Kad pavasara saulē sāk silt zeme un mostas daba, Latvija atklājas visā savā dāsnumā – tā ir kā aptieka zem klajas debess. Meži, pļavas, dārzi un pat piemājas dobes ir pilnas ar augiem, kas ne tikai lutina garšas kārpiņas, bet arī dziedē, stiprina imunitāti un sniedz mieru aukstajos ziemas vakaros. Tieši šis ir īstais brīdis domāt par dabas tējām – ko šobrīd varam stādīt, ko ievākt un kā pareizi sagatavot ārstniecisko augu krājumus ziemai.
Ko stādīt tagad, lai rudenī būtu pašu audzēta tēja?
Lai arī daudzus ārstnieciskos augus iespējams vākt savvaļā, daļu ir ērti audzēt piemājas dārzā vai pat podā uz balkona. Maijs un jūnijs ir pateicīgs laiks šādu augu iestādīšanai.
Piparmētra (Mentha × piperita)
Viena no populārākajām tējām. Piparmētru viegli audzēt dobē vai podā. Tā ne tikai lieliski garšo, bet arī palīdz pret gremošanas traucējumiem, galvassāpēm un stresu. Stādi saulainā vietā un sargā no pārāk sausas augsnes – mitrums ir šī auga draugs.
Melisa (Melissa officinalis)
Līdzīgi kā piparmētra, melisa nomierina un palīdz aizmigt. Tai ir citrona smarža, kas piešķir tējai patīkamu svaigumu. Melisu var stādīt gan dobē, gan podā.
Kliņģerīte (Calendula officinalis)
Kliņģerītes ziedus lieto gan tējās, gan uzlējumiem ārējai lietošanai. Tējai – pret iekaisumiem un ādas problēmām. Sēj sēklas tieši dobē – tās ātri dīgst un bagātīgi zied līdz pat rudenim.
Kumelīte (Matricaria chamomilla)
Nomierinošā klasika. Sēj tieši dobē vai kastēs. Vāc pilnībā atvērušos ziedus. Lieto pret bezmiegu, nervozitāti, gremošanas traucējumiem.
Upenes un aveņu lapas
Ja tev jau ir ogu krūmi, šobrīd ir īstais laiks apgriezt liekās zarus un ievākt pavasarī zaļās lapas – tās būs īpaši vērtīgas tējai. Upeņu lapas stiprina organismu, aveņu lapas izmanto pie saaukstēšanās un drudža.
Ko vākt pavasarī un agrā vasarā?
Nātre (Urtica dioica)
Maijā un jūnijā jauno nātru lapas ir īsts vitamīnu avots. Tējai tās kaltē ēnainā, labi vēdināmā vietā. Nātru tēja attīra organismu, bagāta ar dzelzi un palīdz stiprināt matus.
Māllēpe (Tussilago farfara)
Zied ļoti agri – jau aprīlī un maijā. Ziedus ievāc sausā laikā un ātri žāvē. Palīdz pret klepu un elpceļu slimībām.
Bērza lapa (Betula spp.)
Maijā – kamēr lapas vēl jaunas un lipīgas – tās ir vērtīgas tējai un uzlējumiem. Bērza tēja attīra organismu, izvada lieko šķidrumu un palīdz pret tūsku.
Vijolīte (Viola odorata)
Aromātiskās ziediņlapas ievāc sausā laikā. Vijolīšu tēja nomierina, atslābina bronhus.
Meža zemenes (Fragaria vesca) – lapas
Ziedēšanas laikā vāc lapas un arī ziedus. Zemeņu lapu tēja ir bagāta ar C vitamīnu, palīdz pie kuņģa un zarnu traucējumiem.
Kā pareizi kaltēt un uzglabāt ārstniecības augus?
-
Vāc tikai sausā laikā, pēc rasas nožūšanas, ideāli – vēlā rītā.
-
Nelieto plastmasas maisiņus – labāk grozu vai papīra maisu.
-
Žāvē ēnainā, labi ventilējamā vietā, ne saulē, lai nesadalās aktīvās vielas.
-
Glabā sausā, tumšā vietā, stikla burkās vai auduma maisiņos ar uzrakstu (augs un ievākšanas datums).
-
Izlieto 12 mēnešu laikā – tēja zaudē aromātu un spēku, ja stāv pārāk ilgi.
Receptes: dabas tējas veselībai un labsajūtai
Imunitātes stiprināšanai – “Pļavas spēks”
Sastāvdaļas:
2 daļas kaltētu upeņu lapu, 1 daļa nātru, 1 daļa kliņģerīšu ziedu, ½ daļas pieneņu saknes.
Pagatavošana: 1 ēdamkaroti aplej ar 250 ml karsta ūdens, ļauj ievilkties 10–15 minūtes.
Stresa mazināšanai – “Vakara miers”
Sastāvdaļas:
1 daļa melisas, 1 daļa kumelītes, 1 daļa piparmētras, ½ daļas vijolīšu ziedlapu.
Pagatavošana: 1 tējkaroti maisījuma aplej ar ūdeni, ļauj ievilkties 7–10 minūtes.
Pret saaukstēšanos – “Siltā elpa”
Sastāvdaļas:
2 daļas aveņu lapu, 1 daļa māllēpes, 1 daļa liepziedu, ½ daļas timiāna.
Pagatavošana: 1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar 300 ml ūdens, vāra 5 minūtes vai ievieto termosā.
Organisma attīrīšanai – “Zaļais detokss”
Sastāvdaļas:
1 daļa bērza lapu, 1 daļa nātru, 1 daļa pelašķu, pēc izvēles – zemeņu vai kazenes lapas.
Pagatavošana: 2 ēdamkarotes uz 500 ml ūdens termosā, ļauj ievilkties 1–2 stundas.
Sieviešu labsajūtai – “Dabas līdzsvars”
Sastāvdaļas:
1 daļa avenīšu lapu, 1 daļa kliņģerīšu, ½ daļas kumelīšu, ½ daļas kaltētu pīlādžu ogu.
Pagatavošana: lieto 1–2 reizes dienā, var pievienot medu.
Praktiski padomi tējas baudīšanai
-
2–4 augi tējā ir pietiekami, lai uzturētu līdzsvaru starp efektivitāti un garšu.
-
Lieto kvalitatīvu ūdeni – filtrētu vai avota.
-
Izmanto porcelāna vai stikla traukus, izvairies no metāla ilgiem saskares brīžiem.
Kad vācam ārstniecības augus, ir svarīgi ievērot mērenību un saudzīgu attieksmi. Nekad neplūc visus augus no vienas vietas. Latvijas daba mūs tiešām lutina ar bagātīgu ārstniecības augu klāstu, bet šī dāsnuma atslēga ir līdzsvars – lai augi atjaunotos un arī nākamajās paaudzēs mēs varētu baudīt dziedinošos uzlējumus no vietējo pļavu un mežu bagātībām.
Lasiet arī: BNN padoms | Dārza darbi maija beigās: ko darīt tieši tagad?
