Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuva un Polija ir kaimiņvalstis kopā izēdušas pudu sāls, un, sākoties karam Ukrainā, abas neapšaubāmi kļuva par tās stingrākajām atbalstītājām, tomēr maija sākumā Polijas premjerministra vizīte Viļņā saduļķojusi labās attiecības.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) maija sākumā viesojās Viļņā, kur tikās ar Lietuvas politiķiem, un, pirms došanās mājup, pasniedza Polijas valsts apbalvojumu – goda ordeni par darbu poļu diasporas labā – pretrunīgi vērtētajiem poļu izcelsmes Lietuvas politiķiem Valdemāram Tomaševskim (Waldemar Tomaszewski) un Staņislavam Pješko (Stanislaw Pieszko).
Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) no valdošās konservatīvās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti BNN sacīja: “Tas nudien atstāj nepatīkamu iespaidu.
Attiecības starp Poliju un Lietuvu ir bijušas lieliskas, un šī ir darvas karote medus mucā.”
Tomaševskis vada etnisko poļu partiju Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība (LPVA-KĢS), un iepriekš skarbi izteicies par Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu Lietuvā un aicinājis saglabāt kontaktus ar Baltkrievijas amatpersonām. Vēl agrāk, 2015.gadā, Tomaševskis nosodīja Maidana akcijas Ukrainā un salīdzināja Krimas aneksiju ar Kosovas situāciju. Politiķis arī publiski nēsājis Georga lenti, kas ir plaši zināms prokrievisko spēku simbols. 2022.gada sākumā Tomaševskis apmeklēja radikāli labējo spēku sanākšanu Madridē, kurā piedalījās ar Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orban), Francijas politiķe Marina Lepēna (Marine Le Pen) un arī Moraveckis.
Tikšanās Madridē norisinājās divus mēnešus pēc līdzīga pasākuma Varšavā, un to organizēja Spānijas galēji labējā partija Vox. LPVA-KĢS vadītājs partijas dalību pamatoja, sakot, ka tā ir “patriotiska un kristīga partija”. Viņš sacīja: “Es aizstāvu Lietuvas suverenitāti un vērtības, un kristīgo Eiropu. Tās ir apdraudētas, jo kreisie un liberāļi sāk dominēt Eiropā.”
Tomaševskis neuzskatīja, ka varētu būt pretruna atsevišķi klātesošo partiju kareivīgi nacionālajā politikā un tajā, ka viņš pārstāv etnisko minoritāti. Viņš norādījis, ka etniskās minoritātes un imigranti ir atšķirīgi lielumi: “Imigrantiem nav tik daudz tiesību kā etniskajām minoritātēm, kuras šeit dzīvojušas simtiem gadu. Mums būtu tas jānodala… Ja valstis iestājas pret migrāciju, tās iestājas pret necivilizētu migrāciju.”
Jāņem vērā, ka, cenšoties iegūt vietu Eiropas Parlamentā,
Tomaševskis sadarbojās ar Lietuvas etnisko krievu partiju Krievu Savienība.
Viņš kopš 2009.gada bijis eiroparlamentārietis.
Lai gan LPVA-KĢS galvenokārt pievēršas poļu minoritātes tiesībām Lietuvā, partija ir zināma arī ar kampaņām par ultrakonservatīviem jautājumiem, piemēram, abortu aizliegumu, iestāšanos pret LGBT tiesībām un aicinājumu palielināt reliģijas nozīmi sabiedriskajā dzīvē.
Kas attiecas uz Pješko, viņš tiek saistīts ar Padomju savienību slavinošo organizāciju Yedinstvo un 1990.gada 11.martā nebalsoja par Lietuvas neatkarību.
Lieki teikt, ka daudzi lietuvieši bija sašutuši par pasniegtajiem apbalvojumiem, un dažiem tas lika uzdot jautājumu par to, kāda patiesībā ir Polijas politiskā attieksme pret Krieviju. Pēc Polijas premjerministra vizītes sašutušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) 4.maijā tikās ar Polijas vēstnieku Lietuvā un runāja par piešķirtajiem apbalvojumiem.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) apšaubījis, vai apbalvojumu piešķiršana bija atbilstoša.
Viļņas Universitātes lektors Mariušs Antonovičs (Mariusz Antonowicz) uzskata, ka apbalvojumam piešķirta pārāk liela nozīme: “Es domāju, ka redzam saasinātu reakciju. Šie nav augstākie apbalvojumi, un tas bija premjerministra kancelejas pārstāvis ar labi zināmu skarbu nostāju pret Lietuvu, kurš ieteica šis personas apbalvojumam.”
Vizītes laikā Viļņā Moraveckis tikās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) un pārrunāja drošības situāciju reģionā, atbalstu Ukrainai, Lietuvas un Polijas sadarbību un jūlijā plānoto NATO samitu Viļņā.
Laikā, kad 2020.gadā veidojās jaunā Lietuvas valdības, atsevišku nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Jūrate Juškaite (Jūratė Juškaitė), brīdināja par dillemu, kuras priekšā atrodas Lietuva – atbalstīt cilvēktiesības Polijā vai izvēlēties Varšavas nedemokrātiskās politikas atbalstīšanu.
Lietuvas konservatīvi liberālā valdība ir atturējusies tieši kritizēt Polijas galēji labējo ministru kabinetu.2021.gada nogalē, kad Polija kārtējo reizi cīkstējās ar Eiropas Savineību par likumdošanu, Šimonīte norādīja, ka tas ir nepatīkams strīds, bet noteikti ir iespējams atrast kompromisu. Arī Nausēda tolaik teica, ka cer uz vienošanos juridiskajā cīniņā.
Tikai Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) ir nosodījusi Polijas valdību par tās kategorisko pieeju aborta jautājumam. Viņa 202.gada beigās norādīja, ka reproduktīvās tiesības un sieviešu izvēles brīvība ir svarīgas vērtības gan viņai, gan Lietuvas koalīcijai.
