uzvarēja cīņā par britu Konservatīvās partijas līdera amatu un tādējādi arī kļuva Lielbritānijas jauno valdības vadītāju.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Trīs partiju koalīcija, Dzērājšoferiem bargāks sods, Ždanokai «aizslēdz durvis», Metsola Latvijā, Iekšējās drošības akadēmija, Atkal jauns premjers, Maska Twitter un Pārmaiņas auto industrijā.
TRĪS PARTIJU KOALĪCIJA
Koalīciju veidos JV, AS un NA; Progresīvie atsakās no «jaunākā brāļa» lomas
Iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija – Jaunā vienotība (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), savukārt Progresīvajiem tika piedāvāta iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu ar JV, taču partija no tā ir atteikusies.
Pēc pirmdienas, 24.oktobra, pēcpusdienā notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Kariņš žurnālistiem paziņoja, ka JV piedāvās AS un NA noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet Progresīvajiem tā ir gatava ļaut ieņemt vienu no saviem ministra amatiem.
Savukārt Progresīvie norādījuši, ka neparakstīs divpusēju sadarbības memorandu ar JV un valdībā neieņems «jaunākā brāļa» lomu, tādēļ strādās 14.Saeimas opozīcijā.
Vairāk uzziniet šeit.
DZĒRĀJŠOFERIEM BARGĀKS SODS
Par braukšanu alkohola reibumā tiks noteikta kriminālatbildība, lemj Saeima
Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.
Par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Vairāk uzziniet šeit.
ŽDANOKAI «AIZSLĒDZ DURVIS»
Pieņemti grozījumi, kas liegs Ždanokai Latvijā tikt ievēlētai Eiropas Parlamentā
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Kā iepriekš vēstīts, Augstākā tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra bijusi Komunistiskās partijas biedre.
Vairāk uzziniet šeit.
METSOLA LATVIJĀ
EP prezidente: Latvijas ilgstošie brīdinājumi par Krieviju bija pareizi
Latvijas pieredze un līderība būs izsķiroša nākamajos soļos, kas ES būs jāsper, lai pārvarētu draudus demokrātiskajām vērtībām, ES labklājībai un mieram, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola), uzrunājot deputātus pēdējā 13.Saeimas sasaukuma sēdē.
Latvija ļoti labi apzinās, «ar ko mums ir darīšana», atzina Metsola, sakot, ka valsts ilgstošie brīdinājumi par Krieviju bija pareizi. Ir jācīnās par mieru ar brīvību, taisnīgumu un atbildību, atzīmēja politiķe.
Vairāk uzziniet šeit.
IEKŠĒJĀS DROŠĪBAS AKADĒMIJA
Parakstīts līgums par Iekšējās drošības akadēmijas izveidi; studentus varētu uzņemt 2023.gadā
Iekšējās drošības akadēmijas (IDA) plānots investēt aptuveni 45 miljonus eiro un akadēmija pirmos studentus varētu uzņemt nākamā gada septembrī, sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).
Iekšlietu ministrijas (IeM), Valsts policijas koledžas, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) vadība otrdien, 25.oktobrī, parakstīja līgumu par IDA izveidi.
Vairāk uzziniet šeit.
ATKAL JAUNS PREMJERS
Riši Sunaks kļūst par Lielbritānijas premjerministru
Cīņā par britu Konservatīvās partijas līdera amatu uzvarējis un tādējādi arī par Lielbritānijas valdības vadītāju kļuvis bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks (Rishi Sunak), informē britu medijs BBC.
Uzvaru Sunaks izcīnīja pēc tam, kad viņa vienīgā konkurente Penija Mordenta (Penny Mordaunt) paziņoja par izstāšanos no cīņas par Konservatīvās partijas vadītājas amatu, nespējot savākt nepieciešamo 100 deputātu atbalstu.
Vairāk uzziniet šeit.
MASKA TWITTER
Īlons Masks pārņem kontroli pār Twitter un atlaiž vadītājus
ASV miljardieris Īlons Masks (Elon Musk) ir pārņēmis kontroli pār sociālo tīklu Twitter un atlaidis tā vadītājus, ceturtdienas vakarā ziņoja ASV mediji.
Masks atlaida Twitter galveno izpilddirektoru Paragu Agravalu (Parag Agrawal), kā arī uzņēmuma galveno finanšu pārzini un tā juridiskās politikas, uzticības un drošuma vadītāju, ziņoja laikraksts Washington Post un telekanāls CNBC, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.
Vairāk uzziniet šeit.
PĀRMAIŅAS AUTO INDUSTRIJĀ
No 2035.gada Eiropā nepārdos auto ar iekšdedzes dzinējiem
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis ceturtdien, 27.oktobrī, panākušas vienošanos, kas paredz, ka no 2035.gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, paziņojusi Čehija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.
Atteikšanās no iekšdedzes dzinējiem ir viens no pasākumiem, lai panāktu ES nospraustos mērķus klimata izmaiņu ierobežošanai un līdz 2030.gadam samazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, bet līdz 2050.gadam sasniegtu pilnīgu «klimata neitralitāti».
Vairāk uzziniet šeit.
